koks [entries|archive|friends|userinfo]
koks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Feb. 17th, 2019|05:45 pm]
Žēl par dažiem tiem cilvēkiem, kas izvēlējušies aizbēgt no manas dzīves. Par vairumu gadījumu liekas, ka tas pat nav saistīts ar mani, bet vispār paša cilvēka veco dzīvi, ko gribējis atmest vai varbūt pat jocīgu iedomu un kompleksu vadītu attālināšanos. Cilvēks ir jocīgs radījums. It īpaši tie, kas paši sevi ēd brokastīs un vakariņās.
link3 comments|post comment

[Feb. 3rd, 2019|09:27 pm]
Noskatījos šodien "Es esmu šeit" un nav nekādu jautājumu par to, kāpēc šī filma ieguva Kristāla Lāci un vispār ir saņēmusi daudz pozitīvas uzmanības. Domāju, ka šīs filmas spēks daļēji ir tas, ka tajā ir spēts bez "viss ir slikti" un nepārtrauktas sāls bēršanas brūcēs atveidots dziļš pārdzīvojums un šķietamā skatītāja "saudzēšana" to savā veidā padara vēl dramatiskāku.
linkpost comment

[Jan. 28th, 2019|03:17 pm]
TV shows that were too disturbing to finish:

https://www.looper.com/142180/tv-shows-that-were-too-disturbing-to-finish/sl/

Par dažiem man gribas pacelt uzaci, bet par dažiem, piemēram, to pašu Hannibalu, varu piekrist. (Tas ņemot too disturbing to finish vienīgi kā figure of speech, protams :))
link2 comments|post comment

[Jan. 25th, 2019|12:45 pm]
Vikingu jaunās sērijas ir gana interesantas, lai skatītos, tomēr man vēljoprojām pa laikam uzpeld sajūta, ka šo pasākumu vajadzēja eleganti pārtraukt jau trešajā sezonā nevis turpināt kombinēt tās pašas situācijas, filozofiskās domas un morāli tikai citādākās kombinācijās.
linkpost comment

[Jan. 25th, 2019|12:44 pm]
Beidzot patīrīju pārlūka ikdienišķos tabus - palika tikai 20, tas ir maz.
linkpost comment

[Jan. 21st, 2019|04:40 pm]
Man vēljoprojām patīk, ko the Prodigy rada.

Prodigy - Need Some1

Prodigy - Timebomb zone
linkpost comment

[Jan. 20th, 2019|09:41 pm]
Larsa fon Trīra "The house that Jack built" par spīti kino tautas un paša Trīra pesimistiskajām ekspektācijām rādās padevies baudāmi un sagādā kino svinēšanu divu ar pus stundu garumā, ekspluatējot kontrversiālas tēmas sākot ar psihopātiju un psihiskām problēmām līdz karatehnikas izgudrojumiem un reliģijai.
Kā jau pēdējajām Trīra filmām raksturīgi, viss notiekošais ir atstāsts un tiek pārrunāts ar kādu šķietami neitrālu personu (šajā gadījumā "personu", pēdiņās) no malas, kurš atbilstoši komentē vai kritizē protagonista sadarīto. Gluži tāpat kā Nimfomānē. Tāpat klasiski Trīram filma ir pilna ar dažādām interesantām un negaidītām alegorijām un ar lielu devu ironijas un cinisma, kas, šajā gadījumā, būtu nojaušams bez teikšanas. Ko es nesagaidīju ir brīdis, kad tad man it kā būtu jāiet ārā no kinozāles, jo esot pārāk vardarbīgi, kā tas šur tur ticis aprakstīts internetā. Interesanti, ko cilvēki tad teiktu par Antikristu, kas, manuprāt, lika justies ievērojami nepatīkamāk un vispār es teiktu, ka ir pakāpienu augstāk vardarbības un ellišķības ziņā. Katrā ziņā, saprotu, ka cilvēki, kam nepatīk šausmu filmas varētu tā reaģēt, bet uz šausmu filmu fona tur nekā tāda nav. Ja nu vienīgi biedējošais reālisms un pragmatisms, kas to caurvij.
Psihopātijas tēmai, būdamai nu jau visai bieži sastopamai lietai mūsdienu kino un TV, manā skatījumā šai filmai tāpat ir izdevies izvērst un komentēt to svaigā un interesantā veidā un būt gana oriģinālai ar to - karikatūriskais lempīgums Džeka pirmajos atgadījumos, kompulsīva uzvedība stresa situācijās un tik ļoti ironizētais narcisisms (Mr. Sophistication, Bruno Ganz balsī). Tas būtu kā ņemt Hannibalu un, šķietami, pietuvināt to reālās dzīves scenārijam.
Patika galveno aktieru izvēle - Mets Dillons (es nemāku latviskot) bija reizē gana lakonisks un reizē arī viņa personība piedeva tēlojumam vajadzīgo noskaņiskumu. Patīkami arī bija redzēt ekspresīvo Umu Tūrmani savā īsajā taču spēcīgajā sniegumā.
Manā skatījumā filmā ir manāms daudz dusmu, tām izpaužoties biezā slānī vardarbības kā arī asā kritikā, kas ietērpta nežēlīgās alegorijās, piemēram, tā pati medību paradumu un ētikas pārnešana uz situāciju, kurā medījums būtu pats cilvēks.
Epilogs jeb filmas beigas man šķita pārāk garas un ne īsti iederīgas klāt pie iepriekšējo filmas sadaļu pragmatiski filozofiskajām apcerēm, bet varu tur saskatīt atmosfērisku vērtību un savā veidā šis iznākums jau tomēr ieliek vēl vienu, pēdējo ķieģeli Džeka personības psiholoģiskajā skaidrojumā, runājot par jebkurā cilvēkā pastāvošo cilvēciskumu - pat rūdītos psihopātos.

