koks [entries|archive|friends|userinfo]
koks

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 16th, 2019|07:25 pm]
Kopš Gāls vairs nav Gorgoroth un Wardruna man vairs ne pārāk interesēja, ko viņš dara. "God Seed" kaut kādā ziņā piesaistīja - visvairāk atmosfēriski, bet muzikāli "I Begin" liekas pārāk haotisks un skaļš, tā, ka pēc pirmajām divām dziesmām jau gribas pārslēgt uz ko citu. Taču jaunais veidojums "Gaahls Wyrd" man šķiet intriģējošs, it īpaši šī jaunā dziesma. Tai ir modernā melnmetāla skanējums, bet tajā pašā laikā nav sajūta, ka tas būtu pārproducēts un tajā ir pietiekami daudz raupjuma. Pats labākais tajā šķiet vokāls, kas efektīvi ievelk dziesmas noskaņās. Cerams, ka gaidāmajā albumā būs labi daudz tādu momentu. Neteiktu, ka tas ir labākais, kas no Gāla puses dzirdēts, bet vismaz intriģējoši.

Gaahls Wyrd - From the Spear
linkpost comment

[Apr. 14th, 2019|12:33 am]
last.fm - komerciāls, sevi pierādījis uzņēmums, bet savā youtube.com "Top 10 Most Loved Metal Tracks - April 2017" uzrāda 4 Ulver dziesmas, ņemot vērā, ka Ulver jau kopš aizlaikiem vairs nenodarbojas ar metālmūzikas radīšanu un tās dziesmas ne tuvu nav metāls, bet drīzāk kaut kas džezīgs vai cituviet elektronisks. Vēl nemaz nerunājot par to, ka neticu, ka šādā topā var būt 4 Ulver dziesmas un vismaz 3 Mastodon dziesmas vienkopus un knapi kāda cita grupa tam visam pa vidu. Nu fui! Nebiju to gaidījis no viņu pašu veidotiem video!
linkpost comment

[Apr. 11th, 2019|02:00 pm]
Šķiet, ka daudzi izceļ 1906 starp citām lv100 filmām, taču tajā pašā laikā esmu dzirdējis daudz kritikas un pat tā, ka tā ir tieši sliktākā no visām. Nevaru nepiekrist, ka notikumi bija vienā putrā un bez uzsvara uz svarīgāko, taču novērtēju cik ļoti 1906 tomēr sevī ievelk atmosfēriskā ziņā - man pāris dienas pēc noskatīšanās palika izteikta pēcgarša un gribējās atcerēties spilgtākos momentus. Tā arī laikam ir filmas stiprākā puse - atmosfēra. Taču emocionālā ziņā tik ļoti neievelk - laikam iepriekš minēto uzsvaru trūkuma dēļ.

Vispār no pašlaik noskatītajām lv100 filmām pirmajā vietā es liktu Homo Novus - kaut arī noskaņas un satura ziņā citas filmas man patiktu labāk, bet Homo Novus šķiet tiešām labi veidota un to ir interesanti skatīties. Otrajā vietā laikam Kriminālās Ekselences Fonds, kas bija labāka nekā man likās un tiešām attaisnoja visu traci, kas ap to sacelts. Tad nu 1906 ierindotos trešajā vietā.

1906
linkpost comment

[Apr. 11th, 2019|01:59 pm]
Lieliska dziesma šodienai.

Solstafir - 78 days in the desert
linkpost comment

[Apr. 5th, 2019|07:19 pm]
Nevaru izvairīties no izjūtām, ka tajā visā kolektīvajā piektdienas svinēšanā, jo visu nedēļu īsti dzīvots nav, bet tikai vergots, ir kaut kas skumjš un nožēlojams. Tieši tas kā ir veidotas cilvēku dzīves (to skaitā arī mana) un sabiedrība, ka tikai brīvdienās jūties kā cilvēks un tas pats nāk, visticamāk, zem kādas promilēm. Noteikti, ka manas izjūtas pastiprina arī no apkārt esošo dzīvokļu nākošā kaitinošā mūzika un it kā priecīgie, bet reizē agresīvie izsaucieni. Nekas jauns, nekas jauns. Skrullē tālāk, jo neradikāla risinājuma šim nekad nav bijis un kuram gan patīk radikāli risinājumi.
link2 comments|post comment

