Trash panda

protams, ka svētdien, jo pūta un bija pretīgi, visi aizgāja pie Jiržika nevis uz Brāļiem un tas bija ļoti labs random lēmums. pārmaiņas pēc, pie Jiržika strādāja Jiržiks.
pa visiem tika saprasts, ka ir jāreģistrē oficiālais The Church of VZ, jo citādi visi tādi neoficiālajā un VZ papiš lots of cash.
mums ar VZ kļuva skaidrs, ka man ir jādibina Anti-Glitter biedrība un tur sākām domāt jau saukļus. let your inner self shine instead. vēl tur kaut kas. bet nu, it's work in progress, currently on hold.

vēl mēs iemēģinājām to Gallagher jautājumu. you nu, izdomāt teoriju, ka intervijās jāprasa "what is your personal limit on Gallaghers?"ir viens, bet nebija notestēts on real data. nu. nolēmām pamēģināt Jiržikbārā. pirmais response abiem test subjs bija apjukums. Jiržiks attapās pirmais un atbildēja pareizi. Vadīms beigās totāli derailed filozofēšanā par viņam zināmiem Gallagheriem, didn't answer. secinājumā sapratām, ka jautājums nav priekš social situations, bet will work in an interview.

bet vispār bija jestrs vakars, visi apm.

un vēl es gribēju vēl mazliet par zilo bāru pierakstīt, ja!

neatceros, kurā no vakariem tas bija, bet aizgājām uz zilo bāru un.. tur vienā brīdī aizgāja gandrīz visi orki un troļļi. un bāra zajai zajebala jukebox, ieslēdza teļiku un visi skatījāmies House MD čehiski. a ko? daudz labāk nekā jukebox shit.
toties blondā bārazaja, kad ir barčikapacients, ir daudz kļovāka, kad aizmigusi pie letes, nevis nomodā, avā ūberpjanuma stāvoklī.
un vienu citu vakaru viens no barčika mēbelēm, kuram pieder dahuja devaisi un viņš tos dažādās kombo ņem uz barčiku, sapjaņojās tā, ka novilka bikses barčika vidū, nesapratu kāpēc, bet tad uzvilka atpakaļ.
nīgras bāra zajas, kas eyerollo par pacientiem mūsu virzienā, ir jestri.
bet izēšanās ballīte, kas bija vakar, kad visi sanesa mega havčika kalnus, tas likās bik meh. ēdiens ir meh.

tāda, lūk, saviesīgā dzīve.

darbā tikmēr viss kā jau parasti - haoss, bezsakars, daudz randoma, mazliet jestru darbu un šodien nācās runāt ar DrN par user account perms. laikam izdabūju to, ko vajadzēja. nu redzēs.

tātad Nāplavkas hipsteru barčiks. arvien vairāk pārliecinos, ka tieši hipsteri tomēr ieslēdz apkuri savos barčikos. tur ir kakbe dīvainas ilustrācijas pie vienas sienas. šur tur karājas laivas. tāds kaut kāds nesaprotams. bet nu, iedzērām brokastu dzērienus, tad es attapos, ka tur dod Birell pomelo & grep. kā to varēja papist? anyway. atrodam kaut kādus Fuego burgerus iekš menu, kuri kakbe ir asi. brokastu kombo kakbe visiem skaidrs.

burgeri vispār bija tīri garšīgi. es apm. pie cita galdiņa gan novēroju, ka čuvaks no sava burgera apēda visu iekšu un bulku (arī apakšējo daļu) atstāja. nūok. bet tad! čuvaks apm paņēma kūciņu un to gardu muti aprija nomnomnom. es drusku nesapratu šo kombo, bet nav jau tik svarīgi. viņš bija atnācis kopā ar hipsteri anyway.

pēc brokastu burgeriem malkojām ekselentus un jutāmies omulīgi. vienīgais, ka tajā iestādē bija pārāk daudz sieviešu tualešu. trīs. viena disabled, ok. bet divas citas. viena ar vienu kabīni, kurai ir durvju krampītis. otra, kurā ir divas kabīnes bez krampīša. visas tādas zilgan mauve. pirmā bija mazāka, sajūta bija zilāka. bet krampītis! vēlāk gan pirmajā elektriskais dvieļu dispenseris sāka darīt half-arsed job. spriedām, vai viņam baterijas, vai devaiss tomēr plugged somewhere inside the wall un vienkārši mirst. un tad saruna novirzījās uz to, cik grūti vispār var būt uztaisīt vienkāršu un lietojamu tualeti. nu cik? es saprotu, paliktuves ir sarežģīti, tur vienmēr kādam kaut kas nepatiks, vienmēr kaut kas būs salūzis un handyman laika ir tik, cik ir. un tas viss. bet tualete. vienkārši barčika tualete. nu how hard can it be? aiziejiet visi uz te lokālo picēriju, paskatieties tur tualeti - vienkārša, neuzbāzīga, viss funkcionē, nekas nebesī, ir ok.

