|
3. Nov 2010|12:20 |
man laikam nevajadzētu pirkt lauku māju, lai nerastos nepieciešamība ar ripzāģi zāģēt dēļus, grīdlīstes un malku, jo tādējādi es netīšām sev kaut ko varētu nozāģēt un atkarībā no attiecīgā locekļa diametra un tajā izvietoto asisnsatiksmes ceļu diametra un caurplūdes apjoma man pat varētu draudēt nāve pamestībā, jo neviens man nepalīdzētu pacelties kājās un tikt līdz ārstam. pie šīm pārdomām es tiku vakar.
kamēr rd mērkaķojās ar soda metieniem pret ciskām, wu bija satvērusi pirms pāris dienām rūpīgi uzasināto nazi un ņēmās griezt no turcijas atvestu saldumu, kas pēc izskata atgādina kāda neliela lopa augļradošo orgānu. nazis ir tik ass, ka gaļu griež bez ierunām un atduras tikai pret cietas plastikas dēlīti. savukārt saldums bija ne tikai ciets, bet arī elastīgs, kas griešanu pat ar tik asu nazi padara apgrūtinošu.
pieminēšu, ka vakarrīt wu saplēsa manu venēcijā pirkto grapas glāzīti, uz ko es viņai pēc iespējas indīgāk jautāju, no kuras vietas, interesanti, viņai aug rokas, bet kvkzns darbā atdeva savai kolēģei, kura bija no stambulas atvedusi saldos orgānus, savas rimi uzlīmes - akcijas nažu iegādei.]
ar perifēro redzi pamanīju, ka wu pielec kājās no virtuves galda, un pagriežas pret izlietni, pazib kaut kas sarkans, bet ble, rd met bullīti, bet tur kaut kas notiek, wu saka, ka ir sūdi. tikpat negribīgi, kā reiz naktī zemestrīces laikā, tomēr pieslējos un gāju palīgā. virtuves izlietnē jau pludoja sarkanais, sagrieztais pirksts tika skalināts zem auksta ūdens. fiksi saorganizējāmies, apsējām pirkstu ar elastīgu saiti, kas griezuma vietu aizspieda cieši, čieši, ka nekas vairs caur to nesūcās, un tad sākām domāt ko tagad lai dara. wu sāka plakšķināt acis, grīļoties un gībt. apsēdināju viņu pie vaļēja loga, atstutēju pret sevi, lai nekrīt, ar vienu roku turēju viņējo tā augstāk, ar otru zvanīju ārstam un jautāju, vai jābrauc šūt, vai pats sadzīs, kvkcns pa to laiku bija aizgājusi līdz dīvānam un noģībusi tur. tad sazvanīju brāli, kurš mūs aizveda uz traumām. bet man radās pārdomas, kas notiktu tad, ja es būtu tas asiņojošais, un viņām būtu jādomā, kā palīdzēt. abas droši vien sagāztos krustā un pēc tam - tiekamies bērēs, ja vien es pats nesaņemtos ar roku rokassomiņā piesēsties pie stūres un nobraukt līdz ārstam. |
|