1. Ir vēža formas, kurām ir ģenētiski riska faktori (noteiktas mutācijas gēnos). Pie mums nosaka: http://www.genera.lv/dns-testi/. Krūts un olnīcu vēzis, vienu no leikozēm. Droši vien arī citur var noteikt kādas mutācijas. 2. Augstāk minetais 23andme.com - jāsūta paraugs uz ASV. Man nupat māsa veica testu, bet nemeklēja mutācijas, kas palielina saslimt ar risku, tāpat, izklaides pēc. Diemžēl precīzu informāciju par vēža riska mutācijām viņi vairs nedod, forvardē kompetentākām iestādēm.
Pirmie divi punkti ir tikai gēnu līmenī - kas it kā pasaka, ka Tev ir lielāks risks saslimt ar vēzi nekā pārējiem.
3. Var meklēt marķierus - īpašas vielas asinīs vai citos paraugos, kas atklāj vēzi agrīnās stadijās. Nav visām vēža formām, protams.
4. Skrīnings- ir tādas vēža formas, kas viegli atklājamas sākumstadijās (krūts, dzemdes kakls, zarnu vēzis - pie mums valsts apmaksātas)
5. Pats kontrolē (?) - nez, rentgens plaušām; dzimumzīmes atrādi... nodod analīzes, ja neattaisnoti švaki jūties..
6. Nu un ir tādas lokalizācijas, kur ātri attīstās, tās grūti atklājamas un grūti ārstējamas. Diemžēl...
Sen vairs nestrādāju vēža reģistrā, bet pa gabalu saistīta esmu.
Paldies, šis ir visizsmeļošākais. Ģimenes anamnēze man ir visai mierinoša - ar vēzi mirusi tikai vecvecmāmiņa, kurai tad bija 86 gadi un diagnoze nokavēta kara un pēckara situācijas dēļ. BET tas bija kuņģa vēzis, ko es allažiņ atceros, kad ciešu no sava zemā skābes līmeņa. Mani vīriešu dzimuma senči saskaņā ar tradīciju visi miruši spēka gados - karos, negadījumos un no šķietami maznozīmīgām, tāpēc neārstētām kaitēm, līdz ar to pusi ģenētisko draudu (iznemot vieglprātību) es vienkārši nezinu.
Kuņģa vēzis ir viena no tās lokalizācijām, kas grūti atklājamas, ir ātrs... un ārstējams tikai pirmajās stadijās. Japānā, piemēram, ir viens no izplatītākiem un to skrīnē (endoskopijas regulārās), bet nu mūsu grādos it kā nav nepieciešams. Tur nu neko - ja no sākuma līdz finišam nepilns gads... (man ar te tuvumā viens gadījums.. ļoti tuvu.. es ar visu savu vēža statistiku un zināšanām neko neko nevarēju palīdzēt un noreaģēt ātrumā)
Nu jā, tāpēc tas mani biedē. Vēl mani biedē audzēji augšējos elpošanas ceļos un augšžoklī, jo tur man ir pastāvīgie iekaisumi (es nepanesu šo pretīgo klimatu, nepanesu!!!), kā arī, protams, smadzenēs, bet tur jau laikam diagnostika ir vēl mazāk pieejama.
2. Augstāk minetais 23andme.com - jāsūta paraugs uz ASV. Man nupat māsa veica testu, bet nemeklēja mutācijas, kas palielina saslimt ar risku, tāpat, izklaides pēc. Diemžēl precīzu informāciju par vēža riska mutācijām viņi vairs nedod, forvardē kompetentākām iestādēm.
Pirmie divi punkti ir tikai gēnu līmenī - kas it kā pasaka, ka Tev ir lielāks risks saslimt ar vēzi nekā pārējiem.
3. Var meklēt marķierus - īpašas vielas asinīs vai citos paraugos, kas atklāj vēzi agrīnās stadijās. Nav visām vēža formām, protams.
4. Skrīnings- ir tādas vēža formas, kas viegli atklājamas sākumstadijās (krūts, dzemdes kakls, zarnu vēzis - pie mums valsts apmaksātas)
5. Pats kontrolē (?) - nez, rentgens plaušām; dzimumzīmes atrādi... nodod analīzes, ja neattaisnoti švaki jūties..
6. Nu un ir tādas lokalizācijas, kur ātri attīstās, tās grūti atklājamas un grūti ārstējamas. Diemžēl...
Sen vairs nestrādāju vēža reģistrā, bet pa gabalu saistīta esmu.
Ģimenes anamnēze man ir visai mierinoša - ar vēzi mirusi tikai vecvecmāmiņa, kurai tad bija 86 gadi un diagnoze nokavēta kara un pēckara situācijas dēļ. BET tas bija kuņģa vēzis, ko es allažiņ atceros, kad ciešu no sava zemā skābes līmeņa. Mani vīriešu dzimuma senči saskaņā ar tradīciju visi miruši spēka gados - karos, negadījumos un no šķietami maznozīmīgām, tāpēc neārstētām kaitēm, līdz ar to pusi ģenētisko draudu (iznemot vieglprātību) es vienkārši nezinu.
Tur nu neko - ja no sākuma līdz finišam nepilns gads... (man ar te tuvumā viens gadījums.. ļoti tuvu.. es ar visu savu vēža statistiku un zināšanām neko neko nevarēju palīdzēt un noreaģēt ātrumā)
Vēl mani biedē audzēji augšējos elpošanas ceļos un augšžoklī, jo tur man ir pastāvīgie iekaisumi (es nepanesu šo pretīgo klimatu, nepanesu!!!), kā arī, protams, smadzenēs, bet tur jau laikam diagnostika ir vēl mazāk pieejama.