| |
[Apr. 14th, 2020|03:44 pm] |
|
Ai nē. |
|
|
| |
[Mar. 22nd, 2020|02:45 pm] |
Skatos otro reizi The Mandalorian. Tas ir seriāls, ko es visu laiku biju gaidījis - Zvaigžņu Karu skatāmviela, bet bez "family friendly" piegājiena un mūžīgās ņemšanās ap labo un ļauno (kas gan šeit ir, bet krietni mazākās devās pašlaik). Man Zvaigžņu Karu tēma patīk, bet nekad nebūtu gaidījis, ka kaut kas no tā gala ieņems vietu manā top 10, bet The Mandalorian to ir izdarījis. Tas foršais plūdums sērijās, niansētība detaļās un foršie aktieri. Ir sērijas, kuras ir "čīzīgākas", bet kopumā ļoti eleganti,
 |
|
|
| |
[Mar. 19th, 2020|01:08 pm] |
 |
|
|
| |
[Mar. 6th, 2020|02:00 pm] |
|
Jā, laikam, ka mana dzīves sūtība ir brīžiem cilvēkus izvest no pacietības. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2020|03:46 pm] |
Summoning - Northward. Nostaļģijas pilna dziesma.
Ja tādas "ziemas" kā šī turpināsies, varbūt pat būs jāpaklausa šai dziesmai un jādodas tālāk uz ziemeļiem. Vismaz Somijas vidienē un augstāk ar sniegu nebija problēmu, cik bijis dzirdams.
https://www.youtube.com/watch?v=rixLQkiwpZ8 |
|
|
| |
[Feb. 10th, 2020|08:08 pm] |
|
Kāpēc es šodien neesmu neko spējīgs pastrādāt? Tāpēc, ka brīvdienās līdz vēlai naktij man nez kāpēc vajadzēja urbties elektromagnētisko viļņu izmantošanas veidos un specifikā. Nerdīgas smadzenes reizēm ir lāsts. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2020|10:52 pm] |
 |
|
|
| |
[Jan. 6th, 2020|11:45 am] |
|
Once Upon a Time in Hollywood - Golden Globe par screenplay. Well deserved. |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2019|04:04 pm] |
Džokers. Manuprāt, šī filma pilnībā attaisno par to pozitīvo sacelto traci un, atskaitot varbūt dažas banalitātes, tā ir lieliska. Viena no salīdzinoši retajām filmām, kas mani biedē, taču biedē nevis šausmu filmu stilā, bet liek domāt par reālām lietām, ko cilvēki savā dzīvē ir izdarījuši. Jā, tā ir kārtējā Holivudiskā filma, kura ir tendencioza un pompoza nostatot to pret, piemēram, skandināviski neuzbāzīgajām, taču drīzāk dzīvi adekvātāk atainojošajām filmām, bet kaut kas tieši šajā filmā liek man pievērt acis uz holivudiskajām tendencēm un iejusties. Šis "kaut kas" varētu būt notiekošā emocionālais un psiholoģiskais pamatīgums. Tas, ka katra aina liek nodrebināties ar savu tiešumu un noslīpētību un reizē biedējošā un reizē atbrīvojošā Džokera transformācija, kas to visu caurvij soli pa solim. Protams, bez Džoakina Fēniksa filma arī nebūtu "tas".
Principā es jau jūtos gatavs skatīties to vēlreiz, hehe.
https://www.youtube.com/watch?v=NgrM4_JMi9w |
|
|
| |
[Dec. 29th, 2019|03:43 pm] |
Man patīk psihodēliskā popa virziens, kurā Lana Del Rey pēdējais albums "Norman Fucking Rockwell!" iestūrē. It īpaši "Venice Bitch" dziesma. Viens no Lanas unikālajiem aspektiem. Jau iepriekšējajos albumos bija pa psihodēliskai dziesmai (High by the Beach), bet šī gandrīz 10 minūtes garā dziesma jau ir citā līmenī. Tas bija viens no pirmajiem singliem, kuri tika izdoti saistībā ar jauno albumu un no sākuma man šķita nekas īpašs, bet pēc pāris reizēm tā sāk kļūt par atkarību kā pārdrošs svētdienas daydream.
https://www.youtube.com/watch?v=Qg3DxELVPj4 |
|
|
| |
[Oct. 29th, 2019|01:50 pm] |
Nedaudz par "El Camino" un Vinsu Giliganu.
