Kurvjzieža kontemplācijas

Krāšņais Kurvjziedis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Kaut kas nav īsti pareizs pamatnostādnē, ka liekais svars ir galvenokārt estētiska problēma, un ka galu galā vienmēr taču var "pieņemt un iemīlēt sevi tādu, kāds esi". Blēņas! Liekais svars ir visupirms risks vselībai un biedējošs simptoms, ka tava organisma funkcijās kaut kas jau labu laiku nogājis greizi. Visi šie lozungi "esi apaļa un laimīga!" vai "īsts vīrietis sākas no 100kg (un ne jau uz muskuļaudu rēķina, ha-ha)" man arvien liek noskurināties un domāt par līdzīgiem aicinājumiem - "žūpoju un esmu laimīga" vai "pieņemu savus cauros zobus un lepojos ar tiem", "īstam vīrietim vienmēr ir smēķētāja bronhīts" utt.
  • vispār ar lieko svaru man ir ievērojami labāka reakcija un spēks. Pietika man novājēt par 4 kg, lai kļūtu grūti kontrolēt moci...
    • Vispār gan ne reakcijai, ne spēkam nav ne mazākā sakara ar taukaudu daudzumu ķermenī, ja vien cilvēks nav nobadinājies līdz ģībšanai.:)
      • es nekādu citu pārmaiņu savā dzīvē neesmu piefiksējusi. Galu galā arī cīkstoņiem un svarcēlājiem ir būtiski uzēst pareizo svaru.
        • Viņi gan audzē muskuļu, nevis tauku masu. Protams, ja Tu nepareizi tievēdama esi zaudējusi muskuļaudus, tad nekā laba tur nav.
          • Muskuļu masu audzē kultūristi. Tas pats Ščerbatihs stāstīja, ka sportista gaitās viņam bijis liekais svars, bet tagad, par laimi, esot notievējis - un ne jau nu no muskuļiem kāds brīvprātīgi gribētu tikt vaļā, vai ne?
            • Nujā, līdz augstas klases profesionālismam sportā arīdzan reti kuram gadās tikt, saglabājot pavisam veselīgu ķermeni.:(
  • kaut gan es, protams, priecātos, ja tas, ko tu raksti savā pukstā, BEIDZOT pielektu manam pagājušogad aktuālajam puisim... ka nekādas salātlapas viņam pret lieko svaru nelīdzēs, kamēr katru dienu dzers pa trim bundžām enerģētiķu...
  • "žūpoju un esmu laimīga" - tas tā kā mazliet par mani.
    bet neesmu resna. Tikai un vienīgi pateicoties lieliskai iedzimtībai, ne pašas nopelniem. Ja man nebūtu šitā paveicies, es, ar savu ēšanas kāri un mazkustību būtu riktīga baba - kiosk. Gan jau, ka nelepotos, bet - ja nevar ēst, ko gribās, tad nav vērts vispār dzīvot! :)
  • Varētu domāt, ka risks veselībai ir liels bieds cilvēkiem. Tas jau neviens arī nesmēķētu un nedzertu,
    • Bet tomer - smēķējot un dzerot cilvēki apzinās, ka bojā veselību. Kas attiecas uz pārmērīgu un neveselīgu ēšanu, kā arī mazkustīgumu - to lielākā daļa diemžēl saista tikai ar ārieni.
  • mēs visi mirsim, tā ir labā ziņa!
  • žūpas un mēreni iedzērāji dzīvo ilgāk un laimīgāk, tā ja
  • Man šķiet, ka reāli kaut ko darīt situācijas labā ir iespējams tikai tad, kad situācija ir pieņemta, it īpaši tad, ja to nav iespējams salabot pāris dienu laikā. Vismaz man nevienu brīdi nebija nepieciešama sajūta, ka "es esmu resna un ar mani kaut kas fundamentāli nav kārtībā un būt tādai, kāda es ŠOBRĪD esmu un būt laimīgai ir amorāli un nepieņemami", pilnīgi pietika ar "ups, šitais vairs nav forši, kaut ko varētu pamainīt". Un tikai tā sajūta, ka es esmu okei tāda, kāda esmu, palīdzēja tikt pāri tiem pirmajiem diviem veselīgas ēšanas da sporta mēnešiem, kad svars nevis kritās, bet pieauga (uz jaunu muskuļaudu rēķina). Nevis, teiksim, paņemt fikso 2ned diētu, lai tik nodarītu pāri sev, sliktajai, nepareizajai un laimi nepelnījušai.
    • Jā, Tev ir zināma daļa taisnības - galu galā arī anonīmie alkoholiķi sāk ar to, ka pieņem savu situāciju, nevis neauglīgi šausta sevi un aiz bēdām un kauna vēlreiz piedzeras. Taču šajā pieņemšanā ietilpst arī atziņa "ups, viss nav gluži kārtībā, kaut kas jāmaina", nevis "ir tā, kā ir, un satraukties par to var tikai cosmo cacas".
      • nuvot satraukties par to tā, kā par to satraucas cosmo cacas, imo, ir kudiš neveselīgāk par mērenu lieko svaru, kurš pēc pāris cosmo diētu kursa točna kļūtu par bīstamu jojo svaru :)

