Jā, Tev ir zināma daļa taisnības - galu galā arī anonīmie alkoholiķi sāk ar to, ka pieņem savu situāciju, nevis neauglīgi šausta sevi un aiz bēdām un kauna vēlreiz piedzeras. Taču šajā pieņemšanā ietilpst arī atziņa "ups, viss nav gluži kārtībā, kaut kas jāmaina", nevis "ir tā, kā ir, un satraukties par to var tikai cosmo cacas".