The house that Jack built
link9 comments|post comment

[Jan. 19th, 2019|10:16 am]
Šodien plašsaziņas līdzekļos:
-Liene Skulme izmeklē Austrijas vice prezidenta seksa skandālu
-D. Tramps plāno apņemt Merilu Strīpu par otro sievu
-Pasaule joprojām griežas
-Man ir apātija
linkpost comment

[Dec. 21st, 2018|11:31 pm]
Pirms dažām dienām spontāni noskatījos "Tēvs Nakts" un prasās pēc nelielas atskaites. Filma ir biogrāfiska drāma par Žani Lipki un viņa ģimeni, kuri slēpa ebrejus 2. Pasaules kara laikā. Viena no 16 filmām programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".
Atskaitot drūmo tematiku pašu par sevi, viena no pirmajām lietām, ko filma kārtējo reizi atgādina ir tas, ka latvieši tiešām māk veidot drāmas. "Tēvs Nakts" lakoniski un efektīvi, bez nekā lieka, izstāsta savu stāstu. Bez pārlieku mēģinājumiem pielabināties skatītājam vai izklaidējošām atkāpēm. Filma ievelk sevī pakāpeniski un neuzbāzīgi, tā, ka radītāja centienus to panākt, manuprāt, pirmajā brīdī nemaz nevar īpaši izjust, atšķirībā no dažādiem citiem kino momentiem, kad to var sajust gluži kā sniegu uz galvas. It īpaši Holivudas filmās jeb arī varbūt esmu par maz skatījies latviešu kino.
A. Skrastiņš Žaņa lomā kā parasti ir savos augstumos un, manuprāt, šo konkrēto viņa sniegumu pat varētu nedaudz izcelt pār pārējiem, kas pieredzēti no viņa puses. Likās, ka viņš ar šo lomu pilnībā saplūda.
Par ne tik iepriecinošām lietām. Bez ļoti redzami datorgrafiskās Pēterbaznīcas torņa degšanas varbūt varēja arī iztikt, taču, protams, ne jau vizuālie efekti ir šīs filmas galvenais elements. Kas, manā prātā, noved pie pārdomām vai agoniskā vistas nokaušanas aina bija naturāla vai tomēr 3D grafika šeit bija, izņēmuma kārtā, līmenī. Tas tā, ņemot vērā, ka cilvēki vēljoprojām šādu ainu radīšanai reizēm izmanto reālus skatus.
Patīkams brīdis bija, ka pēdējajās filmas minūtēs, kad nebija skaņas pavadījuma, kino zālē starp cilvēkiem valdīja neierasts kapa klusums. Varbūt vairāk jāiet uz drāmām.
link7 comments|post comment

[Dec. 4th, 2018|06:45 pm]
Garlaicīgi rezultāti

quiz
link1 comment|post comment

[Dec. 3rd, 2018|11:48 pm]
Kas jauns? Ceļu satiksmes noteikumu apgūšana mani aizrauj un testos sanāk cerīgi rezultāti. Cerams, ka nerviem ir tāds pats skatījums uz to kā man pašam.

Citā ziņā, otro reizi skatos Black Sails un man jāatzīst, ka reti kuru seriālu skatoties otro reizi ir tāda aizrautība, nebūtu to no šī konkrētā gaidījis. Es teiktu, ka vispār visnotaļ smadzenēm veselīga nodarbe.