anyway. paliku pie omulīgi. kad pierod pie laivām un bildēm, vispār tīri jauka hipsternīca. diez gan neitrālas, patīkamas krāsas un interjers. apteksnes ok. pivcis labs. silti. jestri tak. žūžojām un noņirdzāmies veselīgi. laba diena, apm. cilvēki nāca un gāja, bet nekas sevišķi netraucēja. tad bija ļauži ar diviem suņiem, no kuriem vienu ļoti satrauca viss kas. piemēram, kā cilvēki kāpa pa trepēm lejā. vai gāja pa durvīm ārā. tur suncim gāja konkrēti grūti to visu tolerēt neraisot alarms.
bet nu vispār man liekas, ka mēs ar VZ atkal atrisinājām dahuja pasaules problēmu, tikai es tā tagad nespēju atcerēties vairs :D

pusdienas nez kāpēc gājām risināt citur, ko es tagad uzskatu par kļūdu, bet nu. neko. tad jau vlak uz Prāgām. es piezīmēšu, ka pret to brīdi mans weather apps teica, ka dangerously windy. un nu jā. pūta ar jaudu un atdevi. vlak, protams, ka kavējās pusstundu. un tad brauciena laikā vēl pusstundas delay nāca klāt. es tur ik pa brīdim aizmigu, lai ik pa brīdim paziņotu VZ, ka man viss besī un migtu tālāk.

par zilo bāru vispār grūti rakstīt tā, lai tas izklausītos ticami. bet viens no local news, ko varu visiem paziņot ir tas, ka Blondais gejs beidzot ticis pie boyfriend! tāda.. ļ, ļ dodgy paskata dīvaina čuvaka, ar kuru šis visādi bučojas pa zilo bāru. es Blondā romantiskās izvēles nesaprotu nemaz, bet laikam jau vismaz tāds pārpjanijs dodgy čuvaks ir ar mieru pieciest to baiso balsi. vakar gan, piezīmēšu, Blondais bija viens pats. trouble in paradise?

vēl ir tā, ka man šodien nācās sākt rītu ar ibuprofēnu. un... kā cilvēki var pastrādāt šitik high? es esmu tādā jobanā kosmosā, bet man te jātaisa servera certificates priekš kaut kādiem padsmit serveriem un man bail padomāt, kas no tā sanāks beigās. bet ir tak dzirdēts, ka ļauži tur visi high af vai drunk strādā un apm ar to. es nē, es laikam neesmu viens no. pat, ja aktīvi lietoju Certificate Fun proj.
izies uzpīpēt. te jau pārāk tas lidojums. ā nē, pag. iebakstīs jauno cert iekš vars. tad.

atvēru semagic, lai sāktu rakstīt par svētdienu, atradu, ka es asvā ibuprofēna high esmu uzrakstījusi šito. nuok. lai jau būtu, protams :D

bet karoč svētdiena. pamodānies tajā Eliškas iestādē. tas bija pilnīgi un noteikti apkurinātākais iestādījums, kādā es esmu bijusi for a long time. iztaisoties ārās, kaut kā paklīstam mazliet, bet mazliet līst, ir pelēks, pūš un besī. tas tāds downside. aizdomājamies, ka šodien gan nav iemesla turēties vecpilsētas kalnā, kaps tik lejā. iegājām Crosscafe uz kafiju. jo ahujenna vajag kafiju, vispār. miegs ir visur, katrā šūnā ir miegs. paņemam kafijas un mājas limonādes, kaut kādas yuzu. limonādes garšo pēc... garšas. vienkārši garšas. for science pagaršoju augļus tur un secināju, ka cidonijas. pēc brīža secināju, ka arī apelsīnu mizas.
VZ: **žestiem rādot divus apaļus objektus, kas satuvinās un attālinās** tagad cidonija, tagad yuzu, tagad cidonija, tagad yuzu!

bet nu tur nav omulīgi un iestādē nesankcionēta mācīšanās arī nav atļauta, tikai on the first floor, speciāli atzīmētā vietā. mazliet sagūglējam, ka eksistē burgernīca un plāns B ir kaut kāds pie-upes barčiks. aizejam līdz burgernīcai un saprotam, ka tur neizskatās omulīgi. aizejot, apmaldoties pelēko māju rajonā, atrodam pie-upes barčiku, kas obviously saucas Naplavka. izskatās hipsterīgi, bet nav vēlmes iet ārā lietū. piesēdīs. pasūtam kafiju, tēju, mājas limonādes. mēģinam aptvert, kur atrodamies. nu, pelēko māju rajonā, clearly, bet kāpēc ir cirka telts redzama? nez. bet vismaz uz to brīdi barčikā ir divi hipsteri, visādi random ļaudis un ir strādājoša apkure.

par žūžošanu hipsternīcā, brokastu burgeru normalizēšanu, pivčiem un visu pārējo jestro cerams, ka savākšos pirms piektdienas uzrakstīt.

