ģenētiskās. pirms kāda laika LU Biomedicīnas pētījumu centrā bija sievietēm no riska grupām, kurā dāmas tika pēc ginekologa nozīmēšanas. ja ir kādas izmaiņas asinīs, iepsējams, to var noteikt, ja ir ģā nosūtījums. tagad ir tas pētījums par melanomām, ko jūzeris ezis bija ielinkojis, bet principā zinot riska faktorus var mēģināt izdomāt, kurš reālāk draud, bet to visu jau ietekmē tik daudz faktoru, ka reāli maza iespēja to vēzi noķert pašā sākumā
esmu apdomājusi šīs. no vienas puses - mierinās , ja iespējamība būs maza, bet tāpat jau paliek. no otras puses - ja iespējamība liela - nervos sevi noēdīšu. no trešās- vnk jāsaņemās reizi gadā piemēram zemestauku kursam, un jāguļ pietiekams miegs.
Un ko Tev tavā dzīvē mainīs, ja uzzināsi, ka risks ir?? Bez analīzēm varu pateikt, ka Tev ir risks, ja tas ir tuvenieku vidū un tur neko mainīt nevar. Jāpriecājas, jādzer vīns un jādzīvo nost:))
Bet nopienti- ir dažiem vēžiem savi rādītāji, bet nu tad jāiet cauri katram specifiski..
Jā, mani interesē tiesi visādi specifiskie rādītāji. Iespējams, arī tie cilvēki, kurus rīt apglabā, būtu vēl dzīvi un dzertu vīnu, ja viņi laicīgi būtu painteresējušies par tiem specifiskajiem rādītājiem...
Jā, viņiem aizliegts izsniegt tipa 'skaidrojumu', bet viņi tik un tā ļauj salīdzināties pret savu datu bāzi, kas principā ir gluži tas pats, jo vari redzēt - lielāks vai mazāks risks kā populācijā, cik lielāks utt. Kā arī cik sapratu, tad dod linkus uz pētījumiem, kur var saprast kas un kā, ja nu ir interese.
:) Jā, jā, tieši tā! Nu tā jau ir ģenētikas skaistā puse - vērot gēnu pārmantošanos paaudzēs. Šī tā saucamā ģimenes anamnēze ir mežonīgi svarīga. Tomēr. Vienmēr jau paliek varbūtība - mantota tā pazīme vai nē. Piemēram, ja tā ir pazīme, kas izpaudīsies tikai vecumā. Zinātu, ka ir tā pazīme atnākusi, varētu jau jaunībā zināt, ko labāk nevajag darīt.
1. Ir vēža formas, kurām ir ģenētiski riska faktori (noteiktas mutācijas gēnos). Pie mums nosaka: http://www.genera.lv/dns-testi/. Krūts un olnīcu vēzis, vienu no leikozēm. Droši vien arī citur var noteikt kādas mutācijas. 2. Augstāk minetais 23andme.com - jāsūta paraugs uz ASV. Man nupat māsa veica testu, bet nemeklēja mutācijas, kas palielina saslimt ar risku, tāpat, izklaides pēc. Diemžēl precīzu informāciju par vēža riska mutācijām viņi vairs nedod, forvardē kompetentākām iestādēm.
Pirmie divi punkti ir tikai gēnu līmenī - kas it kā pasaka, ka Tev ir lielāks risks saslimt ar vēzi nekā pārējiem.
3. Var meklēt marķierus - īpašas vielas asinīs vai citos paraugos, kas atklāj vēzi agrīnās stadijās. Nav visām vēža formām, protams.
4. Skrīnings- ir tādas vēža formas, kas viegli atklājamas sākumstadijās (krūts, dzemdes kakls, zarnu vēzis - pie mums valsts apmaksātas)
5. Pats kontrolē (?) - nez, rentgens plaušām; dzimumzīmes atrādi... nodod analīzes, ja neattaisnoti švaki jūties..
6. Nu un ir tādas lokalizācijas, kur ātri attīstās, tās grūti atklājamas un grūti ārstējamas. Diemžēl...
Sen vairs nestrādāju vēža reģistrā, bet pa gabalu saistīta esmu.