Jā un šodien man bija jāpārcieš ne tikai ziemassvētku dziesmas, bet pat Džastina Bībera ZS dziesma. Kādi laiki pienākuši.
linkpost comment

[Dec. 1st, 2018|10:42 pm]
Šai 20 min (wow!) garajai Solstafir dziesmai, manuprāt, ir izteikts katarses efekts. Tieši tāds pats, bet 5x spēcīgāks bija pēc viņu nesenā koncerta Rīgā. Sajūta, ka paliek vieglāk elpot. Koncerta pašās beigās grupas galva - solists, skaidrojot kādas dziesmas nozīmi, veltīja dažas minūtes nedaudz augstprātīgi pamācošam, bet patiesīgam monologam par depresiju un cīņu ar to. Iederīgi. Parasti tik izteikta tā izjūta nav, bet šoreiz kādas pirmās 30 uzstāšanās minūtes likās daudz enerģiskākas un izjustākas kā tas, kas sekoja tālāk un dažas dziesmas, piemēram, "78 days in the desert" (kas bija ja ne pirmā dziesma, tad uzreiz pēc tās) un "Silfur-Refur" (dziesma no jaunā albuma) īpaši palikušas prātā un vēljoprojām atgādina par pasākumu.

Solstafir - I myself the visionary head
linkpost comment

[Nov. 28th, 2018|08:40 pm]
Ū, forumcinemas mājaslapa saka, ka "The House That Jack Built" jeb Fon Trīra jaunā filma būs skatāma jau no parītdienas. Cik labi skatāma nav ne jausmas, tad jau redzēs.

linkpost comment

[Nov. 21st, 2018|10:18 pm]
Man šķiet, ka Gustavs Terzens, ko es sākotnēji atceros kā respektablās Melnās Mises vadītāju SWH Rock vakaros tagad ir katrā trešajā reklāmā jebkur un par jebkādu tēmu. Tā tā pasaule komercializējas.
linkpost comment

[Nov. 21st, 2018|07:42 pm]
Vakar beidzot noskatījos Homo Novus. Biju pirms tam dzirdējis pretrunīgas atsauksmes - gan tā, ka "beidzot latviešiem laba filma" gan tā, ka kaut kā garlaicīgi. Pats vispār biju patīkami pārsteigts - bija kvalitatīvāk nekā biju gaidījis. Kā jau kārtīgam latvietim ierasts, sēdēju un gaidīju kad tad pienāks tie neveiklie humora, “intelektuālu pārdomu” vai sliktas tēlošanas momenti, kas par pašu tautiešiem parasti jo īpaši kož acīs, bet, paejot divām stundām, tā arī īsti neko tādu nesagaidīju. Filma atstāja noslīpētības iespaidu, bija patīkami skatīties. Treileris gan un posteri rada citādāku priekšstatu - liekas, ka sižets būs sarežģītāks un būs smieklīgāk, bet beigās pat rodas nedaudz melanholiska noskaņa. Neesmu lasījis romānu, tāpēc nezinu vai to attiecināt uz grāmatu vai filmu, bet kaut kas ar pašu sižetu tomēr iztrūka. Kaut kur pazuda tas filmas sākumā it kā apsolītais konflikts starp Upenāju un Žibeiku kā arī vispār vēl šķita, ka tēlu savstarpējajās attiecībās un konfliktos varēja vairāk iedziļināties. Lielisks bija Andra Keiša sniegums Salutaura lomā, ko laikam no filmas šobrīd atceros pat visspilgtāk. No vizuālākiem kadriem interesanti bija paskatīties uz Nacionālo Operu neierastākā rakursā, piemēram, skats no tās jumta un, protams, ainas ar krāšno Žibeikas lauku rezidences dārzu.
link1 comment|post comment

[Nov. 10th, 2018|01:07 pm]
Gojira - from mars to sirius šorīt tik labi iegrūvo, ka prieks.

https://youtu.be/mndIWHVUoNM
linkpost comment

[Nov. 9th, 2018|01:48 am]
Pēdējā laikā mani izklaidē Netflix "The End of the F**cking World". Psihopātisms, bet ne psihopātisms. Savāda tīņu gadu mīlestība. Neiederēšanās sabiedrībā. Un sajūta, ka seriālā viss, ieskaitot soundtrack, ir savās vietās un labi rezonē ar gaumes kārpiņām. Nav arī par daudz jādomā. Kas gan vēl var būt vajadzīgs laimei.

The end of the fucking world

The end of the fucking world
link3 comments|post comment

[Nov. 9th, 2018|01:39 am]
Viss kārtībā.
linkpost comment

[Nov. 7th, 2018|06:24 pm]
Reizēm mani nodarbina jautājums kāda ir/būtu šī meitene kā pieaudzis cilvēks. :)

Metal is strong in this one.

metall!!!
linkpost comment

[Nov. 5th, 2018|10:49 pm]
Varētu iet dzert alu uz bāru, kur visu laiku skan šāda stila mūzika. Tādas mirkļa izjūtas. Kamēr man sāks likties, ka dziesmām ir pārāk salkani vārdi.

https://www.youtube.com/watch?v=zLS1weY0Vv4

https://www.youtube.com/watch?v=bszcQUSrhp0
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]