disfigurator

Iemīļotas un infrasarkanajā spektrā jutīgas filmiņas cena garajā rullī ~3 gadu laikā pieaugusi par 25EUR.
Vienā garajā rullī ir aptuveni 17 gab. 36 kadru filmiņas. Ehhhh. Ekonomika, kariņi - enerģijas un materiālu cenas visa šī pamatā.

Un daudz melošanas, nekontrolēts krapitālisms.
Jo Rollei Retro 80S nav ne Rollei ražota (Rollei Analog nav filmiņu ražotājs un nekad nav bijis - viss viņu piedāvājums ir tikai rebrandings), ne tai ir ISO 80 jutība pēc piktoriālā kontrasta prasībām - norādītie 80 ir aeriālās fotogrāfijas jutība, kur ēnu detaļas lomu nespēlē kā suga, bet ēnu atvēršanai ikdienas kontekstā šim materiālam ir jādod vairāk gaismu, salāgojot visu padarīšanu beigās ar piemērota attīstīšanas laika atrašanu. Divu mainīgo saspēle. Trīs īstenībā, jo svarīga loma ir arī maisīšanas biežumam, jo katra maisīšanas reize materiālam piegādā svaigu ķīmijas devu (lokālā izsīkšana), kas arī beigās ietekmē ķīmijas aktivitāti un tas viss kopā - kontrastu.

Ikdienas pielietojumam (piktoriālais kontrasts) ~ISO 50 gan būs. Ir labi visu šo zināt, nevis būt akli pārsteigtam par bloķētajām ēnām, jo Rollei melo par izmantotā materiāla jutību un novirza laboratorijas un fotogrāfus Push attīstīšanas virzienā ar visām pušošanai tipiskajām sekām - augsts kontrasts un melnas ēnas. Un nez kāpēc ir tā, ka šis ļaužiem šķiet misticisms. Mistika, jo paši neattīsta, nepēta!
Tā bezkritikas uzticēšanās "ražotājiem" jeb firmu zīmēm ir diezgan nelabvēlīgs smadzeņu audzējs. Tavs darbs ir pārbaudīt un atrast savu darba ISO un attīstīšanas metodes kombināciju, nevis akli uzticēties uz kastītes rakstītajam. Kurš tad beigu galā glezno ar gaismu? Tu vai firma?

Sevišķi šodien tā uzticēšanās ir liela kļūda. Jo nu, labprātāk būtu paņēmis Adox HR-50, kas jau atklātākā valodā pasaka, ka paņem Aviphot Pan 80 un uzbūsto piktoriālo jutību līdz patiesiem ISO 50. Bet nu, pārdevēja atlikumā nav, tāpēc ņemu nākamo pārpakotāju listē - Rollei.


Jārij vien nost!
Izstādi sasolīju, materiālu tad nu būs jāgatavo, pieceļot hobiju no ziemas snaudas! Ekonomiski joprojām izdevīgi: uztin pats un ar visiem nodokļu + piegādes izdevumiem maksā nepilnus 7EUR vai pērc rūpnīcas kastīti un maksā 12-20EUR par to pašu...


Kāpēc tik zemas jutības filmiņu ņemu vispār, kādi ir argumenti?
1) Jo zemāks ISO, jo sudraba kristāls ir fiziski mazāks, jo vairāk detaļu var ietilpt šādā filmiņā.
2) Nenormāla detalizācija - lietotāja gala skeneri nevar visu izvilkt no šādas filmiņas, bet projekcijā viss skaisti! Grauds? Kas tas tāds?
3) Brutāls palielinājums ap 50 reizēm. Ja materiāls nav gana izšķirtspējīgs, uz ekrāna dabūsi putru, nevis daili!
4) IR fotogrāfija notiek ar filtru, kas laiž cauri tikai mazāk enerģisko IR - fočēšana tad notiek uz kādiem ISO 10 un bez statīva nu nekādi!
5) Statīvi eksistē un tiem vienalga par tavu ISO! Un, kad mana kamera uz statīva - tad man arī!
6) 66

disfigurator

Purvs pēdējā trīspadsmitgadē ir mana radošuma meklējumu un dvēseles mājvieta pat tad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā.
Varbūt pat stiprāk tagad, kad vairs nedzīvoju tā tuvumā - tieši iztālēm dvēsele visvairāk dzird Sirēnu dziesmu.