Paldies, šis ir visizsmeļošākais. Ģimenes anamnēze man ir visai mierinoša - ar vēzi mirusi tikai vecvecmāmiņa, kurai tad bija 86 gadi un diagnoze nokavēta kara un pēckara situācijas dēļ. BET tas bija kuņģa vēzis, ko es allažiņ atceros, kad ciešu no sava zemā skābes līmeņa. Mani vīriešu dzimuma senči saskaņā ar tradīciju visi miruši spēka gados - karos, negadījumos un no šķietami maznozīmīgām, tāpēc neārstētām kaitēm, līdz ar to pusi ģenētisko draudu (iznemot vieglprātību) es vienkārši nezinu.
Kuņģa vēzis ir viena no tās lokalizācijām, kas grūti atklājamas, ir ātrs... un ārstējams tikai pirmajās stadijās. Japānā, piemēram, ir viens no izplatītākiem un to skrīnē (endoskopijas regulārās), bet nu mūsu grādos it kā nav nepieciešams. Tur nu neko - ja no sākuma līdz finišam nepilns gads... (man ar te tuvumā viens gadījums.. ļoti tuvu.. es ar visu savu vēža statistiku un zināšanām neko neko nevarēju palīdzēt un noreaģēt ātrumā)
Nu jā, tāpēc tas mani biedē. Vēl mani biedē audzēji augšējos elpošanas ceļos un augšžoklī, jo tur man ir pastāvīgie iekaisumi (es nepanesu šo pretīgo klimatu, nepanesu!!!), kā arī, protams, smadzenēs, bet tur jau laikam diagnostika ir vēl mazāk pieejama.
Nu nevajag tā panikot:) tas ir traki, ka katru centimetru skenē. Pierādīts, ka liela vaina pie audzējiem kā reiz ir stress.. un stresošāna laimīgu nedara:D Man pašai ir veikta onkoloģiska operācija ginekoloģijā, bet tāpēc sevi traki nedaru. mierīgi, regulāri veicu pārbaudes pie gonekologa un mēģinu nestresot par vēl visu ko:)
figņa tas viss ir, kā te jau rakstīja. ar analīzēm var atklāt risku (izņemot, laikam, PSA, bet tas ir vīriešiem), bet risks viens pats ir nekas. drīzāk ēšanas paradumi + sauļošanās paradumi + sekss bez prezervatīva un tamlīdzīgas lietas. turklāt domāju, ka nav vērts sevi mocīt ar riskiem. pat ja šie riski ir, stress tos var tikai pasliktināt.
un vispār, dzīvo kā gribi, ja jāmirst, ta jāmirst. mana māmiņa bija veģetāriete, nedzēra, nepīpēja, strādāja fizisku darbu, tāpat aizgāja ap 50 ar smadzeņu vēža recidīvu. viņas māte gan vēl dzīvo.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ja ir kādas izmaiņas asinīs, iepsējams, to var noteikt, ja ir ģā nosūtījums. tagad ir tas pētījums par melanomām, ko jūzeris ezis bija ielinkojis, bet principā zinot riska faktorus var mēģināt izdomāt, kurš reālāk draud, bet to visu jau ietekmē tik daudz faktoru, ka reāli maza iespēja to vēzi noķert pašā sākumā
tur ir e-pasts, piesakies, 20 minūtēs nofotogrāfēs un apskatīs visas. iespējams uz nākampirmdienu vēl var pieteikties
no vienas puses - mierinās , ja iespējamība būs maza, bet tāpat jau paliek.
no otras puses - ja iespējamība liela - nervos sevi noēdīšu.
no trešās- vnk jāsaņemās reizi gadā piemēram zemestauku kursam, un jāguļ pietiekams miegs.
Bez analīzēm varu pateikt, ka Tev ir risks, ja tas ir tuvenieku vidū un tur neko mainīt nevar.
Jāpriecājas, jādzer vīns un jādzīvo nost:))
Bet nopienti- ir dažiem vēžiem savi rādītāji, bet nu tad jāiet cauri katram specifiski..
ja par RISKIEM no ģenētiskās puses
ja par marķieriem un riska faktoriem - tas ir cits stāsts, katram vēzim cits.
prasi, pastāstīšu. strādāju Onkoloģijas institūtā.
