Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Man nepatīk pamanīt vēlāk noslēptus ierakstus, kuros ir atsauces uz maniem ierakstiem. Tas ir tāpat kā nejauši dzirdēt, ka kāds tevi aprunā.
Ā, un vēl man nepatīk, ja jēdzienus "sievišķais" un "vīrišķais" reducē uz bioloģisko ķermeni vai pat konkrētiem orgāniem - īpaši, ja kāds šādus uzskatus piedēvē arī man.
  • Izklausās pēc kaut kā, ko teiktu aizvainota sieviete. /s
  • Tur ir raxtīts tikai 'just for the record: es personīgi domāju, ka transcendence (ja vispār ir) nav ne ar pupiem, ne ar krānu'
    • Kas implicīti ļauj noprast, ka manā ierakstā vai tā zemtekstā būtu vīdējusi doma par "transcendenci ar pupiem vai krānu".
      • vai tad tu nepiktojies, ka transcendence ir ar krānu? :)
      • protams ka vīdēja! es domāju, ka transcendences kontekstā jebkādas diskusijas par sievišķo/vīrišķo ir tieši tik primitīvas
        • Nu, žēl, ka arī tev tā šķiet, ko tur vēl piebilst!

          Es, protams, varētu milzīgiem drukātiem burtiem turpināt rakstīt, ka sievišķais/vīrišķais nav reducējami uz bioloģiskiem jēdzieniem, ka tās ir subjektivitātes kategorijas, no kurām viena (vīrišķais) tiek saistīta ar patību un Ego, bet otra (sievišķais) ar Citu un citādo, un ka reliģija aizceļ šos konceptus uz transcendento, utt., pievienojot literatūras sarakstus un atsauces,
          bet jūs tik turpināsit vaimanāt par vulgāro Krī, kura raksta par dievu ar krānu, nevis pupiem.
          Nožēlojami!
  • tā jau ir, ka tu kaut ko uzraksti (pa savam), kāds cits to izlasa (pa savam) un atkal kko uzraksta (atkal pa savam)

    ja drīkst piebilst, man nekad nav šķitis, ka katoļticība (runāšu par šo , jo par citām zinu mazāk) būtu mizogīniska, man šķiet, ka par Dievu Tēvu kā trīsvienības būtni drīzāk runā nevis tādēļ, ka tas būtu vīrišķīgs /kkur taču bija teikts, ka debesīs būs tikai dvēseles un ka visi varēs darīt to pašu ko uz zemes tikai bez ķermeņa, līdz ar to atkrīt sports un sekss (tur kur kāds runāja par to sievu, kas bija biusi septiņiem? brāļiem), bet daudz kas cits saglabājas/, bet lai izvairītos par smīkņāšanu kā tad tas Dēls no Mātes tur gadījās (jo mēs esam piezemēti un cilvēks viens nevar radīt bērnus. līdz ar to spriež pēc sevis) un ko tad tur Svētais Gars. a tā lūk - transcendentāls noslēpums, trīs kas ir viens un reisē katrs atsevišķi.

    man arī, kad annushka tā uzrakstīja, jāpiekrīt, ka Kristus idejas šķiet diezgan feministiskas /bet manas zināšanas par feminismu ir ierobežotas, atzīstu/, uz līdzvērtību visās jomās vērstas un pret diskrimināciju.

    man pilnīgs apvērsums domāšanā bija grāmata "Būda". šis tas tur bija atšķirīgs kā manā reliģiskajā pārliecībā /saproti pati, rakstījis nekatolis/, bet man ļoti patika trīsvienības idejas risinājums un Dievs Tēvs, kas tika attēlots kā (melnādaina) sieviete. ir arī bijušas filmas par šo tēmu, bet tās lielākā daļa ir tāda ļurināšanās un meinstrīms. bet tā grāmata kaut kā man ļoti 'piedūra'.

    vēl par to kristietības mizogīnismu, man drīzāk šķiet, ka lieta ir atsevišķu reliģiju tradīcijās, piemēram, pareizticībā gan manuprāt ir daži seni priekšstati, kas tomēr ir mizogīniski
    • pareizticībā sieviete var šķirties no vīra (un apprecēties vēlreiz, ja grib), gadījumos, kad viņš ir vardarbīgs, dzērājs, traks, krāpj, vai viņasprāt nerūpējas, vienaldzīgi izturas pret ģimeni, nerunājot jau par tiem gadījumiem, gan viņš pats aiziet prom, bet katoļi katrā no augstāk minētajiem gadījumiem - laulību nešķir, iesaka ciest (kādu ir) vai maksimums - dzīvot atsevišķi (bet vienai, neveidojot jaunu ģimeni).

