Kurvjzieža kontemplācijas

tā jau ir, ka tu kaut ko uzraksti (pa savam), kāds cits to izlasa (pa savam) un atkal kko uzraksta (atkal pa savam)

ja drīkst piebilst, man nekad nav šķitis, ka katoļticība (runāšu par šo , jo par citām zinu mazāk) būtu mizogīniska, man šķiet, ka par Dievu Tēvu kā trīsvienības būtni drīzāk runā nevis tādēļ, ka tas būtu vīrišķīgs /kkur taču bija teikts, ka debesīs būs tikai dvēseles un ka visi varēs darīt to pašu ko uz zemes tikai bez ķermeņa, līdz ar to atkrīt sports un sekss (tur kur kāds runāja par to sievu, kas bija biusi septiņiem? brāļiem), bet daudz kas cits saglabājas/, bet lai izvairītos par smīkņāšanu kā tad tas Dēls no Mātes tur gadījās (jo mēs esam piezemēti un cilvēks viens nevar radīt bērnus. līdz ar to spriež pēc sevis) un ko tad tur Svētais Gars. a tā lūk - transcendentāls noslēpums, trīs kas ir viens un reisē katrs atsevišķi.

man arī, kad annushka tā uzrakstīja, jāpiekrīt, ka Kristus idejas šķiet diezgan feministiskas /bet manas zināšanas par feminismu ir ierobežotas, atzīstu/, uz līdzvērtību visās jomās vērstas un pret diskrimināciju.

man pilnīgs apvērsums domāšanā bija grāmata "Būda". šis tas tur bija atšķirīgs kā manā reliģiskajā pārliecībā /saproti pati, rakstījis nekatolis/, bet man ļoti patika trīsvienības idejas risinājums un Dievs Tēvs, kas tika attēlots kā (melnādaina) sieviete. ir arī bijušas filmas par šo tēmu, bet tās lielākā daļa ir tāda ļurināšanās un meinstrīms. bet tā grāmata kaut kā man ļoti 'piedūra'.

vēl par to kristietības mizogīnismu, man drīzāk šķiet, ka lieta ir atsevišķu reliģiju tradīcijās, piemēram, pareizticībā gan manuprāt ir daži seni priekšstati, kas tomēr ir mizogīniski