Pāries histērija, varbūt patiešām ko uzjautāšu. Tas ir ļoti laipni no Tavas puses, patiesi.
Es neesmu šos izmēģinājusi, bet man paziņas, kas pamēģināja, atklāja to, ko varēja jau redzēt paskatoties uz vecākiem un radiem.
:) Jā, jā, tieši tā! Nu tā jau ir ģenētikas skaistā puse - vērot gēnu pārmantošanos paaudzēs. Šī tā saucamā ģimenes anamnēze ir mežonīgi svarīga.
Tomēr.
Vienmēr jau paliek varbūtība - mantota tā pazīme vai nē. Piemēram, ja tā ir pazīme, kas izpaudīsies tikai vecumā. Zinātu, ka ir tā pazīme atnākusi, varētu jau jaunībā zināt, ko labāk nevajag darīt.
2. Augstāk minetais 23andme.com - jāsūta paraugs uz ASV. Man nupat māsa veica testu, bet nemeklēja mutācijas, kas palielina saslimt ar risku, tāpat, izklaides pēc. Diemžēl precīzu informāciju par vēža riska mutācijām viņi vairs nedod, forvardē kompetentākām iestādēm.
Pirmie divi punkti ir tikai gēnu līmenī - kas it kā pasaka, ka Tev ir lielāks risks saslimt ar vēzi nekā pārējiem.
3. Var meklēt marķierus - īpašas vielas asinīs vai citos paraugos, kas atklāj vēzi agrīnās stadijās. Nav visām vēža formām, protams.
4. Skrīnings- ir tādas vēža formas, kas viegli atklājamas sākumstadijās (krūts, dzemdes kakls, zarnu vēzis - pie mums valsts apmaksātas)
5. Pats kontrolē (?) - nez, rentgens plaušām; dzimumzīmes atrādi... nodod analīzes, ja neattaisnoti švaki jūties..
6. Nu un ir tādas lokalizācijas, kur ātri attīstās, tās grūti atklājamas un grūti ārstējamas. Diemžēl...
Sen vairs nestrādāju vēža reģistrā, bet pa gabalu saistīta esmu.
Ģimenes anamnēze man ir visai mierinoša - ar vēzi mirusi tikai vecvecmāmiņa, kurai tad bija 86 gadi un diagnoze nokavēta kara un pēckara situācijas dēļ. BET tas bija kuņģa vēzis, ko es allažiņ atceros, kad ciešu no sava zemā skābes līmeņa. Mani vīriešu dzimuma senči saskaņā ar tradīciju visi miruši spēka gados - karos, negadījumos un no šķietami maznozīmīgām, tāpēc neārstētām kaitēm, līdz ar to pusi ģenētisko draudu (iznemot vieglprātību) es vienkārši nezinu.
Tur nu neko - ja no sākuma līdz finišam nepilns gads... (man ar te tuvumā viens gadījums.. ļoti tuvu.. es ar visu savu vēža statistiku un zināšanām neko neko nevarēju palīdzēt un noreaģēt ātrumā)
Vēl mani biedē audzēji augšējos elpošanas ceļos un augšžoklī, jo tur man ir pastāvīgie iekaisumi (es nepanesu šo pretīgo klimatu, nepanesu!!!), kā arī, protams, smadzenēs, bet tur jau laikam diagnostika ir vēl mazāk pieejama.
Man pašai ir veikta onkoloģiska operācija ginekoloģijā, bet tāpēc sevi traki nedaru. mierīgi, regulāri veicu pārbaudes pie gonekologa un mēģinu nestresot par vēl visu ko:)
ar analīzēm var atklāt risku (izņemot, laikam, PSA, bet tas ir vīriešiem), bet risks viens pats ir nekas.
drīzāk ēšanas paradumi + sauļošanās paradumi + sekss bez prezervatīva un tamlīdzīgas lietas.
turklāt domāju, ka nav vērts sevi mocīt ar riskiem. pat ja šie riski ir, stress tos var tikai pasliktināt.
mana māmiņa bija veģetāriete, nedzēra, nepīpēja, strādāja fizisku darbu, tāpat aizgāja ap 50 ar smadzeņu vēža recidīvu. viņas māte gan vēl dzīvo.
so chillax, dārgā krii.