Vieta starp vietām.
Dzīvība un reizē nāve. Dabas skaistums un akača drauds. Vieta ar saviem likumiem, atmosfēru un teikšanu.
Purvaini dūmakaina, nepieradināta mūzika, šamanistiska māksla. Tiekšanās pēc misticisma, psihes savērpšana ar augiem un atkailinātiem galvaskausiem. Baltā telpa. Mirušu koka karkasu iezīmēta ainava. Tumša psihedēlija - patiesa māksla bez kompromisiem.
Patvērums no kultivēta bulšitisma.


Tumšākās raudzes Black Metal dvēseles smaidam!

https://www.youtube.com/watch?v=5yNrfaSEz18
https://fyrnask.bandcamp.com/album/osir-2

disfigurator

Šodien biju uz drauga dzimtas izstādi kādā mazpilsētā - tikšanās dienā ar autoriem.
Izstādē aplūkojami 5 cilvēku darbi dažādās paaudzēs - sākot ar vectētiņa gravīrām un bezgala psihedēliskām līnijām tušas, litogrāfijas un vēl nez kādās tehnikās (transformatīvas formas, viduslaiku tēli un sejas kā struktūras elementi) + vecmāmiņas tēlniecības darbiem milzu mērogā, turpinot ar dēla veidotām eļļas gleznām un mazmeitas digitālajiem darbiem, kas veidoti otas triepienu stilā un ir absolūti modernu geimeru gaumē; noslēdzot ar mazdēla sievas radošo izpausmi dažādos formātos - no autentiskiem viduslaiku stila vimpeļiem ar viņas suņiem; stilistisku kaķu mēmi un rituālistiskām kolāžām, piemēram...

Esmu dzimis un uzaudzis tajā mazpilsētā.
Draugu iemantoju caur bradāšanu Rīgā. Mums reiz šaisaulē bija čoms ar izcelsmi miestā relatīvi blakus pilsētai. Bradātāju kopa izbradā Latviju.
Mana dzimta nāk no šī paša miesta. Drauga dzimtai pazīšanās ar muzeja darbiniekiem, tāpēc arī notiek šeit - citā Latvijas nostūrī.

Muzejā strādā simpātiska sieviete
Viņa savos studiju gados piestrādāja drauga ģimenes uzņēmumā kādus 150 kilometrus no izstādes Kurzemes pilsētiņā. Man viņa dikti simpatizēja. Viņa nāk no ciema, kas ir blakus šajai pilsētelei. Tagad viņa dzīvo un strādā pilsētā šajā gleznainajā un ar savu vizuālo stilu ļoti iederas savā darba vidē. Īsti gan viņa nezinot, vai atradusi sev īsto vietu zem Saules. To gan jau nosaka dvēsele un draugi.

Izstādi papildina ziedi, kurus šī dzimta selekcionē.
To papildina arī citu selekcionētas lilijas, definējot gleznu skatīšanās attālumu. Interesanti. Vai apzināti?


Citam čomam, kurš kopā ar mūsu bradātājiem veido tādu kā ciematiņu drauga dzimtas lauku īpašumā, ir draudzene ar Kurzemes izcelsmi. Mūs visus vieno šī vieta Zemgalē kādus 150km no mazpilsētas. Šeit, kā gadu gaitā izrādās, satiekas māksla un cilvēki.

Pirms gadiem diviem biju rakstījis e-pastu šīs manas mazpilsētas muzejam:
Vai negrib manu infrasarkano un citu melnbalto filmiņu izstādi? Šodien fiziski atgādināju par sevi, pierezervēju nākotnei un kā vienmēr: atklāšanas dienā diapozitīvu projekcija un tad pastāvīgajā izstādē - digitāli drukātas bildes pie sienas. Gribētos analogās bildes, bet ar diapozitīvu tas process bez starpposma īsti nestrādā, tāpēc hibrīda ceļš - analogs avots un digitāla izdruka. Lai gan es varētu mēģināt apgūt kontaktkopijas - pozitīva pasaule uz negatīvas filmiņas, kas top pozitīva uz negatīvā fotopapīra. Tas būtu potenciāls ceļš, ja būtu man labs foto palielinātājs. Katrā ziņā - jāķeras pie savas izcelsmes pilsētas sev nozīmīgo vietu apzinātas fotografēšanas infrasarkanajā spektrā un ne tikai, hehe.


