Man nepatīk pamanīt vēlāk noslēptus ierakstus, kuros ir atsauces uz maniem ierakstiem. Tas ir tāpat kā nejauši dzirdēt, ka kāds tevi aprunā.
Ā, un vēl man nepatīk, ja jēdzienus "sievišķais" un "vīrišķais" reducē uz bioloģisko ķermeni vai pat konkrētiem orgāniem - īpaši, ja kāds šādus uzskatus piedēvē arī man.
Ā, un vēl man nepatīk, ja jēdzienus "sievišķais" un "vīrišķais" reducē uz bioloģisko ķermeni vai pat konkrētiem orgāniem - īpaši, ja kāds šādus uzskatus piedēvē arī man.
Es, protams, varētu milzīgiem drukātiem burtiem turpināt rakstīt, ka sievišķais/vīrišķais nav reducējami uz bioloģiskiem jēdzieniem, ka tās ir subjektivitātes kategorijas, no kurām viena (vīrišķais) tiek saistīta ar patību un Ego, bet otra (sievišķais) ar Citu un citādo, un ka reliģija aizceļ šos konceptus uz transcendento, utt., pievienojot literatūras sarakstus un atsauces,
bet jūs tik turpināsit vaimanāt par vulgāro Krī, kura raksta par dievu ar krānu, nevis pupiem.
Nožēlojami!