Comments: |
Mēs nopirkām Rimi akcijas nazi un tai pašā vakarā dārgais, mizojot ķirbi, izpildīja ko līdzīgu ar pirkstu :) Man parasti nav nelabi no asinīm u.tml., vismaz sev mierīgi varu pārsiet brūces, bet iegriezts bija tik efektīvi (slīpi zem ādas), ka no izlietnē pludojošā sarkanuma man tomēr mazliet šķērmi sametās. Ja vajadzētu saukt ātros, ģībt gan neģībtu :)
| From: | up |
Date: | 3. Novembris 2010 - 13:20 |
---|
| | | (Link) |
|
esi nu raams - ja tieshaam gadiitos kaadu locekli noraut vai dziiviibai biistamu shkjeelumu uztaisiit, tad ne nu gjiibtu daamas, ne kaa - tad adrenaliins paarnjem un veesaa mieraa tiktu gan zhnjaugs uzlikts, gan loceklji maisinjos samesti liidzi.
+1 cik man sīčiem traumas bijušas - kamēr trauma neliela (vai arī tikts cauri ar izbīli), tikmēr man ir stress un drāma, bet pietiek bērnam pārsist galvu tā, ka asinis pludo pa visurieni, lai es pēkšņi kļutu vēsa un mierīga. Vismaz līdz brīdim, kad viss ir sašūts un braucam mājās - tad pietiek ieiet statoilā, lai pārbītos pati no sava asiņainā ģīmja.
ānulaikam taisnība gan, patinu filmu - abas atslāba tikai tad, kad pirksts jau bija satīts un bija jāsāk gudrot - šūt vai nešūt.
bērnībā reiz pārnācu no pagalma hokejspēles ar pārsistu uzaci — vienam biedram nūjas lāpstiņa bij nolūzusi, bet šis izmisīgi turpināja cīkstēties, līdz nejauši ievilka man pa seju. mamma atslīga gultā tikai, kad saprata, ka acs vietā. Māsa, kad nomazgāja un iztīrīja brūci, atslīga uz tepiķa. Mani tas viss nedaudz pārsteidza, kamēr nepiegāju pie spoguļa un neapskatīju savu mūli. Atčuhājos trolejbusā uz traumām ;) Kad sāku šancēt slimnīcā, bišku baidījos, vai atbildīgā brīdī nesāksies gļuki. nea, miers pilnīgs. jāpalīdz un miers.
| From: | _re_ |
Date: | 3. Novembris 2010 - 13:34 |
---|
| | | (Link) |
|
tīri tehniskas dabas jautājums - cik izmaksāja traumu apmeklējums?
6 lati laikam. kvkzns maksāja. es laukā pīpēt un spriedelēt.
| From: | _re_ |
Date: | 3. Novembris 2010 - 13:41 |
---|
| | | (Link) |
|
es ar līdzīgu kaiti devos uz arsa punktu, jo tas dažus simtus metru no darbavietas. tur vispirms ls 20 un tikai tad skatās vai galva nost vai tikai ādas lēverīts. un atkārtotajās vizītēs katrā pieci lati par plākstera pārlīmēšanu.
vajadzēja tomēr izmest līkumu pa kreisi savas ielas trajektorijā.
| From: | kants |
Date: | 3. Novembris 2010 - 14:15 |
---|
| | | (Link) |
|
jezus, ko biju palaidis garām! laikam pieklājas to cimdu pacelt un meklēt kāda prāvāka plīts vai divi blakusesoši apartamenti ar virtuvēm.
jāsāk domāt, ko gan es darīju 17.09, ja šitādu lērumu puostu ar savas cibpersonas pieminēšanu esmu palaidis garām.
vai vienkārši laižam ciemos pie kanta šokvīkend?
es akurāt šorīt ieminējos dzē.briedei, ka jābrauc uz tartu, ka kants izrīko sabantuju - galīgais lēmums palika pendiņ. bet moš token? nez, kas vēl tā kā taisītos uz braukšanu? mērīšanos ar pavārnīcām, gan vajadzētu izrīkot citreiz. un rīgā. šobrīd neesmu morāli nobriedis, man pat pelmeņi neiznāktu kosher.
šajā kvīkendā braucam mēs ar draudziņu, token zinu.
un pelmeņi pēc definīcijas nav košers, jo viņus taču ēd ar krējumu vai tml piena produktiem, un tas ir pilnīgs nekošers :)
ai knov. ai knov. jūs ar savu ķerru uz to tartu?
ar savu. piegdien turp, svēdien atpakaļ, ja jūs nesverat ļoti daudz kilogramus, tad varam likt jūs savā ķerrā. par kaut ko garšīgu :)
mums piegdien bik par agru. mēs varēt iztaisīties sestdien no rīta. tad laikam būs pašiem ar savu ķerru jābrauc.
pag, pag. pelmeņi ar kartupeļu pildījumu piemēram vai biezpiena-skābeņu pildījumu ar visu krējumu ir gana kosher.