Kurzemnieki izkaisīti pa visu plašo Latviju!

disfigurator

Ir slikti, ka vairs nav Latest sadaļa, jo grūtāk atrast prātīgu sviestu cibā.

Ir labi, ka vairs nav Latest sadaļa, jo neredz to psiho namu, kas to vietu izmantoja kā čatu.

disfigurator

Visu dienu nočakarējos ar jauno un smalko platenieka kārtridžu un preampu,
regulēdams tos un cenšoties samazināt vietām dīvainās augšas, kas maina atskaņoto priekšmetu raksturu, pārvēršot vienu skaņu teju citā. Gribējās teju norakstīt pirkumu kā nesekmīgu vai pat defektīvu... Taču no sākuma jāpārliecinās, ka savā galā visu izpildu pēc grāmatas. Tāpēc palūdzu draugam 3D izprintēt Technics Overhang Gauge klonu jeb adatas attāluma un izvērsuma kalibrēšanas instrumentu, jo varbūt, ka ar bīdmēru un aci netrāpīju pusmilimetra tolerancē, tā kā konstrukcijai klāt īsti netiek un jāmēra leņķī. Bet leņķī lomu spēlē parallax un mainīgie malu garumi, tādēļ var aizšaut viegli tos 52mm garām, jo milimetrs Line Contact adatai ir jau kritiski, problēmu potenciāli skaidrojoši.

Vēl jau fakts kā tāds, ka jaunajam verķim ir jādod stundas 50-100 iestrādāties. Šīs darba stundas vēl nav sasniegtas. Vēl jau fakts, ka man tinīts ap 14kHz. Vēl jau fakts, ka no pasākuma skaņošanas pirms divām dienām prāts joprojām noguris varētu būt un hipersaasināti uztver sibilances, kuras graizīju nost un liku klāt, atkarībā no runātāja skaņas īpatnībām. Vēl varētu lomu spēlēt tinīta skaļuma pieaugums, vakar izmantojot tagad sev reti nozīmētās suverēnās tiesības ko foršu apsisties, kas ieveda skaisti mainītā realitātē, pēc kuras biju teju sailgojies, tādējādi ar smaidu un nostalģisku krāsojumu izbaudīju katru tās minūti...
Vēl jau telpas faktors - primārajos atstarojuma punktos man nekādu absorbētāju vēl nav un austiņas... Austiņas, jā - tur vajadzētu nopirkt vai uztaisīt pāreju, lai nākotnē varu izolēt telpas īpatnības šādos čakaru gadījumos, klausīties skaņu pa tiešo - bez telpas iekrāsojuma/kropļojuma. Varētu principā uztaisīt no instrumentu kabeļa pāreju - vienā galā lielais austiņu štekeris, bet otrā - mazā štekera ligzda un varētu ērti vērtēt muzonu ar Marshall IEM/Earbuds, piržot taisni turētu toni ierastajā dīvāna spotā.


Tāpēc metu padarīšanu pie malas un skatos YouTube, atpūtinu ausis,
tikai nu - diža atpūtināšana nesanāk - dīvainā augšu skaņa, akcents uz tām un mainītais raksturs/skanējums dzirdams arī YouTube video - un ne vienā vien!!! Tagad domāju - mana resīvera gļuks, vai arī šajā video augšas (S burti un augstāki šņāceņi/skaņas) ir stipri dīvainas - tādas, it kā sasmērējušās gar smiltīm noklāta plāna tērauda vai ar stikla šķiedru stiprinātas plastmasas loksni + akcentētas lieki par decibeliem 2?