Hradec Králové bija tā vieta, kur ballītesorgkomiteja diez gan randomi aizdevās pagājušajā weekendā. tur, protams, ka ved ar Krakonoš vlak. **nopūšas** es jums, ja godīgi, iesaku braukt ar citiem vlak pie iespējas, ne Krakonoš.

pati pilsēta ir.. nu. nav it kā mazmiests, kā parasti pierasts. bet nu, tomēr diez gan nekurienīgi. nav tā, ka trūktu barčiku, bet to ir tieši tik daudz, lai sāktu kļūt izvēlīgs un beigās izrādītos, ka atkal bezjēdzīgi mazliet tā izvēle. bet pa dienu bija tīri labs laiciņš priekš feruāra un tad normāli apgājām apkārt vecpilsētai. jā, tur vecpilsēta ir kalnā, pārējā pilsēta - lejā. bija šausmīgi forši pastaigāt pa dienu ārā, sevišķi neciešot. aktīvi priecājāmies un līksmi jutāmies par to.

Mexita bija tīri normāla ēstuve, bet viņu izpratne par asumu ir divas jalapenjo sķēlītes. citādi jau bija labi. it kā tur viņu pagrabā nebija baigi silti, bet nebija arī atklāti auksti. kad zaja sāka ēst putukrējumu, sapratām, ka ir jādodas.

Na Jedno bija labs barčiks, bet tur nekurināja vispār un nācās iet prom. pirms man atkal sākas panikas lēkmes no aukstuma. :D citādi jau gards pivcis (Bernards un kaut kas no Zabreh) un diez gan jestri. ā nu, vēl downside bija dīvaina īru mūzika. un cilvēki, kuri iezogas barčikā mums nemanot.

tad pastaigājām skumīgi pa galveno laukumu, ievēlāmies Husā uz diviem pivčiem. bet nu, kurš Husā nav bijis. izvilku gūgli. gājām meklēt Lauvas barčiku, bet tā vietā atradām barčiku U Stolu. vispār tajā pilsētā iestādes laikam ir saucis kapteinis obvious.

U Stolu (pie galda) barčikā tiešām ir galdi. hehe. un nīgra bāra zaja. nīgrā bāra zaja visiem salēja un aizgāja lasīt savu grāmatiņu. grāmatā pie pirmās lappuses, kurā atsāka lasīt iesākto grāmatu, sāka plati smaidīt un ķiķināt. nosaukumu nespējām saskatīt. bet likās, ka varētu būt jestra literatūra. zaja nelikās easily pleased. bet ur vismaz kurināja, bija tīri jestri. sieviešu tualetē bija pīts krēsls. paklāju izvēles tur arī bija dīvainas. bet viss bija tīri omulīgi un jauki. nojestrjojāmies apsveicami. konkrētus prikolsus pierakstīšu atsevišķi, ja atcerēšos, bet tbh, domāju visiem skaidrs, ka you had to be there anyway.

also, mana nebeidzamā nemierība visu laiku pārvietot, kombinēt un visādi noņemties ar uz galda esošajiem priekšmetiem, makes me the thing that does the thing with the things. :)

vēlāk pīpējot jautājām zajai, kas par grāmatu, bet te visi noskuma, jo oriģinālvaloda ir čehu un nosaukums tik grūti paturams atmiņā, ka pat pati zaja īsti nezināja.
kad no U Stolu izmeta ap diviem, garāmejot iegājām kaut kādā divainā kokteiļbārā, kas bija līdz četriem, bet tur deva tikai mazās pilzenes un viss sāka efektīvi kaitināt.

aizejot uz paliktuvi secinājām, ka Na Jedno noteikti nav apkures, jo paliktuve Eliška tupa lieto visu rajona apkuri. bet tad vēl mēs nezinājām, ka svētdiena būs labāka. par to uzrakstīs, kad būs vairāk noskaņojuma tik daudz burtiem.

tātad tramvajvlakā iekāpa miljons kinderu, vane? kaut kādā brīdī kļūst skaidrs, ka arī viņi dodas uz Dečīnu. šis vlak pietur 3 pieturās within Dečīn. so, izlemjam viltīgo plānu, ka tos kinderus noteikti laicīgi vāks taisīties kāpt ārā, ja viņi nekāps ārā pieturā tieši pirms Dečīnas galvenās stacijas, tajā kāpsim mēs! kinderus uzreiz sarosa un sāk vilkt jakas un to visu. mēs tādi, aha! viņi kāps tur,mēs varam sekjūri braukt uz galveno staciju. bet te kinderi mūs appisa, viņi arī brauca uz galveno staciju. **nopūšas** tik daudz ciešanu. anyway.