[Mar. 6th, 2019|10:56 am]
Īstenībā nemaz tik bieži man nerodas vēlme apstrīdēt filmām piešķirtās balvas, bet es vēljoprojām nesaprotu, tāpat kā pirmoreiz pirms daudziem gadiem, sajūsmu par "Kolka Cool". Noskatījos vēlreiz un interesēja vai tagad to saskatīšu citādāk - nē. Viena lieta vēl būtu, ka aktieri labi notēlo to, kas viņiem būtu jānotēlo, bet tā vispārībā man nav skaidrs. Tā vietā es redzu tikai to, ka ir modē taisīt filmas par mazpisāniem un degradētu sabiedrības daļu, vēl pie tam trivializēti un pārspīlēti. Varbūt pats būdams no mazpisāniem es uz to skatos citādāk nekā lepnais Rīgas sabiedrības krējums. Grūti arī jebko filmā nosaukt par baigo "domu" - vīrieši nesaprot sievietes? To var uztaisīt arī daudz pārdomātāk un gaumīgāk.
linkpost comment

[Feb. 26th, 2019|09:30 pm]
Narcos: Mexico (TV)

Narcos: Mexico
linkpost comment

[Feb. 26th, 2019|12:15 am]
True Detective S03 jeb Nebiju Gaidījis, ka Remī Dentons Kļūs Par Nāvīgi Nopietnu Detektīvu.

Kopumā pozitīvi. Jā, TD raksturīgā izteiktā bezcerīgā un depresīvā atmosfēra ir manāmi atfiltrēta, gluži kā izlaista caur kādu filtru un tagad padarīta familiārāka un normālāka, taču saturiskums nešķiet nekur pazudis. Vērtēt darbu slikti dēļ tā, ka nepatīk krāsas kādās viss nokrāsots, kamēr viss ir gana pārdomāts un saturisks, man šķiet visai subjektīvi.

Šī sezona izteikti liekas kā abu iepriekšējo sezonu mikslis, ņemot abas kopā un veidojot kaut ko jaunu no tām kopā. Pirmās sezonas nelineārais stāstījums un mistika apvienota ar otrās sezonas politiskumu un bezkaislīgi pragmatisko skatījumu uz lietām. Notiekošais ir vismaz 3 dažādos laikos un man bija sajūta, ka tas paildzina laiku, kad patiešām iejūties notiekošajā un tikai kādā ceturtajā sērijā patiešām jūties emocionali iesaistīts un notikumi sāk kaut ko tiešām izteikt.

Sezonas lēnais ritms gandrīz vai rada sajūtu, ka es lasītu grāmatu nevis skatītos TV. Šis aspekts man izteikti atgādina Twin Peaks, it īpaši tieši arī trešo sezonu, kas arī nebūtu pārsteidzoši, jo arī iepriekš TD bija manāmas Twin Peaks influences. Atbilstoši, skatīties šo, piemēram, darba pārtraukumos vai citādi steidzīgā ritmā (arī gluži tāpat kā ar TP) man šķiet pilnīgs red flag un nav pat vērts sākt, viss labais tiks palaists garām.

TD3
link2 comments|post comment

[Feb. 17th, 2019|05:45 pm]
Žēl par dažiem tiem cilvēkiem, kas izvēlējušies aizbēgt no manas dzīves. Par vairumu gadījumu liekas, ka tas pat nav saistīts ar mani, bet vispār paša cilvēka veco dzīvi, ko gribējis atmest vai varbūt pat jocīgu iedomu un kompleksu vadītu attālināšanos. Cilvēks ir jocīgs radījums. It īpaši tie, kas paši sevi ēd brokastīs un vakariņās.
link8 comments|post comment

[Feb. 3rd, 2019|09:27 pm]
Noskatījos šodien "Es esmu šeit" un nav nekādu jautājumu par to, kāpēc šī filma ieguva Kristāla Lāci un vispār ir saņēmusi daudz pozitīvas uzmanības. Domāju, ka šīs filmas spēks daļēji ir tas, ka tajā ir spēts bez "viss ir slikti" un nepārtrauktas sāls bēršanas brūcēs atveidots dziļš pārdzīvojums un šķietamā skatītāja "saudzēšana" to savā veidā padara vēl dramatiskāku.
linkpost comment

[Jan. 28th, 2019|03:17 pm]
TV shows that were too disturbing to finish:

https://www.looper.com/142180/tv-shows-that-were-too-disturbing-to-finish/sl/

Par dažiem man gribas pacelt uzaci, bet par dažiem, piemēram, to pašu Hannibalu, varu piekrist. (Tas ņemot too disturbing to finish vienīgi kā figure of speech, protams :))
link2 comments|post comment

