Kaut kas nav īsti pareizs pamatnostādnē, ka liekais svars ir galvenokārt estētiska problēma, un ka galu galā vienmēr taču var "pieņemt un iemīlēt sevi tādu, kāds esi". Blēņas! Liekais svars ir visupirms risks vselībai un biedējošs simptoms, ka tava organisma funkcijās kaut kas jau labu laiku nogājis greizi. Visi šie lozungi "esi apaļa un laimīga!" vai "īsts vīrietis sākas no 100kg (un ne jau uz muskuļaudu rēķina, ha-ha)" man arvien liek noskurināties un domāt par līdzīgiem aicinājumiem - "žūpoju un esmu laimīga" vai "pieņemu savus cauros zobus un lepojos ar tiem", "īstam vīrietim vienmēr ir smēķētāja bronhīts" utt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kriiSliktums jau ir tas, ka lielai daļai ļaužu (vismaz manā apkārtnē) attieksme pret lieko svaru un pat pret aptaukošanos ir izteikti polāra - vai nu "mani tas ļoti satrauc, jo es esmu cosmo caca, tāpēc ik pa brīdim ieturu kādu šizīgu mazkaloriju diētu" vai "man ir galīgi pie pakaļas, jo es neesmu nekāda cosmo caca, bet īsts vīrietis/normāla sieviete, un lai tie dakteri varkšķ ko varkšķēdami", bet Tevis aprakstītais veseīgais vidusceļš ir ļoti, ļoti reta parādība.- honeybeeveselīgais vidusceļš tur muti un nevarkšķ, ne par sevi, ne citiem, attiecīgi ir grūtāk pamanāms :P
- krii:)
- honeybeelai arī meibī tev taisnība - un es vnk pazīstu ļoti daudz veselīgi slaidu sieviešu, abet vājēšanas topiks kautkā nav bijis aktuāls :)
- honeybee..un par vīriešiem man kautkā pofik, t.i., kremt, ka es drīz būšu smagāka par savējo un man viņu nekādi neizdodas uzbarot, abet pārējos lai viņu sievas/meitenes/whatever par šo tēmu dripselē, man ta kas.
- kriiMana sāpe jau bija par to, ka vairums uztver resnumu kā estētisku, nevis medicīnisku problēmu, kas manuprāt ir saknē nepareizi. Tas ir apmēram tas pats, kas stāstīt bērniem, ka smēķēt nav labi, jo nesmuki izskatās (nevis bojā plaušas, asinsvadus etc).
- honeybeeNu bet ja tā padomā, tad tieši pie "resnums kā medicīniska problēma" tā "resns un laimīgs" propaganda piederas, tb frāzēm "man ir vēzis un es esmu laimīga!", "man ir gripa, bet es nenokaru pilošo degunu!", "man ir plakanā pēda, bet es nekaunos iet uz TV interviju!" tak droši vien nav ne vainas, ne?
- kriiMan gan tas vairāk atgādina "man ir gripa, bet es tēloju laimīgu un eju uz darbu, līdz iedzīvojos smagās komplikācijās" nevis ko citu. Nav runa par to, ka nevajadzētu sagabāt optimismu (tiklab resnuma, kā alkoholisma, gripas, vēža vai hepatīta gadījumā), bet gan par to, ka, interpretējot lieko svaru kā kosmētisku defektu - tādu pašu kā neglīta deguna forma vai atkārušās ausis, piemēram, - tiek mērķtiecīgi ignorēti īstie iemesli, kāpēc cilvēkam būtu lietderīgi nevis "sadzīvot" ar to, bet pacensties tikt no tā vaļā.