tiekot ārā no tramvajvlaka, ballītes orgkomiteja nopriecājas, ka nebrauc ar the connection to Praha, jo kinderi dodas tur. a mēs uz burgernīcu Burger Berg! visi zina, kur jāiet, ejam, nananā, pūš, viss drusku besī. runājam, ka burgernīcā vispār šodien varētu būt sanitārā diena un tad, we're fucked. bet nu nē. tur viss vaļā, fuf!

es par pagājušo reizi tajā burgernīcā neko daudz neuzrakstīju. bet tur bija apteksnis, kura vārdu mēs gribējām uzzināt, bet nejauši papisām šo iespēju, jo aizmirsām paskatīties rēķinā uz aptekšņa jūzerneimu. šoreiz tur nebija tā aptekšņa, bija kaut kāda blonda zaja. nu neko, tā arī nekad neuzzināsim, kā to apteksni sauca, vai viņu sauca Martin Vrana.

kur prikols? ā! burgernīcā uz sienām ir sakarinātas dahuja ilustrācijas. melnbaltas, diez gan kļovas. visas ar celebrities. tad nu mēs pirmoreiz tur būdami minējām, kas ir kas. visu ko atpazinām, šo to nācās prasīt Rūd. bet tur bija nu.. Patti Smith ar Bowie t-shirt. bija Lady Gaga. bija David Bowie gan pats, gan savā Man Who Fell To Earth lomā. bija Sid Vicious un Marlyn Manson. kaut kādi čehu wtf. ā, kaut kādi rakstnieki arī. nu, jūs saprotat ideju, vane? vienu pikču gan beigās nekā, nekā nespējām atpazīt, kas tie par ļaužiem tur. un Rūd vienā brīdi mega satrakojās un atrada ilustratora vārdu (Martin Vrana) un to, ka viņš ir co-owner of the establishment. bet, cik var saprast, viņam nav nekādu soctīklu. viņa nekur nav!

bet nu, šoreiz mēs jau pazīstami ar ilustrācijām, mierīgi ēdām brokastus burritos un offlainīgi čalojām. fonā skanēja dīvainas lifta mūzikas kaverversijas of. arī džezīga lifta mūzikas kaverversija of Wonderwall. un te pienāk brīdis, kurā ballītes orgkomiteja sarunā saprot to, ka pati svarīgākā interview question ir: "How many Gallaghers are within your limit?" tas ir The Question, kas jāuzdod jau intervijā. jo, nepieņemt kādu darbā ir vieglāk atrunāties, ka tas nebija par Gallagheru. jo atlaist darbinieku par to, ka viņš ir ok ar pārāk daudz Gallagheriem, tas pagiadām vēl nav īsti legal.

malkojam tālāk Bernarda pivci un jūtamies omulīgi. ik pa brīdim kādi ļauži atnāk, paēd un aiziet. diez gan lielu laika daļu esam vienīgie pacienti burgernīcā. vismaz mierīgi un omulīgi. also, apkure šoreiz ieslēgta jaudīgāk nekā pagājušoreiz.

aizdomājāmies, ka nu.. tai dziedošajai zajai, kas dzied to lifta mūziku. zinkā, es saprotu, ka cilvēki dara dažādas lietas for cash. we all get them bills. un ne visas dziedošās zajas var but Katarzias un bīdīt savu indie shit pietiekami, lai sevi uzturētu ar to. tur es neko nepārmetu. bet tad es iedomājos, if I was in her place. rekur uztaisīju lifta mūzikas albumu for cash to fund my indie shit. indie shit still didn't take off. nu cik ilgi taisīs lifta mūziku? tupa mainītu profesiju, vane. piemēram, uz HR vai admin, kur maigi žūžot cilvēkiem ausī, pirms viņus atlaiž. bet. te parādās problēma. jo lifta mūziku mēdz actually atskaņot... liftā. un tagad zaja brauc ofisa buildingā ar liftu un tur skan viņas iedziedātā lifta mūzika. eww, vane? bet tas nav sliktākais! sliktāk ir tad, ja kāds kolēģis piefiksē šito. tur uzreiz jāmaina darbs. vēlams uz tādu, kur ofiss atrodas mājā, kuras liftus apsaimnieko cits uzņēmums. no šitā grūtāk izbēgt un noslēpt nekā izbijušu sex worker status.

