Kurvjzieža kontemplācijas

Nu, šitā var ilgi šķetināt, kas tad ir sievišķais, un kas ir vīrišķais. Bet, ja pēc reliģiskiem priekšstatiem (netēlošu teologu, tomēr esmu dzirdējis tādu tēzi), ka vīrietim jābūt ģimenes galvam, bet pēkšņi kāds no vīriešiem nevēlas ģimeni dibināt vispār, un tādēļ ir nicināms kristieša acīst, tas tagad ir kā? Viņš kļūst sievišķīgs, un tādēļ nicināms un otršķirīgs? Tas gan neiztur kritiku, jo sievietei kristietībā arī ir sava vieta ģimenē, ja, protams, nemonopolizējam būšanu ģimenē par vīrišķo.

Vienvārdsakot, man kaut kā saliekas, ka kristietība diezgan nīst arī vīriešus. Tad varbūt nīšana, vajāšana un pakļaušana vispār ir vīrišķīga lieta?