viņi visi bijusi asprātīgi, kustīgi, komunikabli. harizmātiski, jā. un meitu ģēģeri. vispār interesanti - mani ļoti piesaista zilacaini puisi rudzukrāsas matiem, bet liktenīgi mna vienmēr bijusi tumšmataini ne pārāk gari vīrieši tumšām acīm
atvaino par š trūkumu. pirksti līki
tas ir par tiem, kuros biju iemīlējusies tā panopietnāk, jo es nenormāli ātri un bieži iemīlos - katru gadu vairāk reižu kā gadā mēnešu, dažreiz vairākos vienlaicīgi, parasti ļoti atšķirīgos tipāžos. un diezgan ātri izmīlos atpakaļ
IT jomā (tikai un vienīgi!) strādājošie smagas mūzikas cienītāji ar vidēji lieliem vai augstiem ienākumiem.
vispār jau, es šajā jomā esmu šablons. ja šim pievieno garus matus/bārdu, melnu humoriņu un mazliet vieduma, šis ir mans variants.
es nezinu, vai tas ir labi, bet ar (nez kādēļ) atvieglojumu secinu, ka patterna nav, ne muzikāli, ne finansiāli, ne vizuāli, iemīlos katrreiz kkādās unikālās lietās, no alfa tēviņiem līdz "lūzeriem visos parametros" (c) vakar dzirdēts kāda jūzera izteikums. dakter, vai esmu, ē, daudzpusīga?
es arī iemīlos katrā citādāk un viņi visi ir diez gan atšķirīgi, bet, ja paspēlē šo "atrodi 10 līdzības" spēlīti, tad dažas paralēles spēju saskatīt, kuras, esmu cieši pārliecināta, ir tikai un vienīgi nejaušības
bet jā, gan jau daudzpusīga :)
Mūziķi un baigie nacionālisti (hehe)
ā, nē, datoriķiem Tu patiki
Jā, datoriķiem ir kārais zobs uz mani ;D
tumšmataini un sirsnīgi. viss pārējais variē jo plaši, bet šī kombinācija ir killeris :)
tādi, kas nepatīk maniem vecākiem un, kurus ieraugot pirmo reizi, sekundes tūkstošdaļā nodomāju kko neglaimojošu
viņus visus pārsvarā sauc manā nemīļākajā vārdā par juriem un kopīgo iezīmju viņiem vispār nav: no superkonceptuāliem fotogrāfiem līdz celtniekiem un oficiantiem
viņi visi (ne pārāk daudzi gan) bija absolūti eksakti un nelasīja grāmatas. pēd laikā gan par nelaimi labojos.
tādas, kuras man it kā neder - ne tur lasa grāmatas, neko. un visām izjukušas/pusjukušas ģimenes.
starp citu, manā paziņu lokā, pat ļoti paplašinātā izteiksmē, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tie jaunieši, kas nāk no ģimenes ar "abiem vecākiem"
jaukteņi. asiņu ziņā. uz tīrasiņu pārstāvjiem vienmēr skatos ar aizdomām.
Es tieši vakar iedomājos par kopīgo visiem vīriešiem, ar ko esmu bijusi "attiecībās". Viņi visi pazaudēja darbu un naudu uzreiz pēc iepazīšanās un viņu finansiālā situācija neuzlabojās, kamēr vien mēs turpinājām pīties kopā. Ceru, ka tagad gan būs labi.
Bet jautājums ir par mīlēšanu. Esmu mīlējusi gaužām maz- tikai divus, ja pirmais vispār skaitās (iemīlos gan es kādā vai kautkamā regulāri). Tad nu tiem abiem kopīgs ir tas, ka viņiem rokas neauga no pakaļas un viņi ir traki brunču mednieki... nu nenormāli sex-addicts.
Vismaz "maz naudas" nav diagnoze. Pārsvarā cilvēki ap 40 ir tie, kam naudas situācija ir kļuvusi stabila un pieņemama. ja naudas trūkst arī tad... nu tad visticamāk tā ar būs for ever and ever
kā tev pēdējā laikā sanāk pavilkt uz atzīšanos
aha, cierēju uz cibas grādu sociālajā antropoloģijā :)
tipiskā kārtā viņi visi ir kaut kādā ziņā nepieejami: vai nu fiziski tālu, vai nu traumēti, vai arī vienkārši absolūti katastrofāli neieinteresēti manī. vienvārdsakot, parasti iemīlos vai nu gejos (divas lielākās mūža mīlestības bija geji), vai nu cilvēkos, kuru pirmais izrunātais vārds bija "depresija", vai arī, kā tagad, cilvēkos, kuri dzīvo nenormāli tālu. piemēram, starp mani un šībrīža mīļoto ir astoņu stundu laika starpība. un tā parasti viens no šiem trim.
visi ap metrsdeviņdesmit gari, eksakti, ar ne vairāk par 3 pirms manis bijušām sievietēm (vai vispār bez tām), jūsmoja par močiem un "Krusttēvu".
nez. tarakāni gan katram citādāki
ā, un šobrīd viņi visi (izņemot esošo), ir precējušies
humora izjūta, stipri nervi un lieliska gaume attiecībā uz sievietēm :)
Nepieejami - vai nu ar draudzenēm, par kurām nereti uzzinu pēc iemīlēšanās fakta, vai dzīvo citās valstīs. Ja kādreiz viņiem lielākoties bija draudzenes, tad tagad viņi parasti dzīvo citās valstīs.
Vēl - nodarbošanās. Nu mūziķi, fotogrāfi, gleznotāji, dizaineri utml.
es jau Tev twitterī rakstīju,ka pēdējās dienās sapņos redzu visus tos vecos mīlniekus.
izteiktu līdzību nav. vienu brīdi likās, ka ir iekāriens uz līdzīgiem vārdiem. vēlāk sapratu, ka puišiem nereti ir brilles.
mana galvenā romantiskā tipoloģija ir - nepieejamība vai puikas. mani nenormāli pievelk emocionāli vai fiziski nepieejami vīrieši. un vēl mani pievelk puikas.
un tai nepieejamībai nevajag obligāti būt citai valstij vai draudzenei. pietiek ar darbaholismu un citām ļoti vienkāršām lietām, kas aizņem viņa laiku un domas.