bet, kamēr mēs risinājām zajas profesionālo krīzi, tikmēr blondā apteksne sāk aplīmēt tāfeles malas. kaut ko noņirdzamies, ka neviens tagad neatlīmēs tāfeli. bet nē. zaja vispār atnes spannīti ar krāsu un sāk ķellēt sienu. varēja jau VZ paprasīt, lai palīdz ar augšu. tāpat mēs tur vienīgie pacienti tajā brīdī :D

bet nu, kaut kādā brīdī jau pienāk tas brīdis, kad jāpaspēj uz vlak 18:02, lai dotos uz Prāgām un tad nezin ko.

ar monētas palīdzību izlēmām pusdienas pie vjetnamieša, nevis picērijā. tad gājām pie Jiržika, bet aizgājām uz Orindžu un beigās vēl norm iedzērām ar EtF.

cik labi, ka ir weekendi.

paliku pie VZ pielūdzējas, kas aizgāja? nu lūk. mēs tur atkal visi tādi tralalā, sākam sagurt, bet tomēr tralalā. kvalitatīva huiņa tiek dzīta un vispār visi apm.

VZ pielūdzēja kaut kādā brīdī aiziet uz tualeti. viens čuvaks pieliek durvīm priekšā un zem roktura krēslu. visi noņirdzas. bet nu, tas triks strādā tikai filmās, zaja pat tā līdz galam nepamanīja, ka viņu centušies tur iespundēt. vēlāk zaja piedabūja to konkrēto čuvaku ar viņu dancāt. **nopūšas** kāpēc man tas bija jāredz? anyway. ik pa brīdim ballītes orgkomitejas sarunas tiek pārtrauktas, jo pielūdzēja kliedz pāri visam barčikam VZ legal name un cenšas pievērst uzmanību, bet mēs tādi nananā, neko nezinam, uz mums neattiecas. man liekas, ka zaja vēlreiz nāca sēsties pie mums, bet atkal sajutās, ka nav uzņemta ar ekspektēto siltumu, apvainojas un aiziet.

bet nu, ir bijusi gara, piedzīvojumu pilna diena. tiek noskaidrots, ka pirmais sakarīgais vlak uz Dečīnu ir 12:05 svētdien un sākam rosīties uz mājupiešanu. vēl parunājām par to visu EB lietu. (for context, es laikam esmu attapusies ļ dīvainā open r-shitā ar EB, kura arī aktīvi friendojas ar VZ.) un tā nu. sarosamies, samaksājam unbelievably small bar bill (starp citu, lētāk nekā tajā Dečīnas Prinča bārā!) un dodamies.

te man nāk atmiņa, ka Rumburkā, atšķirībā no Dečīnas, barčikos darbojas apkure, bet nav īsti ielu apgaismojuma. laikam tur kalnos (tas ir apmēram viens krajs) enerģijas ir tik, tik ir un var vai nu apgaismojumu, vai apkuri. te es Rumburkiešu izvēles pusē, ja kas.

aizdodamies uz Labību, jāpamēģina mazliet migt. ārā metot jau 10 am. pēc saraustīta un dīvaina miega, pamostoties ir sajūta, ka nav gulēts vispār nemaz. izejam no Labības un sagūglējam, ka ir tieši viena kafijotuve, kas ir open now according to google. gūglei ir nepareiza infa, piezīmēšu, kafijotuve vaļā no vieniem. **nopūšas** dodamies aptuvenā stacijas virzienā, jo tur saka, ka vispār ir vēl kafijotuves, bet nav vaļā. nekas, protams, arī nav vaļā. atrodam, ka ir kaut kāda penzija / restorāns, kas vērsies vaļā 11 am. ballītes orgkomiteja nopūšas, bezcerīgi padodas un aiziet uz benzīntanku iegādaties tur takeaway kafiju. tas automātiskais aparāts ir tāds wtf, ka nevienam nekas nav skaidrs. bet nu kaut kādus kafijas krāsas šķidrumus izdodas izmānīt no tā devaisa. teeny tiny cups ar supposedly XL dzērieniem. spriedām, ka nav skaidrs, kam tie vāciņi tur domāti, kādām dzirām.

ir apmēram pusvienpadsmit ap šo brīdi. paņemam savas kafijas, aizejam pari ielai uz parku, ar skatu uz restorānu. VZ izšļaksta mazliet savas kafijas uz soliņa, vēl pirms apsēdies. tad pamanam čuvaku, kuram ir izdevies iegādāties dzērienu pietiekami lielā krūzē, lai tiktu pie vāciņa. čuvakam uzreiz metas zaja virsū bučoties. VZ piezīme, ka nu jā, čuvakam kafija ar vāciņu, uzreiz visas zajas viņa. es iebildu, ka negribu ar viņu bučoties. VZ: nu, tagad jau par vēlu anyway, first come, first served. :D nu ok. tad mana kafija toties stāvēja pusdzerta un vējš to krūzīti apgāza un so much for that. tā nu visi sēž uz soliņa, salst vējā un skumīgi skatās uz izkārtni, kas sola restorānu pie parka. pēdējās 10 min aizgājām atpakaļ uz benzīntanku, nopirkt cig un lēnam gājām uz U Parku. stunda līdz vlak uz Dečīnu.