        Es gan laikam nekad neesmu bijusi tā bīstami resna, bet man ir baigā sajūta, ka psiholoģiski tas galīgi nav viegli un sūdīga pašapziņa ir gandrīz vai garantēta. A pie labas, veselīgas pašapziņas ideja "eēē, a davai nestiepšu līdzi katru dienu n-tos kilogramus tauku, ja pietiek ar stipri mazāk u apjomu" ir gauži dabiska un nāk līdzi visām pārējām veselīgajām idejām.
        • Sliktums jau ir tas, ka lielai daļai ļaužu (vismaz manā apkārtnē) attieksme pret lieko svaru un pat pret aptaukošanos ir izteikti polāra - vai nu "mani tas ļoti satrauc, jo es esmu cosmo caca, tāpēc ik pa brīdim ieturu kādu šizīgu mazkaloriju diētu" vai "man ir galīgi pie pakaļas, jo es neesmu nekāda cosmo caca, bet īsts vīrietis/normāla sieviete, un lai tie dakteri varkšķ ko varkšķēdami", bet Tevis aprakstītais veseīgais vidusceļš ir ļoti, ļoti reta parādība.
          • veselīgais vidusceļš tur muti un nevarkšķ, ne par sevi, ne citiem, attiecīgi ir grūtāk pamanāms :P
          • lai arī meibī tev taisnība - un es vnk pazīstu ļoti daudz veselīgi slaidu sieviešu, abet vājēšanas topiks kautkā nav bijis aktuāls :)
            • ..un par vīriešiem man kautkā pofik, t.i., kremt, ka es drīz būšu smagāka par savējo un man viņu nekādi neizdodas uzbarot, abet pārējos lai viņu sievas/meitenes/whatever par šo tēmu dripselē, man ta kas.
              • Mana sāpe jau bija par to, ka vairums uztver resnumu kā estētisku, nevis medicīnisku problēmu, kas manuprāt ir saknē nepareizi. Tas ir apmēram tas pats, kas stāstīt bērniem, ka smēķēt nav labi, jo nesmuki izskatās (nevis bojā plaušas, asinsvadus etc).
                • Nu bet ja tā padomā, tad tieši pie "resnums kā medicīniska problēma" tā "resns un laimīgs" propaganda piederas, tb frāzēm "man ir vēzis un es esmu laimīga!", "man ir gripa, bet es nenokaru pilošo degunu!", "man ir plakanā pēda, bet es nekaunos iet uz TV interviju!" tak droši vien nav ne vainas, ne?
                  • Man gan tas vairāk atgādina "man ir gripa, bet es tēloju laimīgu un eju uz darbu, līdz iedzīvojos smagās komplikācijās" nevis ko citu. Nav runa par to, ka nevajadzētu sagabāt optimismu (tiklab resnuma, kā alkoholisma, gripas, vēža vai hepatīta gadījumā), bet gan par to, ka, interpretējot lieko svaru kā kosmētisku defektu - tādu pašu kā neglīta deguna forma vai atkārušās ausis, piemēram, - tiek mērķtiecīgi ignorēti īstie iemesli, kāpēc cilvēkam būtu lietderīgi nevis "sadzīvot" ar to, bet pacensties tikt no tā vaļā.
  • taisnība jau tev ir. un vēl es pēdējā laikā skatos, ka tie cilvēki, kas ir vispār zināmi ar savām tradicionālās kulinārajām prasmēm, nereti sliktāk izskatās ( :D) ) nekā pārējie. un viņu dzīvesbiedri arī.

    bet tā ir ētiska problēma. es esmu samērā kārna dēļ ģenētikas, tas nav mans nopelns, un man nav ko citiem aizrādīt. un te ir līdzīgi kā ar bērnu izglītošanu. pateikt "tu gatavo un ēd neveselīgus ēdienus" ir tāda pat uguns pakulās kā pateikt "es divgadīgam bērnam mācu lasīt" - visi to automātiski uztver kā uzbraucienu savas dzīves pamatvērtībām. tas pieder pie pamata cilvēktiesībām - būt resnam vai nemācīt bērnus.
  • Mums te valda otra galejiba: man katru gadu dakteris saka: jums janomet svars (bet man ir ap 80 pie 179 cm taa kaa nekads morbide obese gadijums) un pat ar uguni nevar atrast cilveku, kas nebutu tievs un sportisks,,, izej caur eedamzaali: visi rij salaatus un pie sporta zaales nav kur masiinu noparkot ! Vienam kolegim ieteicos, ka gruti atrast laiku sportam un vins man kaa, var celties 6os, es celos 6os un skrienu, dviinju teevs buudams.
Powered by Sviesta Ciba