Man, kā jau biju gaidījis, patika. Giligans kā vienmēr savos augstumos, Ārons Pauls tāpat. Vienīgi, es būtu gaidījis, ka filma vairāk parādītu Breaking Bad arī no cita rakursa un izskaidroto vairāk lietu pagātnē, bet šeit tas bija darīts tikai pa brīžam. Nezinu kāda tieši bija ideja aiz šīs filmas, bet vairāk ir sajūta, ka tas ir spinoff kā konkrēti "Breaking Bad movie". Nosaukums sakarā ar auto arī likās trāpīgs un man patīk kādu garšu tas piedod filmai. Par filmu konkrēti citādi man nav daudz, ko teikt, bet tā kārtējo reizi lika aizdomāties par Vinsa Giligana ģenialitāti un šoreiz to gribējās ielikt vārdos. Ne tikai šīs filmas sakarā, bet vispār. Tas, ko es visvairāk Giliganā novērtēju ir viņa lakoniskais piegājiens. Tas kliedzošais klusums daudzviet notiekošajā. Tas izpaužas cik tajā kā Giligana darbi ir veidoti paši par sevi, tik arī vairākos tēlos viņa darbos. Ļoti labi to var novērot, piemēram, El Camino ainā, kur Tods aizved Džesī uz savu dzīvokli. Manā skatījumā tas viss, kas tā laikā notiek, kliedz, bet tajā pašā laikā bez skatītāja bakstīšanas ar liekiem paskaidrojumiem. Giligana traģiskums neizpaužas naratora nostādītos faktos vai skaidri definētos tēlos, kā, piemēram, tas ir Trīram, bet, liekot skatītājam izdzīvot šo elli bez nekāda filozofijas vai moralizēšanas spieķa dotajos brīžos. No tā izriet arī nākamā lieta, ko gribēju minēt - režisora traģiskums ir universāli uztverams - tev nav jāsaprot šausmu filmas, lai uztvertu Giliganu, tev tikai jāspēj iejusties un jābūt pietiekamai dzīves pieredzei. Traģiskās un nervus kutinošās situācijas arī ir atveidotas tieši, bez novēršanās - vai nu tu esi tur, tagadnē, un uztver vai palaid garām, jo pēc tam nekas netiek pasniegts uz paplātes priekš tiem, kas negrib veltīt gana uzmanības. Varētu teikt, ka viss tiek parādīts nevis aprakstīts - ir jāizjūt, nevis tiktu runāts par to, kas tieši tev būtu jājūt konkrētajā brīdī un kas ir domāts ar notiekošo.
 |
|
|
| |
[Oct. 25th, 2019|02:20 pm] |
|
Mans jaunākais Netflix atklājums ir "The Crown". Lieliski aktieri, spēcīga noskaņa un tiek pasniegts nevainojama skaņas celiņa mērcītē. Ieinteresēja jau no pirmajām 10 minūtēm. |
|
|
| |
[Oct. 24th, 2019|01:39 pm] |
|
Izvācos no zilā portāla "Alus lietas" grupas, kā arī izmetu ārā dažus "draugus", kas mani ir piedraugojuši tikai šīs grupas sakarā, laikam, lai reklamētu savas darītavas. Kaut kā alotāju mentalitāte pārāk nogurdinoši bieži pārklājas ar to, ko varētu saukt par "visgudrā, dzīves nobriedušā tētuka" sindromu, kurš mani konkrēti tracina. Tā ir tāda konkrēta suga, manā skatījumā. Apbērnošanās - tas ir labi, bet tas nenozīmē, ka šis fakts tevi ir pēkšni padarījis par guru. |
|
|
| |
[Oct. 18th, 2019|06:55 pm] |
|
Eh, it kā jau gribas būt tolerantam, bet brīžiem tomēr kaut kā sanāk nožēlot tautas, kas nesaprot ironiju vai sarkasmu... |
|
|