Pieparkā toties arī apkure, sadzeramies siltus dzērienus, apēdam piekafijas cepumus un dodamies uz staciju. vlak uz Dečīnu, protamska, iet miljons gadus, jo pietur pie katra staba. un, papildus jautrībai, tramvaja izmēra vlakā iekāpj milzu bars kinderu. also, salst, bļaģ.

doma, protams, ir, ka ierodoties Dečīnā, dosies uz to Burger Berg. tā kā, dārgo lasītāj, ir iespēja, ka beidzot tomēr aprakstīšu šo lielisko burgernīcu, jo pagājušonedēļ nesanāca. un par to, kā mēs ar kinderiem viens otru appisām, beigās visi zaudēja.

Iepriekšējā postā aizmirsu pieminēt, ka havčika iestādē kultūras namā, ja? Tur tā govs nīgri māva visu vakaru. Radās teorija, ka viņa cenšas izdīkt, lai ved viņu jau mā. Bet sanāk tas, kas sanāk, tobiš mū. Un citā pīppauzē piefiksējām, ka nupat nīgrās govs balsij pievienojusies otra govs, kas viņai brēc virsū, lai jau aizveras beidzot, katru vakaru šitā! Un otra govs norm mēdīja pirmo arī.

Un Labībā nemaz tik la nav, ja kas. Duša ir kaut kāda robotu huiņa, kas nemeiko sensu un ir sarežģīta un neefektīva. Toiletries nav. Brokastis servējot iekš steakhouse, bet nenotestējām. Kurš no rītiem spēj ēst? Mazliet mauzolejīgi un tā. Bet nu. Viena nakts ir ok.

Bet aizgājām pa vēju un salu līdz tai pivnīcai. Lamādamies un neko nesaprotot. Meklējām durvis, lai saprastu, ka durvis ir tas logs, kurā sēž čuvaks. Ienākot mūs sveic suncis. Lielisks, zeltainas krāsas, imo terjera paveida, ne pārāk jauns. Pavada mūs pie sēdvietām. Es knapi novelku mēteli un metos kasīt ausis. Saimnieks it kā pasauc prom, bet suncis nāk atpakaļ un es kasu vēl. Tad aiziet apostīt VZ un beigās suncis izdresē VZ, lai kasa muguru zvēriņam.

Izrādās, ka barčikā var pīpēt iekšā. Ballītes orgkomiteja vienojas, ka ir jocīgi neiziet uzpīpēt. Bet nu. Tur ir nežēlīgā un aukstā pasaule anyway. Piezīmēšu, ka Prāgās bijis silti un jauki, bet mums tas neder, vajag uz ziemeļiem. Tur totāli pie Vācijas un daļa gūgles tuvāko barčiku ir... aizejami, bet Vācijā. Kurš to grib?

Visi barčikā ir Savējie. Ļ Savējie. Bet ātri saprot, ka mēs labi pļurkājam, esam klusi, rātni, savā nodabā noņirdzamies par visu. Es atrakstos no VZ aktuālajiem draugu čatiem, ka es te visu sapisu un šis būs offlainos for a bit. un es arī gan jau. EB ņirgājās, ka “to show participation” uz ko es teicu, ka “to do participation”. Ar VZ efektīvi izrunājām dahuja labas huiņas. Ja atcerēšos, iepostēšu atsevišķi. Jo bija gold, true gold.

Fonā bija teļiks. Sākumā sports, tad smieklīgo viģiku raidījums, tad filmas. Tas bija wtf, bet nu. Matt Damon :D Bet viss dīvainais vienmēr kļūst dīvaināks. Saprotiet, barčikā ir jukebox. **nopūšas** neko, klausījāmies gan Rammstein, gan Roxette, gan vēl sazin ko. Viena no tumbām ir man gandrīz virs galvas vispār. Skaļa.

Vēl ir tā, ka pret šo brīdi ir pāri desmitiem. Barčiks oficiāli strādā līdz desmitiem. Tiek aizslēgtas durvis, bāra čuvaks ielej arī sev pivci un omulīgi sēž ar saviem draugiem pie galda un tērgā. Ja nu kādam kaut ko vajag, tad pieceļas, ielej un iet atpakaļ pie draugiem.