[Jan. 25th, 2019|12:45 pm]
Vikingu jaunās sērijas ir gana interesantas, lai skatītos, tomēr man vēljoprojām pa laikam uzpeld sajūta, ka šo pasākumu vajadzēja eleganti pārtraukt jau trešajā sezonā nevis turpināt kombinēt tās pašas situācijas, filozofiskās domas un morāli tikai citādākās kombinācijās.
linkpost comment

[Jan. 25th, 2019|12:44 pm]
Beidzot patīrīju pārlūka ikdienišķos tabus - palika tikai 20, tas ir maz.
linkpost comment

[Jan. 21st, 2019|04:40 pm]
Man vēljoprojām patīk, ko the Prodigy rada.

Prodigy - Need Some1

Prodigy - Timebomb zone
linkpost comment

[Jan. 20th, 2019|09:41 pm]
Larsa fon Trīra "The house that Jack built" par spīti kino tautas un paša Trīra pesimistiskajām ekspektācijām rādās padevies baudāmi un sagādā kino svinēšanu divu ar pus stundu garumā, ekspluatējot kontrversiālas tēmas sākot ar psihopātiju un psihiskām problēmām līdz karatehnikas izgudrojumiem un reliģijai.
Kā jau pēdējajām Trīra filmām raksturīgi, viss notiekošais ir atstāsts un tiek pārrunāts ar kādu šķietami neitrālu personu (šajā gadījumā "personu", pēdiņās) no malas, kurš atbilstoši komentē vai kritizē protagonista sadarīto. Gluži tāpat kā Nimfomānē. Tāpat klasiski Trīram filma ir pilna ar dažādām interesantām un negaidītām alegorijām un ar lielu devu ironijas un cinisma, kas, šajā gadījumā, būtu nojaušams bez teikšanas. Ko es nesagaidīju ir brīdis, kad tad man it kā būtu jāiet ārā no kinozāles, jo esot pārāk vardarbīgi, kā tas šur tur ticis aprakstīts internetā. Interesanti, ko cilvēki tad teiktu par Antikristu, kas, manuprāt, lika justies ievērojami nepatīkamāk un vispār es teiktu, ka ir pakāpienu augstāk vardarbības un ellišķības ziņā. Katrā ziņā, saprotu, ka cilvēki, kam nepatīk šausmu filmas varētu tā reaģēt, bet uz šausmu filmu fona tur nekā tāda nav. Ja nu vienīgi biedējošais reālisms un pragmatisms, kas to caurvij.
Psihopātijas tēmai, būdamai nu jau visai bieži sastopamai lietai mūsdienu kino un TV, manā skatījumā šai filmai tāpat ir izdevies izvērst un komentēt to svaigā un interesantā veidā un būt gana oriģinālai ar to - karikatūriskais lempīgums Džeka pirmajos atgadījumos, kompulsīva uzvedība stresa situācijās un tik ļoti ironizētais narcisisms (Mr. Sophistication, Bruno Ganz balsī). Tas būtu kā ņemt Hannibalu un, šķietami, pietuvināt to reālās dzīves scenārijam.
Patika galveno aktieru izvēle - Mets Dillons (es nemāku latviskot) bija reizē gana lakonisks un reizē arī viņa personība piedeva tēlojumam vajadzīgo noskaņiskumu. Patīkami arī bija redzēt ekspresīvo Umu Tūrmani savā īsajā taču spēcīgajā sniegumā.
Manā skatījumā filmā ir manāms daudz dusmu, tām izpaužoties biezā slānī vardarbības kā arī asā kritikā, kas ietērpta nežēlīgās alegorijās, piemēram, tā pati medību paradumu un ētikas pārnešana uz situāciju, kurā medījums būtu pats cilvēks.
Epilogs jeb filmas beigas man šķita pārāk garas un ne īsti iederīgas klāt pie iepriekšējo filmas sadaļu pragmatiski filozofiskajām apcerēm, bet varu tur saskatīt atmosfērisku vērtību un savā veidā šis iznākums jau tomēr ieliek vēl vienu, pēdējo ķieģeli Džeka personības psiholoģiskajā skaidrojumā, runājot par jebkurā cilvēkā pastāvošo cilvēciskumu - pat rūdītos psihopātos.

