|
Jul. 28th, 2020|01:56 pm |
Vakar, kā pie pēdējajām atvaļinājuma dienām, beidzot pienāca laiks noskatīties Chernobyl. Nobindžoju visu vienā dienā + tad sāku skatīties no sākuma, ejot cauri iespaidīgākajām daļām. Kaut kas šajā traģēdijas gaisotnē ir reizē sirdi plosošs un reizē nihilistiski nomierinošs, jo vai tad beigu un neizbēgamas nāves tuvums kaut kādā mērā tomēr nav nomierinošs?. Liek atkal aizdomāties cik liela ir atšķirība skatīties seriālu, kas ir tīrā fantastika pret kaut ko, kas ir balstīts uz reālu traģēdiju, kura vismaz kaut kādā mērā ir skārusi arī pazīstamus cilvēkus.
Katrā ziņā daudz iemīļotu, lielisku aktieru, meistarīgs un ievelkošs soundtrack un patika nelineārais stāstījums, kas reizēm var būt nedaudz kaitinošs, bet te bija tieši laikā. |
|