|
Sep. 2nd, 2022|12:08 am |
|
Senāk šis datums nozīmēja, ka laiks atgriezties garlaicīgajā skolas solā pēc vasaras brīvdienām. Nu kaut kāds pozitīvs satraukums tajā jau bija, cik atceros, bet principā tas nozīmēja atgriešanos stingrākā režīmā. Vasaras brīvlaika ieceres parasti tā arī nebija tā īsti piepildītas. Tagad tas ir laiks, kad paliek vēsāks un ir pienācis gadalaiks, kurā es vairāk sajūtos kā cilvēks un priecājos par ekstra kārtu, kas norobežo mani no cilvēku masām ielās. Šogad arī nu gandrīz ar rudens mēnesi tieši palika ievērojami vēsāks, kas ir patīkami un atsvaidzinoši. Taču, atgriežoties pie idejas par režīma maiņu, reizēm šķiet interesanti salīdzināt kā laiki mainās. Neskaitot manu, tā sacīt, "depresijas atvaļinājumu" starp pamatskolu un vidusskolu, kas laikam ir vismaz profesionālā ziņā neproduktīvākais laiks manā dzīvē, kopš es dabūju savu pirmo darbu neilgi pēc 12 klases, es nekad neesmu bijis atvaļinājumā ilgāk par 2 nedēļām un nekad neesmu bijis bez darba. Interesanta sajūta, ka pagājis ir tik ilgs laiks šādā režīmā un kāds ir kontrasts aizdomājoties, ka agrāk katru vasaru bija tās brīvās 90 dienas no vietas, kurās varēja laist muļķi. Taču es neilgojos pēc tām dienām, būšana patstāvīgam un iespēja izdarīt savas izvēles dzīvē tomēr ir pāri visiem brīvlaikiem un muļķa laišanām. |
|