Es neteiktu, ka reliģija pati postulē sieviešu (kā sieviešu dzimuma indivīdu) nīšanu. Tomēr tā visnotaļ veicina nicīgu un attiecīgās vēsturiskās situācijās arī naidīgu attieksmi pirmkārt pret sievišķo (kā principu, kā arhetipu) un pakārtoti tam - netieši arī pret sievietēm. Sievišķais ir tas, kas jāpārvar, jāapvalda, jāatzīst par otršķirīgu - atšķirībā no vīrišķā. Es tādu attieksmi saucu par naidīgu.
Nevarēšu atbildēt par klostera māsām, tur noteikti ir milzīgas individuālās atšķirības. Tomēr patriarhālajai kultūrai ir ļoti raksturīgi, ka sievietes diezgan bieži ienīst savu dzimumu un postulē kā vērtību "nebūšanu sievietei".
Nevarēšu atbildēt par klostera māsām, tur noteikti ir milzīgas individuālās atšķirības. Tomēr patriarhālajai kultūrai ir ļoti raksturīgi, ka sievietes diezgan bieži ienīst savu dzimumu un postulē kā vērtību "nebūšanu sievietei".