Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

[info]krii
13.2.17 21:15
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Pēdējā laikā tik bieži jādomā par nāvi un zaudējumiem, ka tīri nevilšus sanācis formulēt, kas mani šajā sakarā biedē un izsauc žēlumu.
Man nav bail neatgriezeniski nebūt, nebūt tāpat kā neesmu bijusi pirms savas dzimšanas.
Man ir žēl zaudēt to visu, ko mīlu tagad, kad esmu.
Un es mīlu ārkārtīgi daudz: savu ķermeni, savu dzīvi, savus cilvēkus, dzīvniekus, augus, vietas, sajūtas, izjūtas un nodarbes.
Katrs mans mirklis ir dzīvs un pulsē, un tā pārciršana sāpētu un asiņotu.
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

  • [info]ctulhu
    13.2.17 22:53
    Nu jā, tu uploadojies ar savu pieredžu komplektu, pēc tam vari viņas šķirot, iespējams daļu nolikt kā nereflektējamus ``failus`` vai izdzēst vispār.

    • [info]kjiimikjis
      13.2.17 22:55
      Mm, Damnatio Memoriae variants? No "tās puses" dzīves - vilinoši, no "šīs puses" - bezjēdzīgi.

      • [info]ctulhu
        13.2.17 23:03
        Nu tie vnk ir personas dati [personu sastādoši dati] viņš pats izdomā, vai/ ko ar tiem iesākt. Ja kaut kādas rediģēšanas rezultāts pašam neiepatikās, vienmēr var paspert soli atpakaļ

        • [info]kjiimikjis
          13.2.17 23:12
          Un tad visi tiek sevis definētā paradīzē. Kura katram tomēr ir neizmērojami atšķirīga... (Es pieņemu, ka ne jau man pirmajam prātā šī doma ienākusi... ir kāds vērā ņemams apgremojums?)

          • [info]ctulhu
            13.2.17 23:17
            Nu fantastikas darbos noteikti ka ir [padomāšu, kur] Also te gan sanāk tā nianse, ka tas ir vnk eksistences normāls turpinājums nevis kaut kāda statiska/ perfekta paradīze/ nirvāna
Powered by Sviesta Ciba