true, bet tikai tad, ja labi tālu atkāpjas no oriģinālās izpratnes par pelmenību :)
noteikti, ka tu nesakristu čupā. tēvs pirms vairākiem gadiem šitā pilnīgi stulbi zāģējot ābeļu zarus uz ripzāģa pārzāģēja plaukstas virspusi - viņš taču mums ūberkruts džeks, var visu - un pilnīgs muļķis - zaru čupu zāģēt ripzāģi - nebija uzmanījies un kāds zars izkustējās un ievilka roku. un viņš bija tādā šokā, ka pirms vispār iet iekšā istabā vēl vadu bija sarullējis/nokārtojies asinīm tekot pa pagalmu. tad ienāca iekšā un bāza roku zem ūdens, mēs sākumā nemaz nepamanījām, kad ieraudzījām, tad vēl ņēmāmies kādu laiku viņu pierunāt iet pie ārsta [viņš ciest nevar ārstus], kad pierunājām, tad vēl pats taisījās sēdēt pie stūres. man nācās skriet pie kaimiņa, lai ķer tiesības un nāk vest viņu uz slimnīcu, jo neviens cits tad vēl nemācēja auto vadīt. plauksta jau ap to laiku bija atliekusies nedabiskā stāvoklī uz atpakaļu. bet tik un tā vēl maita strīdējās pretī, ka saspiedīs un saaugs, blāblā. mmhm. a griezums tāds, ka baltos nervu galus var redzēt.
īsāk sakot - pirmkārt, tu pats aizbrauktu līdz tuvējai slimnīcai, otrkārt - neesi stulbs un mazākus zarus par rokas diametru negriez ripzāģi, turklāt, nevis pa vienam, bet veselā čupā - izmanto kādreiz arī parasto rokzāģi, treškārt - stulbības vēlams darīt tad, kad mājās kāds jau ir pietiekami vecs/prātīgs, ka var tavā vietā sēsties pie stūres. trešais punkts tikai un vienīgi papildus drošībai, bet nav noteicošais.
Brr, liki atcerēties, kā tēvs izpildījās ar ripzāģi, līdzīgā situācijā, tikai ar līkiem un šķībiem ievas zariem, zāģis norāva pār pirkstu galiem. Nebija nekāds "pats aizbraukšu" - saprotot, ka labi nebūs, tēvs roku ievīstīja kaut kādā dvielī, pats virsū nemaz neskatījās, lika kādam no ģimenes aizvest uz slimnīcu un atjēdzās tikai pēc tam, kad pilnajā narkozē roka bija sašūta. Par to, ka vienatnē ar tādu šausmu rīku nav strādāšana, pilnīgi piekrītu.
un tu liki atcerēties, ka kādā raidījumā vai jūtūbē redzēju - kāds amerikānis ir izgudrojis ietaisi ripzāķiem, kas apstādina zāģi tai brīdī, kad tuvojas pirksts. tiesa, tā ierīce domāta zāģim, kur ripa ir iestrādāta tādā kā galdā, nevis tajā, kur ir tā letīte, ja tā to nosaukt, kur krāmē baļķi un spiež klāt, ar kādu tēvs izrīkojās. man nervi neturēja tajā brīdī un miedzu ciet acis, kad izgudrotājs, pēc tam, kad parasta desa sagriezta, be gaļas gabals dzīvs, bija tik pārliecināts par savu izgudrojumu, kad pats pirkstu lika klāt - un zini - zāģis apstājās. tā ierīce gan protams, salauž tur kaut kādu ritišo daļu zāģim, bet vismaz pirkstu nenogriež.
Interesanti - tas uz kaut kādu siltuma sensoru vai elektrisko impulsu strādā? Bet šīs muļķudrošās ierīces nekad nav pa īstam muļķudrošas - stāstīja džeks, kuram tēvs darba drošības speciālists, par mēbeļu ražotni, kur ar kaut kādu speciālu zāģi tiek grieztas detaļas mēbelēm, un, lai nevarētu satraumēties, finiera loksni ņem ar tādiem kā piesūcekņiem, kuriem priekšā bleķa aizsargi rokām, un tikai tad tuvina zāģim. Foolproof, right? Ražotnē pieņemts jauns darbinieks, kurš baigi lēni strādājis ar to ietaisi, un pārējie veči salasās apkārt un brauc augumā - kas ir, ko, nevari ātrāk pastrādāt? Džeks, stāvēdams ar muguru pret zāģēšanas ierīci, bezspēcīgi atpleš rokas, sak, nevaru - un roka zāģī gan... Pilnīgs psec. (Kinski, atvaino, ka mēs ar saviem šausmu stāstiem te piespamojam žurnālu :))
es tā arī nesapratu ar kādu principu tā ierīce atšķir pirkstu no cīsiņa. vai nu nebija izskaidrots vai, ja tas bija raidījums, nokavēju sākumu vai vienkārši neatceros, jo tas bija sen. muļķu drošais nekad nestrādā, tikai apgrūtina nedaudz darbu tiem, kas nav muļķi, man tādas aizdomas.
Es domāju, varētu būt kaut kas līdzīgs kā tačpadam, kas darbojas, sajūtot elektrisko strāvu, kas ir cilvēka ķermenī, tāpēc tačpads nereaģē uz citiem priekšmetiem (tiesa, esot konstatēts, ka vismaz telefoni ar tačskrīnu darbojas arī ar cīsiņiem :)). Piemēram, ap zāģi ir kaut kāds viegls elektromagnētiskais lauks, kas reaģē, ja tam tuvumā piebāž pirkstu.
nē, stāstiet vien - novērsīs domas (mirttantes balsī) | |