Vai arī man vienkārši rādās/nogurušas ausis?


https://www.youtube.com/watch?v=2TjzI35I6Sc

disfigurator

Sony pirms 13 gadiem ierēca par Microslop centienu X-Box pārvērst par Always-Online konsoli, tādējādi faktiski iznīcinot lietotu spēļu tirgu.

Šodien - Sony paziņo, ka pārtrauks fizisku disku ražošanu. Sony šodien - izņem no veikala simtiem filmu, laikam atņemot tās pat tiem, kas nopirkuši jau. Jo digitālās distribūcijas/licencēšanas iemesli, kas nez kādēļ Sony gadījumā tiek piemēroti atpakaļejoši/retroactively, nozogot reiz licencēto no leģitīma pircēja, kas iegādājās produktu tad, kad tas bija pilnībā licencēts. Wat? Totāls. Fagotisms!

Es saku: Sony - ej dirst! Ja es jelkad nākotnē pirkšu digitālu spēli jaunu (2026+), tad tas būs Steam platformā, kur ir atmaksa un nav jāmaksā par online geimingu (kas man pohuj, bet principi) un, kur ciena spēlētāju, kur daudz vairāk spēļu. No pārbaudīta digitālā izplatītāja. Tas, vai arī 100% pirātisms.

Biju PlayStation geimeris kopš PS1, jo tieši viņu piedāvājums bija/ir man pa spalvai: krietni tvirtas Horror/Action/Adventure spēles - eksperimentālas, radošas, nozīmīgas, tumšas. Pieaugošajiem - atšķirībā no Nintendo multenēm. Noslīpētas, atšķirībā no Indie. Tur dzima manu fizisko spēļu kolekcija. Bet tagad - sēžu uz PS4 un nedomāju nemaz pirkt PS5, 6 vai 666, sevišķi par šodienas cenām un augošajiem ierobežojumiem, kurus nopērkam ar jaunām Sony konsolēm.

Ā, un PS3 digitālo Store arī ver ciet, nevarēs vairs tur pirkt spēles. Pēc gadiem 10 aizvērs gan jau pavisam un nevarēs pat pirkto nokačāt - ja jau digitālās filmas var izraut no ķetnām, tad kāpēc ne spēles? Un spēļu cenas iekš PS3 Store ir joprojām augstas. Konsole ir pensionārs, bet turpina plēst ādu nost pār acīm, jo digitālā izplatīšana Sony gaumē to iespējo un vecie brīvā tirgus likumi tur atmesti, nestrādā.


Citas ziņas: industrija grib salikt reklāmas spēlēs : D
Rīt moš būs reklāmas pa vidu filmām arī diskos. Grāmatās moš ar, sevišķi Kindle u.tml.
Reklāmas iekš lētākajiem Maxima u.tml. DVD jau bija - to sākumā. Pat tādas, kuras nevar izlaist. Ir pat amizanti tās šodien paskatīties - sava laika hārdkodētais artefakts, kas reklamē miroņus 90. gaumē. Hohma. Biksītes pa pastu.



Šis taimlains ir smagi sapists un man ir arī citi hobiji. Soo, fuck off you fucking fuck. Iemesli: likums netiek pakaļ izdarībām. Un tur, kur likums ir, tas netiek piemērots. Nekontrolēts krapitālisms.


Nākotnē tad varbūt tikai Steam un Steam Machine/GabeCube, jo Windows un X-Box ir tāds pats vēzis, bet es balsoju ar maciņu. Tas, vai arī 100% pirātisms, kas šādā tirgū ir kļuvis jau par morāli pareizo soli.

disfigurator

Tā, forši aizskaņoju 9. klašu izlaidumus. Veseli 4 gab., no 11.00 līdz 19.00 pie analogā miksera un gaismām, projektora.

9D smuki ar mūzikas skolotāju savu repiņu uztaisīja - kvalitatīvi un labi, respekt! Tas bija Intro un Outro. Savukārt sveikšanas fons - kāda bērna mammas kokles skaņdarbs. Uvažuha!

disfigurator

Cripple A gaming

disfigurator

Cilvēki ir sasodīti, nosodīti lieliski!

https://www.youtube.com/watch?v=mS-dVNnT1NA