Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
13.2.17 21:15
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā tik bieži jādomā par nāvi un zaudējumiem, ka tīri nevilšus sanācis formulēt, kas mani šajā sakarā biedē un izsauc žēlumu.
Man nav bail neatgriezeniski nebūt, nebūt tāpat kā neesmu bijusi pirms savas dzimšanas.
Man ir žēl zaudēt to visu, ko mīlu tagad, kad esmu.
Un es mīlu ārkārtīgi daudz: savu ķermeni, savu dzīvi, savus cilvēkus, dzīvniekus, augus, vietas, sajūtas, izjūtas un nodarbes.
Katrs mans mirklis ir dzīvs un pulsē, un tā pārciršana sāpētu un asiņotu.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]kjiimikjis
    13.2.17 22:38
    Es ta būtībā par to pašu. Tikai - ka tas būs viņiem. Kas ta man, visam tādam beigtam un nedomājošam, un nejūtošam.

    • [info]krii
      13.2.17 22:42
      Es, tā kas esmu tagad, negribu to zaudēt. Tas, ka nesāpēs, būs jau pēc zaudējuma. Bet es negribu pašu zaudējumu.

      • [info]ctulhu
        13.2.17 22:48
        Vot. Mortālisti šito nesaprot.

        • [info]kjiimikjis
          13.2.17 22:51
          Nu, šeit īstenībā atkarīgs no brīža, kad ir izvēle - upload, vai izčibēt. Kāds ir pieredžu komplekts. Pilnīgu skādi un škrobi ievilkt līdz tehnoloģiski ierobežotam, ja vispār, limitam, negribētos.

          • [info]ctulhu
            13.2.17 22:53
            Nu jā, tu uploadojies ar savu pieredžu komplektu, pēc tam vari viņas šķirot, iespējams daļu nolikt kā nereflektējamus ``failus`` vai izdzēst vispār.

            • [info]kjiimikjis
              13.2.17 22:55
              Mm, Damnatio Memoriae variants? No "tās puses" dzīves - vilinoši, no "šīs puses" - bezjēdzīgi.

              • [info]ctulhu
                13.2.17 23:03
                Nu tie vnk ir personas dati [personu sastādoši dati] viņš pats izdomā, vai/ ko ar tiem iesākt. Ja kaut kādas rediģēšanas rezultāts pašam neiepatikās, vienmēr var paspert soli atpakaļ

                • [info]kjiimikjis
                  13.2.17 23:12
                  Un tad visi tiek sevis definētā paradīzē. Kura katram tomēr ir neizmērojami atšķirīga... (Es pieņemu, ka ne jau man pirmajam prātā šī doma ienākusi... ir kāds vērā ņemams apgremojums?)

                  • [info]ctulhu
                    13.2.17 23:17
                    Nu fantastikas darbos noteikti ka ir [padomāšu, kur] Also te gan sanāk tā nianse, ka tas ir vnk eksistences normāls turpinājums nevis kaut kāda statiska/ perfekta paradīze/ nirvāna

      • [info]kjiimikjis
        13.2.17 22:49
        Nu, no mana skatupunkta, es nejutīšos neko zaudējis. Nebūs dzīvības = nebūs atmiņu = nebūs iespēju reflektēt, kas ir tas, ko esmu zaudējis.
        Pieredze, kā esmu to visu labo piedzīvojis, tāpat būs pazudusi, kopā ar visu pārējo manā smadzeņpodā.
        Un lai. Nepietrūks. Adjū.

        • [info]krii
          13.2.17 22:55
          Paga, te ir tā problēma, ka ar to Tu (vai Es), kas iestāsies līdz ar smadzeņu nāvi un kuram attiecīgi būs viss pofig un nekā nepietrūks, nav iespējams identificēties (jo pieredzē tāda nav). Savukārt, ar to Tu (vai Es) , kas pastāv šobrīd, pilns juteklisku iespaidu un pieķeršanos, ir neiespējami neidentificēties. Lūk, un zaudējums, kā arī žēlums attiecas tikai uz to otro.

      • [info]ctulhu
        13.2.17 22:51
        + tur ir vēl 1 lieta: Piemēram līdz Betelgeizei ir 600 gaismas gadu, tas ir - 600 gadu ar gaismas ātrumu jeb vairāki desmiti Kgadu ar pieejamajiem ātrumiem. Ja nu nekādas hipertelpas, warp dzinēji un tārpejas nesanāk, bioloģiskā mūžā tur nevar aizbraukt. Tas neder.

        • [info]krii
          13.2.17 22:56
          Neraksti , lūdzu, man par Betelgeizi, mani tā noteikti neinteresē.

          • [info]ctulhu
            13.2.17 23:05
            Cits piemērs: Jau tagad bioloģiskā mūža ilgumā nevar paspēt izlasīt visas grāmatas, apgūt visu matemātiku,........[katrs ieraksta šeit to, kas viņu interesē]

            • [info]krii
              13.2.17 23:10
              Nav jau sāpīgi, apsverot iespēju zaudēt to, kā šobrīd nav. (Neizlasīto grāmatu, neredzēto vietu, neiepazīto cilvēku utml.) Ir sāpīgi - gan aktuāli, gan potenciāli - zaudēt to, kas ir šobrīd. Aktuālās saites ar cilvēkiem, vietām, iespaidiem.
              Tas arī ir iemesls, kāpēc [gandrīz] visas reliģijas pirmām kārtām māca nepieķerties. Un kāpēc tas bez regulāras gremdēšanās transā neautistam ir ļoti grūts, gandrīz nepaveicams uzdevums.

              • [info]ctulhu
                13.2.17 23:14
                Jā. Pareizi. Šis ir vēl viens svarīgs arguments pret mortālismu.

              • [info]ctulhu
                13.2.17 23:19
                Precizēju: tātad korekts risinājums ir nevis likvidēt vai ierobežot pieķeršanos bet likvidēt mirstīgumu, vismaz pirmajā tuvinājumā. Kas nozīmē organizēt būtnei patvaļīgi ilgu eksistences laiku.
Powered by Sviesta Ciba