koks [entries|archive|friends|userinfo]
koks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Oct. 18th, 2019|06:55 pm]
Eh, it kā jau gribas būt tolerantam, bet brīžiem tomēr kaut kā sanāk nožēlot tautas, kas nesaprot ironiju vai sarkasmu...
linkpost comment

[Oct. 11th, 2019|06:18 pm]
Once Upon a Time in Hollywood man patika. Ne tā, ka īsti aizķertu kaut ko iekšā, bet man šķiet, ka tas ir ļoti patīkams ieguldījums kino. Varbūt tikai man tā šķiet, bet filmai ir Tarantīno netipiski gluds ritums, vairāk tādā kā sajūtu un pēcgaršas ziņā - parasti ir sajūta, ka pa vidu ir kaut kādi emocionāli lauzieni kā jau Tarantīno gaumē, man šķiet. Kaut kā dotajā dienā labi rezonēja tas Holivudiskais saulainums un dzīves svinēšana. Iepriecina salīdzinoši nesen aizsāktā Tarantīno sadarbība ar di Kaprio un arī ne tik nesenā ar Bredu Pitu, kurš filmai bija kā, hmm, kulaks uz acs. Viens no interesantākajiem "filmas filmā" attēlojumiem un amizantas ainas ar di Kaprio tēla emocionālajām peripētijām un aktiera dzīves nedienām. Es vispār nezināju kā filma beidzas un tas mani pārsteidza varbūt ne nesagatavotu, bet drīzāk pat pārāk sagatavotu, bet ne tam, kas tomēr notika beigās. Manā skatījum, Once Upon a Time in Hollywood turpina Tarantīno filmu sēriju "es jums došu apmierinājumu un atriebības prieku satriecot jūsu pāridarītājus", dodot citu scenāriju ar Mensonu saistītajām slepkavībām cietušajiem (ieskaitot Holivudas kino sabiedrību kā tādu), tāpat kā agrāk Django Unchained, dodot melnādainajiem savu vergu atriebēju/ pūķa kāvēju (kā viņš pats citos vārdos ir izteicies), Death Proof atriebējsievietes un vēl daļā viņa citu filmu. Visvairāk ar šo filmu man saistās tā stāstījuma izteiksmīgums un saistošā dinamika, kas to caurvij. Interesanta bija doma par to, ka Tate murders principā sanāk kā klasisks filmas scenārijs tikai praktiski īstenots realitātē un, ka ar viņiem notika tas pats, ko paši tēlo uz ekrāniem. Vispirms filma pati sāk vedināt uz tādām pārdomām, līdz tas tiek izteikts vārdos. Šo skatījumu, manuprāt, varēja attīstīt arī tālāk un apcerēt vairāk, bet par trūkumu to tomēr neuzskatu un varbūt tā pat jau kļūtu par pavisam citu filmu.
link6 comments|post comment

[Oct. 11th, 2019|06:12 pm]
Stipri subjektīvi, bet ja atskatītos uz lietām, kas man šķiet ikdienišķās modes "fakapi", piemēram, nokarenās stakles bikses vai sportatērps ikdienā, tad pēdējais laikam būs nesakarīga un uzpūsta paskata botas/kaut kas, kas, man nesaprotamā kārtā pēdējos gadus ir tik populāri.
linkpost comment

[Oct. 3rd, 2019|05:16 pm]
Meg Myers. Viņa varētu vairāk kliegt, ne tikai dziesmas beigās.

https://www.youtube.com/watch?v=TM2m371xLxw
linkpost comment

[Sep. 16th, 2019|12:44 am]
Feisbuks mani informēja, ka nākamgad Rīgā būšot industrial-horror-something-hiphop Ghostemane. Savā ziņā interesants projekts, laikam nebiju agrāk dzirdējis. Varbūt tikai stipri sen. Pats savienojums man liek domāt par Dalek, kas izskatās dažādos veidos galvas tiesu augstāk par šo, bet ja grib aptumšoties tad šis tā kā iecērt vairāk. Divarpus minūtes dziesmu garumu gan arī grūti cienīt. Diez vai es šo pasākumu apmeklētu, vienkārši savdabīgi, kas ir interesanti. Interesanti kā tieši tie algoritmi nosprieda, ka esmu reklāmas auditorija.

https://www.youtube.com/watch?v=5_51s0Oc-5c
linkpost comment

[Sep. 12th, 2019|01:05 pm]
Vēl viens sapņains un vardarbības apēnots Grimes gabals injicējams pa tiešo vēnā, realitātes pieklusināšanai, bet reizē ne aizmiršanai.

https://www.youtube.com/watch?v=M9SGYBHY0qs
linkpost comment

[Sep. 8th, 2019|01:57 pm]
American Gods. Somewhere in America.

