|
May. 23rd, 2024|11:35 am |
Subjektīvs atskats uz Leviathan albumu Scar Sighted.
Laikā, kad sāku nopietnāk interesēties par black metal, atceros, ka Leviathan kopā ar Xasthur bija pirmie ASV bāzētie projekti ar kuriem saskāros. Ja skatās tieši uz šiem līdzīgajiem projektiem, kas, manuprāt, ir tāda kā sākotnējā ASV black metal skaņa, man vienmēr tie ir likušies izteikti bezcerīgi skanoši, bet tādā kā nihilistiskas mašinērijas ziņā nevis, piemēram, emocionālā veidā kā tas ir vairāk eiropiešiem, piemēram, zviedriem vai frančiem. Tā mašinērijas sajūta kaut kā arī mani ir atgrūdusi klausīties ASV black metal padziļināti. Scar Sighted ir nu jau sestais Leviathan albums un mašinērijas sajūta ir gana atvasināta, mūzika ir sofisticētāka un, varētu teikt, vieglāk klausāma kā agrīnie albumi, kas bieži vien ir krietni agresīvāki un ar raupjāku skaņu. Šobrīd tas ir pēdējais iznākušais Leviathan albums kaut arī tas ir jau gandrīz 10 gadus vecs. Biju klausījies pāris dziesmas no šī albuma jau sen, bet uzjundīja atmiņas un nu jau esmu noklausījies albumu vairākas reizes no sākuma līdz beigām. Neskaitot intro, pirmās 2 dziesmas arī ir manas iecienītākās no Scar Sighted. Smoke of their torment, kas ir pirmā pilnā garuma dziesma, piemīt drūms, blīvs skanējums, kas man atgādina citus projektus, kuri man patīk tieši šī iemesla dēļ. Piemēram Totalselfhatred vai Shining. Skanējums šķiet pat tāds kā matēts, viss šķiet reizē ļoti noslīpēts, taču reizē patur savvaļīgu mežonīgumu. Varbūt varētu piesieties pie miksēšanas šajā dziesmā, jo uz dažādām skaņas iekārtām man šī dziesma izklausās jūtami citādāk, konkrēti tieši vokāls, bet tās arī nav profesionālas iekārtas par kurām es runāju. Ir sajūta, ka par šo dziesmu vien varētu uzrakstīt recenziju, tas arī man šķiet albuma stiprākaius materiāls. Temats ir antikristietisks, citējot kristīgos materiālus, un ir sajūta, ka tas ir reizē pašrefleksijai, reizē es jūtu tajā arī zināmu sarkasmu (taču amerikāņi nesaprotot sarkasmu, maybe it's just me :)). Zināmā mērā avangardais skanējums man atgādina arī Deathspell Omega, neizslēgtu pat, ka tas varētu būt viens no iedvesmas avotiem, arī tematiski. Nākamā dziesma Dawn Vibration ir arī mans nākamais favorīts šajā albumā. Galvenais ģitārrifs, kopējais motīvs šķiet pat lipīgs. Gardens of Coprolite piesaista ar savu ambientisko, basa piesātināto sākumu, kas pāriet vardarbīgā ģitārrifu uzbrukumā un jau atkal liek domāt par Deathspell Omega, tieši dēļ tā kā notiek pārslēgšanās starp ritmu dziesmā. Vispār viss albums ir izteikti piesātināts ar basu, basģitāra noteikti ir miksēta krietni skaļāk kā standarta metālmūzikā, bet noteikti ne gluži neierasti līdzīgai metālmūzikai un tieši black metal. Pārējās dziesmas mani piesaista krietni mazāk un nav īsti ko par tām teikt. All tongues forward ir vēl viena dziesma, kura šķiet piesaistoša, bet ne tāda, ko gribētos speciāli aprakstīt. Šobrīd klausos albumus atpakaļejošā kārtībā un, salīdzinot ar "True Traitor, True Whore", "Scar Sighted" šķiet atgriešanās nedaudz pie Jef Whitehead, galvenā un vienīgā mūziķa šajā projektā, ambientiskajiem muzikālajiem pirmsākumiem. |
|