Pēkšņi viena pensijas vecuma zaja pielec kājās un atnāk, apsēžas pie mums ar VZ. Uzrunā mūs vāciski un prasa VZ, vai es esmu viņa sieva. Ballītes orgkomiteja, protamska, visi tādi, amēs nerunājam vāciski! Zaja pajautā, vai mēs runājam čehiski, saņemot apstiprinošu atbildi, turpina sarunu vāciski. Bet nu kaut kādā brīdī it kā pārslēdzās uz valsts valodu. Te es jau sāku lēnām šņukstēt smieklu lēkmē. Zaja konkrēti izlēmusi būt VZ pielūdzēja, kaut ko tur nesakarīgi cenšas ar viņu runāt, brīžiem nav skaidrs, kādā valodā, jo tās skaņas nemeiko nekādu sense. VZ ir totāli pazudis nupat. Es jau raudu no smiekliem, pārējie apkārtējie arī šņukst lēkmītēs. Tad zaja drusku pieliecas pie manis un čukst man kaut ko. Es viņai čehiski paskaidroju, ka neko nedzirdēju, jo man tur tā tumba virs galvas. Zaja apvainojas uz mani. Pamēģina vēl uzpisties VZ, bet arī tur nekas cerētais nesanāk, apvainojas un aiziet.

turpinājums gan jau, ka sekos.

Ziniet taču, ka ballītes orgkomiteja ir Nymburk fani? Lūk. Tāpēc nejauši tika aizbraukts uz Vācijas pierobežas nekurieni Rumburk. Kas bija... teiksim tā, ballītes viens no randomākajiem izgājieniem. Tika piebukots Wellness hotelis, turpmāk saukts par Labību. Man, protams, ka jāstrādā un es drusku nervozēju par to. Izlemjam iet uz burgernīcu, nē, burgernīcu rīt, ejam uz otro shortlist vietu. Tā ir kultūras nama otrā pusē. Pie ārdurvīm var dzirdēt nīgri maujam govi. Pie kultūras nama. Ok. Nē, VZ pieprasa atpakaļ burgernīcu, jo šiten galdauti. Ok. Aizejam tur, tur ir takeaway stila setup un neoni, es atsakos tur. Pēc nelielām pārdomām ejam atpakaļ uz kultūras namu. Tur, izrādās, ir aizmugures telpa, kurā nav galdautu. Gut. Runājam kaut ko. Nāk apteksne ar menus. Tad sadzird, ka mēs importa, aiziet samainīt menus. Noņirdzamies, ka šas atnesīs vācu, bet mēs vāciski neprotam līdz galam. Sounds like a joke? Zaja tiešām atnesusi menus vāciski, laipni palūdzam tomēr čehu menus. Zaja noņirdzas un iet samainīt. Selektējam havčiku, paņemam Kozelus un es izvelku laptopu. Pierijamies diez gan norm, paņirdzam, es tur fonā darbos. Tad VZ tomēr grib iespraust telepurķi lādēties. Kaut ko turpinam tērgāt. Šeit tualetes ir frīkainākas čuvakiem nevis zajām. Ha! Win. Anyway, nofinišēju darbus. VZ tāds nāks izraut telepurķi, iesim maksāt un iet uz citu barčiku. Es uzstāju, ka tak iesprausts man blakus, es izraušu.

Procesā mēģināt neizraut visu rozeti, atpiņķerēt vadu no mēteļa piedurknes, norāvu VZ telepurķi uz grīdas.
Weekends turpinājās +/- offline.

Gūgle negribēja man kartēs rādīt to pivnīcu, bet es uzstāju, uzstāju un uzstāju. Beigās tā izrādījās labākā izvēle! 8 min walk no galvenā laukuma tur ir Pivnice Pod Kopcem, kas ir the local suburban bliss barčiks. :) vairāk no vlak neesmu gatava bakstīt pagaidām reportu.

tātad Karls. tā ir totāla hipsternīca, bet tā īsti bez hipsteriem. I mean, kur jūs Dečīnā esat hipsterus redzējuši ta? bet tur ir silti. pirmā vieta, kurā ir ieslēgta apkure. Prinča bārā laikam cenas tik zemas, jo tā jau visi gudri, kad nemaksā apkures rēķinu.

