![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Man nepatīk pamanīt vēlāk noslēptus ierakstus, kuros ir atsauces uz maniem ierakstiem. Tas ir tāpat kā nejauši dzirdēt, ka kāds tevi aprunā.
Ā, un vēl man nepatīk, ja jēdzienus "sievišķais" un "vīrišķais" reducē uz bioloģisko ķermeni vai pat konkrētiem orgāniem - īpaši, ja kāds šādus uzskatus piedēvē arī man.
Ā, un vēl man nepatīk, ja jēdzienus "sievišķais" un "vīrišķais" reducē uz bioloģisko ķermeni vai pat konkrētiem orgāniem - īpaši, ja kāds šādus uzskatus piedēvē arī man.
Ja domāji ierakstu, kurā es sastapu atsauci uz savu domu, kas bija manuprāt greizi interpretēta, tas ir paslēpts.
Pirms brīža pamanīju, ka arī Tu esi atradis par vajadzīgu norādīt uz maniem ierakstiem, kas mani nedaudz izbrīna, jo radies iespaids, ka jelkas saistīts ar psihoanalīzi, lingvistiku, subjekta teorijām un citām pilnībā humanitārām lietām, ir ārkārtīgi tālu no Tavu interešu jomas.
Citādi, jā, mani interesē tikai alus un pupi - I know.
Un es nedomāju, ka Tevi interesē tikai alus un pupi. (Hmm, šodien es gandrīz vai to vien daru kā uzskaitu, kuri man piedēvētie uzskati nebūt nav mani. Nez, kāpēc tā?)
Bet piedūros es tēmai dēļ mēģinājuma sameklēt racionālus pamatojumus cilvēka reliģiskumam (nē, jo A, B un C), kā arī to, ka visas reliģiskās tradīcijas ir mizogīnas. Var jau būt, ka neizprotu vārda "mizogīns" nozīmi.
Ticu, ka tas var nelikties pārāk skaidrs izklāsts un tēma, iespējams, pelna, lai par to izteiktos izvērstāk un attiecīgi mazāk pārprotami.
Es piekrītu, ka reliģija nav pārāk liberāla teritorija, sākot no citām reliģijām un konfesijām, turpinot ar ārpus dogmatiskām sociālām lomām, beidzot ar gejiem, lopiem u.c. dzīvo radību, jo "do by the book". Tā ir visa reliģijas esence. Taisnības labad jāteic, ka arī rakstītā vārda ietvaros viņi iemanās dreifēt. Taču nīšana ir tāds apzināts, mērķtiecīgs stāvoklis. No apgalvojuma, ka reliģija ir mizogīna, teju var izlobīt, ka nebūtu sieviešu, nebūtu reliģijas.
Nez, klostera māsas arī ienīst sievietes, un, attiecīgi, pašas sevi?
Nevarēšu atbildēt par klostera māsām, tur noteikti ir milzīgas individuālās atšķirības. Tomēr patriarhālajai kultūrai ir ļoti raksturīgi, ka sievietes diezgan bieži ienīst savu dzimumu un postulē kā vērtību "nebūšanu sievietei".
Vienvārdsakot, man kaut kā saliekas, ka kristietība diezgan nīst arī vīriešus. Tad varbūt nīšana, vajāšana un pakļaušana vispār ir vīrišķīga lieta?
Pirmkārt, es nekad neesmu dzirdējusi, ka atteikšanās dibināt ģimeni kristietībā tiktu nosodīta, ja vien neiet rokorokā ar nekristīgu kniebšanos pa labi un kreisi. Tas nu tā.
Otrkārt, pat ja Tava tēze būtu patiesa (par ko joprojām šaubos), vienalga, vīrieša transformāciju sievietē no tās nevarētu secināt nekādi. Līdz ar to man grūti komentēt arī tālākos secinājumus.
Ok, no otras puses. Sieveitei ir jāpakļaujas vīram. Vai motīvs ir naids? Kainda nē, kā anekdote saka, gudrajā grāmatā Tora ir rakstīts. Vai sākotnējais motīvs bija naids? Sen gan tas bija, bet ir aizdoas, ka nē. Vai veci priekštati par to, ka zeme balstās uz četriem bruņurupučiem, mūsdienās ir tverama nopietni, un dzīvē lieti noder? Arī nē. Bet, ja atrodas kāds, kas tic četriem bruņurupučiem, vai tas liecina par viņa naidu pret mūsdienu pasauli?
Man šķiet, ka es jau dažus komentārus augstāk visu paskaidroju - es nebiju neko teikusi par konkrētu indivīdu attiecībām un to pamatojumu, bet par subjektivitātes izpratni.
Saki, lūdzu, vai Tu tagad trollē, jo Tev ir pagadījies brīvs laiks?