The house that Jack built
link9 comments|post comment

[Jan. 19th, 2019|10:16 am]
Šodien plašsaziņas līdzekļos:
-Liene Skulme izmeklē Austrijas vice prezidenta seksa skandālu
-D. Tramps plāno apņemt Merilu Strīpu par otro sievu
-Pasaule joprojām griežas
-Man ir apātija
linkpost comment

[Dec. 21st, 2018|11:31 pm]
Pirms dažām dienām spontāni noskatījos "Tēvs Nakts" un prasās pēc nelielas atskaites. Filma ir biogrāfiska drāma par Žani Lipki un viņa ģimeni, kuri slēpa ebrejus 2. Pasaules kara laikā. Viena no 16 filmām programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei".
Atskaitot drūmo tematiku pašu par sevi, viena no pirmajām lietām, ko filma kārtējo reizi atgādina ir tas, ka latvieši tiešām māk veidot drāmas. "Tēvs Nakts" lakoniski un efektīvi, bez nekā lieka, izstāsta savu stāstu. Bez pārlieku mēģinājumiem pielabināties skatītājam vai izklaidējošām atkāpēm. Filma ievelk sevī pakāpeniski un neuzbāzīgi, tā, ka radītāja centienus to panākt, manuprāt, pirmajā brīdī nemaz nevar īpaši izjust, atšķirībā no dažādiem citiem kino momentiem, kad to var sajust gluži kā sniegu uz galvas. It īpaši Holivudas filmās jeb arī varbūt esmu par maz skatījies latviešu kino.
A. Skrastiņš Žaņa lomā kā parasti ir savos augstumos un, manuprāt, šo konkrēto viņa sniegumu pat varētu nedaudz izcelt pār pārējiem, kas pieredzēti no viņa puses. Likās, ka viņš ar šo lomu pilnībā saplūda.
Par ne tik iepriecinošām lietām. Bez ļoti redzami datorgrafiskās Pēterbaznīcas torņa degšanas varbūt varēja arī iztikt, taču, protams, ne jau vizuālie efekti ir šīs filmas galvenais elements. Kas, manā prātā, noved pie pārdomām vai agoniskā vistas nokaušanas aina bija naturāla vai tomēr 3D grafika šeit bija, izņēmuma kārtā, līmenī. Tas tā, ņemot vērā, ka cilvēki vēljoprojām šādu ainu radīšanai reizēm izmanto reālus skatus.
Patīkams brīdis bija, ka pēdējajās filmas minūtēs, kad nebija skaņas pavadījuma, kino zālē starp cilvēkiem valdīja neierasts kapa klusums. Varbūt vairāk jāiet uz drāmām.
link7 comments|post comment

[Dec. 4th, 2018|06:45 pm]
Garlaicīgi rezultāti

quiz
link1 comment|post comment

[Dec. 3rd, 2018|11:48 pm]
Kas jauns? Ceļu satiksmes noteikumu apgūšana mani aizrauj un testos sanāk cerīgi rezultāti. Cerams, ka nerviem ir tāds pats skatījums uz to kā man pašam.

Citā ziņā, otro reizi skatos Black Sails un man jāatzīst, ka reti kuru seriālu skatoties otro reizi ir tāda aizrautība, nebūtu to no šī konkrētā gaidījis. Es teiktu, ka vispār visnotaļ smadzenēm veselīga nodarbe.

Jā un šodien man bija jāpārcieš ne tikai ziemassvētku dziesmas, bet pat Džastina Bībera ZS dziesma. Kādi laiki pienākuši.
linkpost comment

[Dec. 1st, 2018|10:42 pm]
Šai 20 min (wow!) garajai Solstafir dziesmai, manuprāt, ir izteikts katarses efekts. Tieši tāds pats, bet 5x spēcīgāks bija pēc viņu nesenā koncerta Rīgā. Sajūta, ka paliek vieglāk elpot. Koncerta pašās beigās grupas galva - solists, skaidrojot kādas dziesmas nozīmi, veltīja dažas minūtes nedaudz augstprātīgi pamācošam, bet patiesīgam monologam par depresiju un cīņu ar to. Iederīgi. Parasti tik izteikta tā izjūta nav, bet šoreiz kādas pirmās 30 uzstāšanās minūtes likās daudz enerģiskākas un izjustākas kā tas, kas sekoja tālāk un dažas dziesmas, piemēram, "78 days in the desert" (kas bija ja ne pirmā dziesma, tad uzreiz pēc tās) un "Silfur-Refur" (dziesma no jaunā albuma) īpaši palikušas prātā un vēljoprojām atgādina par pasākumu.

Solstafir - I myself the visionary head
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]