      • ā, un aiziet dzīvot atsevišķi var tad, ja viņš pats jau ir aizgājis, jo, ja aizej pati - tu viņu dzen grēkā

        jā, un svarīgais jautājums - kontracepcija! :)

        lakatiņi, lindraciņi, sava puse dievkalpalpjuma laikā un neiešana pie sakramenta mēnešreižu laikā, tāds sīkums vien ir, ja salīdzina ar laulību un kontracepciju.
        • kas tur īsti ir ar to kontracepciju? cik dzirdēts, ir priesteri, kas uz šo lietu skatās pielaidīgāk, ja ir kādi tiešām svarīgi apstākļi, bet varbūt steidzīgi jākonvertējas :D

          turklāt tie lakati un lindraki man šķiet saprātīga prasība, bet man, piemēram, arī karstā vasaras dienā ieejot dievnamā parasti ļoti salst un es tāpat tinos lakatos

          interesanti, man stāstīja ko pavisam citu, bet iespējams ka tā bija individuāla interpretācija
          • tieši otrādi, ir atsevišķi priesteri, kas personiski uz to skatās nepielaidīgi (un attiecīgi arī atrod fanus), bet oficiālais PB koncepts (sindāli noformulēts un izdots) pieļauj tās izmantošanu (pēc sievietes ieskatiem). Un tā ir ar ļoti daudzām lietām- nevis atļauj, aizliedz, bet atstāj paša ziņā.

            lokāli druadzītēs protams visi dalās pa interešu pulciņiem, kā jau visur :D bet es runāju par PB kā tādas nostāju.
  • Kur jāmeklē?
    • Kas jāmeklē?
      Ja domāji ierakstu, kurā es sastapu atsauci uz savu domu, kas bija manuprāt greizi interpretēta, tas ir paslēpts.

      Pirms brīža pamanīju, ka arī Tu esi atradis par vajadzīgu norādīt uz maniem ierakstiem, kas mani nedaudz izbrīna, jo radies iespaids, ka jelkas saistīts ar psihoanalīzi, lingvistiku, subjekta teorijām un citām pilnībā humanitārām lietām, ir ārkārtīgi tālu no Tavu interešu jomas.
      • Ja es zināšu kur jāmeklē, varbūt izrādīsies, ka man šis ieraksts nav paslēpts. Varbūtība maza, bet tomēr.

        Citādi, jā, mani interesē tikai alus un pupi - I know.
        • Tu neesi tā cibiņa frendlistē, tātad ieraksts Tev nav redzams, tāpat kā man, taču zemāk Liljabrik jau ir to nocitējusi.
          Un es nedomāju, ka Tevi interesē tikai alus un pupi. (Hmm, šodien es gandrīz vai to vien daru kā uzskaitu, kuri man piedēvētie uzskati nebūt nav mani. Nez, kāpēc tā?)
          • Nu, uz ātru roku varu vien izdomāt daiļslidošanu, kā tēmu, kas mani noteikti neinteresēs. Lai gan, drošvien, arī tur varētu būt kāds sirdi plosošs un interesants stāsts.

            Bet piedūros es tēmai dēļ mēģinājuma sameklēt racionālus pamatojumus cilvēka reliģiskumam (nē, jo A, B un C), kā arī to, ka visas reliģiskās tradīcijas ir mizogīnas. Var jau būt, ka neizprotu vārda "mizogīns" nozīmi.
            • Labi, precizēšu - nevis visas, bet visas man zināmās.
              • Nu, precizējums neko nemaina, jo kristietību neuzskatu par mezogīu. Bet, kā jau minēju, drošvien šo terminu saprotu citādi.
                • Es gan centos ieskicēt, kāpēc es to par tādu uzskatu, resp., tā pārstāv to pašu simbolisko kārtību, kurā sievišķais tiek asociēts ar Citu, ar matēriju, dabu utml., saglabājot (manuprāt) maldīgo priekšstatu par vīrišķā pašpietiekamību.
                  Ticu, ka tas var nelikties pārāk skaidrs izklāsts un tēma, iespējams, pelna, lai par to izteiktos izvērstāk un attiecīgi mazāk pārprotami.
                  • To visu es sapratu. Tikai pacelt to visu līdz "sieviešu nīšanas" augstumiem ir... es pat nezinu... pat neaudz iedomīgi.