Somewhere in America
linkpost comment

[Aug. 19th, 2019|11:32 pm]
Hatari - Tortimandi. Naidīgais iznīcinātājs. Šī dziesma man pat liek apsvērt islandiešu fetišistisko (jā, fašistisko) apvienību Hatari kā visnotaļ klausāmu mūziku. Vēlajās nakts stundās īpaši labi iecērt gluži kā gari nagi kailā miesā.

https://www.youtube.com/watch?v=kmx2d2QzbjM
link3 comments|post comment

[Aug. 12th, 2019|03:58 pm]
My dog barks... some.

https://www.youtube.com/watch?v=okoOe5ho3VM
linkpost comment

[Aug. 1st, 2019|02:27 pm]
Pēdējo gadu sapņos mani sauc Sankt-Pēterburga. Savādi.
link1 comment|post comment

[Aug. 1st, 2019|02:23 pm]
Labs dienas sākums ir pavadāms klausoties smeķīgas melnmetāla himnas no Satyricon. Šiem norvēģiem kaut kā izteikti ir tas "kvēpainais" skanējums, kas piedod viņu mūzikai īpašu garšu. Pēdējās dienas "Now, Diabolical" kaut kā labi iespārda.

Satyricon - To the mountains
linkpost comment

[Jul. 10th, 2019|11:53 am]
Stranger Things, eh.. Brīžiem ir sajūta, ka tas ir tāds kā otrais seriāls aiz Game of Thrones interneta vidē, apspriešanas kvantitātē. Vienīgais, ka Game of Thrones man pat patika, bet Stranger Things man izteikti nepatīk. Vinona Raidere ir izskatīga un interesanta aktrise, bet tas viņas atveidotais tēls ir... brrr. Man vispār nepatīk histēriski tēli un daudz bļaustīšanās un histēriskas raudāšanas seriālos vai filmās. Visai tai bērnu padarīšanai es īsti nespēju just līdzi un negribu - ja viņu vietā būtu tīņi, laikam būtu labāk. Katram savs. Tad vēl Stranger Things bija pirmajā vietā kādā interneta sarakstā pie Twin Peaks līdzīgajiem seriāliem. Labi, kaut kāda līdzība tur ir un es neiebilstu, ja tas būtu, piemēram, sestajā vietā no 10, bet pirmajā vietā to var ielikt tikai, ja īsti nav iebraucis Twin Peaks un salīdzina tikai kaut kādu atsevišķu daļu šiem seriāliem. Twin Peaks ir daudz kas vairāk kā tikai nostaļģija un mistika.
linkpost comment

[Jul. 9th, 2019|10:50 pm]
Kā gan es biju palaidis garām šo izteiksmīgo islandiešu Eirovīzijas dziesmu?

Hatar
link2 comments|post comment

[Jul. 8th, 2019|05:40 pm]
Feral Love

Chelsea Wolfe
linkpost comment

[Jul. 7th, 2019|02:32 pm]
Manuprāt, Melānijas Lorānas (pat atradu kā viņu izrunā latviski!) sniegums Inglorious Basterds, atveidojot Sūzannu, ir viens no emocionāli visekspresīvākajiem sievietes tēlojumiem modernajā kino kā tādā un arī viens no maniem mīļākajiem. Viņas loma drīzāk ir klusa un viņa runā salīdzinoši maz, taču visas tās nianses sejas izteiksmēs un ķermeņa valodā ļoti labi parāda, ko Sūzanna pārdzīvo līdz pēdējam sīkumam. Man šķiet, ka visvairāk tas parādās restorāna ainā (kas skrīnšotā), kura ir reizē jocīga un reizē ļoti neomulīga - pilnīgs emociju mikslis no Sūzannas skatupunkta un Melānija to ļoti labi iznes. Manuprāt, vispār lieliska kino aina.

Melanie Laurent
link1 comment|post comment

[Jul. 6th, 2019|06:43 pm]
Ja slaveni režisori būtu pavāri:

https://www.instagram.com/p/BzgXgl5IWqX/?igshid=55sgrp43d18e

Linčs, protams, izceļās:

Lynch food
linkpost comment

[Jul. 4th, 2019|01:46 pm]
Kas var būt labāks laika pavadīšanas veids kā skatīties Kristofera Volkena dejošanas kompilāciju no filmām?!

https://www.youtube.com/watch?v=YI0xvZEnhX4
link6 comments|post comment

[Jun. 24th, 2019|03:50 pm]
The Coffin Ships ir viena no pirmajām Primordial dziesmām, ko dzirdēju. Atceros, ka pirmajā reizē likās, ka es tajā burtiski pazūdu uz dažām stundām - ģitārrifi, kurus savā prātā dzirdu atkal un atkal un dziesmas atmosfēra pārņem iztēli.

Spotify discover weekly man šorīt par to atgādināja.

Primordial - The Coffin Ships
linkpost comment

[Jun. 24th, 2019|03:09 pm]
Šķiet, ka šī ir viena no reizē visintensīvākājām, reizē atbrīvošākajām un reizē sievieti spēcinošākajām ainām, ko es kino esmu redzējis. In your face Tarantīno mizogīnisma deklamētājiem.

Patricia Arquette filmā True Romance

https://www.youtube.com/watch?v=qqfDcrg3if0
link5 comments|post comment

[Jun. 20th, 2019|06:01 pm]
Cik mūsdienu sabiedrība ir nogurdinoši ātra jebko, kur kino uz sievieti tiek vērsta vardarbība, norakstīt kā mizogīniju no scenārista puses. Ir tik daudz dažādu variantu, kāpēc šādās situācijās var būt ielikta tieši sieviete, bet nē - noteikti mizogīnija!
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]