                    Es piekrītu, ka reliģija nav pārāk liberāla teritorija, sākot no citām reliģijām un konfesijām, turpinot ar ārpus dogmatiskām sociālām lomām, beidzot ar gejiem, lopiem u.c. dzīvo radību, jo "do by the book". Tā ir visa reliģijas esence. Taisnības labad jāteic, ka arī rakstītā vārda ietvaros viņi iemanās dreifēt. Taču nīšana ir tāds apzināts, mērķtiecīgs stāvoklis. No apgalvojuma, ka reliģija ir mizogīna, teju var izlobīt, ka nebūtu sieviešu, nebūtu reliģijas.

                    Nez, klostera māsas arī ienīst sievietes, un, attiecīgi, pašas sevi?
                    • Es neteiktu, ka reliģija pati postulē sieviešu (kā sieviešu dzimuma indivīdu) nīšanu. Tomēr tā visnotaļ veicina nicīgu un attiecīgās vēsturiskās situācijās arī naidīgu attieksmi pirmkārt pret sievišķo (kā principu, kā arhetipu) un pakārtoti tam - netieši arī pret sievietēm. Sievišķais ir tas, kas jāpārvar, jāapvalda, jāatzīst par otršķirīgu - atšķirībā no vīrišķā. Es tādu attieksmi saucu par naidīgu.

                      Nevarēšu atbildēt par klostera māsām, tur noteikti ir milzīgas individuālās atšķirības. Tomēr patriarhālajai kultūrai ir ļoti raksturīgi, ka sievietes diezgan bieži ienīst savu dzimumu un postulē kā vērtību "nebūšanu sievietei".
                      • Nu, šitā var ilgi šķetināt, kas tad ir sievišķais, un kas ir vīrišķais. Bet, ja pēc reliģiskiem priekšstatiem (netēlošu teologu, tomēr esmu dzirdējis tādu tēzi), ka vīrietim jābūt ģimenes galvam, bet pēkšņi kāds no vīriešiem nevēlas ģimeni dibināt vispār, un tādēļ ir nicināms kristieša acīst, tas tagad ir kā? Viņš kļūst sievišķīgs, un tādēļ nicināms un otršķirīgs? Tas gan neiztur kritiku, jo sievietei kristietībā arī ir sava vieta ģimenē, ja, protams, nemonopolizējam būšanu ģimenē par vīrišķo.

                        Vienvārdsakot, man kaut kā saliekas, ka kristietība diezgan nīst arī vīriešus. Tad varbūt nīšana, vajāšana un pakļaušana vispār ir vīrišķīga lieta?
                        • Man šķiet, ka Tu ar savu piemēru uzbūvēji ārkārtīgi greizu siloģismu, turklāt no apšaubāmām tēzēm.:)
                          Pirmkārt, es nekad neesmu dzirdējusi, ka atteikšanās dibināt ģimeni kristietībā tiktu nosodīta, ja vien neiet rokorokā ar nekristīgu kniebšanos pa labi un kreisi. Tas nu tā.
                          Otrkārt, pat ja Tava tēze būtu patiesa (par ko joprojām šaubos), vienalga, vīrieša transformāciju sievietē no tās nevarētu secināt nekādi. Līdz ar to man grūti komentēt arī tālākos secinājumus.
                          • Tas jau nebija domāts kā kaut kas ārkārtīgi pareizs. Drīzāk matemātisks paņēmiens, pieņemam, ka ir otrādi.

                            Ok, no otras puses. Sieveitei ir jāpakļaujas vīram. Vai motīvs ir naids? Kainda nē, kā anekdote saka, gudrajā grāmatā Tora ir rakstīts. Vai sākotnējais motīvs bija naids? Sen gan tas bija, bet ir aizdoas, ka nē. Vai veci priekštati par to, ka zeme balstās uz četriem bruņurupučiem, mūsdienās ir tverama nopietni, un dzīvē lieti noder? Arī nē. Bet, ja atrodas kāds, kas tic četriem bruņurupučiem, vai tas liecina par viņa naidu pret mūsdienu pasauli?
                            • Un atkal aizgāja viss pa apli.
                              Man šķiet, ka es jau dažus komentārus augstāk visu paskaidroju - es nebiju neko teikusi par konkrētu indivīdu attiecībām un to pamatojumu, bet par subjektivitātes izpratni.

                              Saki, lūdzu, vai Tu tagad trollē, jo Tev ir pagadījies brīvs laiks?
  • Runājot par aprunāšanu, man gan patīk, ja gadās nejauši dzirdēt, ka mani aprunā. Bet nez kāpēc tas aprunātājiem pašiem nepatīk (brīdī, ka viņi mani pamana) ;)
Powered by Sviesta Ciba