Karlā dod kaut kādu hipsterainu pivci. sākumā piesēžam pie bāra tā dīvaini stūrī, jo visi galdi aizņemti. iebakstu VZ, ka vispār neatteiktos uzņemt kaut kādu snack type havčiku, jo ja nu palīdz sasilt? normālais menu ir principā burgeri. bet atnāk bārzaja un paskaidro, ka uz sienas rakstīts rekur šodienas menu un tur ir fish'n'chips, uz ko mēs saviebjamies. bet nē, vēl esot mexican bumbas un garneles un vēl šis tas. ballītes orgkomiteja padomā un nolemj, ka paņems tās bumbas un garneles un šēros. zaja apm ar mūsu izvēli. pēc brīža atnāk un saka, ja mēs gribam galdu, vispār viens tikko atbrīvojies. visi nopriecājas un iet sēdēt pie galda. tur ir mazmazliet vēsāk, bet joprojām silti, bet toties mazliet klusāk un mierīgāk.

javčiks bija bliss. dārzeņi bija svaigi un kraukšķīgi. asums bija efektīvs. un čilīši! oj, the čilīši. I need the name of their supplier. I loved it. mēs ar VZ konkrēti un absolūti apsitāmies ar čilīšiem un vēl apmēram stundu stulbi smaidījām :D vispār viss tas ēdiens bija amazing. abi aktīvi noskumām, ka šī iestāde ir slēgta svētdienās, pirmdienās un otrdienās. jo šausmīgi gribējās atnākt vēlreiz. es nebrīnīšos, ja ballītes orgkomiteja dosies uz Dečīnu klausīties Kvety gigu, lai varētu pēc tam aiziet uz Karlu.

tā nu mēs tur žūžojām. cilvēki apkārt nāca un gāja. es balansēju coasters uz melni nokrāsotās ķieģeļu sienas (teicu, ka hipsternīca!) un jutāmies tīri omulīgi. noņirdzāmies par visu un visiem. tas bija tāds totāls happy place brīdis. kaut kādā brīdī uzradās nepatīkami cilvēki pie blakus galda. bet mēs, hobana!, un pārvācāmies uz galdu citā istabā. tur bija divas nekaitīgas zajas un viss. zajām gan uzpisās kaut kāds pjanijs idiots, bet viņa kamrādi visu laiku viņu vilka prom no zajām, jo ņehuj traucēt zajas. bet nu, as with everything, ap diviem tiešām slēdza iestādi un lūdza samaksāt. tas bija skumīgāk. jo īpaši skumīgi dēļ tā, ka tas nozīmēja iešanu atkal aukstajā, vējainajā un nežēlīgajā pasaulē uz apmēram 20 min, lai aizietu uz paliktuvi.

un jāceļas atkal bija agri no rīta, jo jāčekojas ārā. es biju iepriekšējā vakarā atradusi kafejnīcu, kura vaļā no 9:30 am, kur dotu kafiju un, cerams, ka nebūtu auksti. tā, izrādās, bija kaut kādā iestādē. bet vispār, nebija slikti. kafija bija garšīga, homemade limonādes bija foršas un normāli apstākļi. pamiegojāmies tur, visi, protams, ohujā par to, ka pamodušies jobanā Dečīnā. bet nu, it is what it is. pēc pāris kafijām un tā, sapratām, ka jāiet risināt brokastis uz burgernīcu, kas blakus Karlam, kura solās būt vaļā. tad nu. visi atkal satinas visās iespējamajās drēbēs un iet salt ārā, cerēdami, ka burgernīcā būs apkure.

bet, pirms aizeju Karla stāstā, viena saruna ir jāizrauj pati savā postā.

tātad. ja kāds nezina, kopš es biju uz Rammstein konci pirms kādiem 4 gadiem, vai, esmu kļuvusi par azartisku Health and Safety Regulations fanu. it's a thing.

un ballītes orgkomiteja, lūk, sēž barčikā un apspriež liftus. un tad saruna, protams, ka novirzās uz to, kā visefektivāk nokilloties liftā, lai netraumētu pārējos cilvēkus liftā. un kādus priekšmetus vajag lifta uzturētājiem turēt liftā priekš šī te. tur, protams, ir par indēšanos. tas skaidrs. graizīšana liekas, ka sataisa tomēr baigo šmucīti.

VZ: var ieviest pie griestiem āķīti un turēt striķi.
kaķ: mani H&S iebildumi, ka tur tā tak neturēsies.
VZ: var tā pamatīgi, ar norm atbalstu no griestu otras puses, tā efektīvi.
kaķ: tagad mans H&S concern ir par to, ka tas līķis šūposies un iespers citiem lifta cilvēkiem. tas neliekas ļ droši.
VZ: nav jau tik augsti tie griesti un nebūs tik traki.
kaķ: bet what about disabled people? tiem, kas ratiņkrēslā?

ballītes orgkomiteja kaut kā ļ randomi dabūja ideju no VZ landlady, ka Dečín ir kļova vieta. nejauši pat piebukojām. kas atkal nozīmēja, ka sestdienā jāceļas agrāk nekā darbadienā. iekāpām vecajā labajā Berliner vlak un pēc pusotras stundas jau bijām tur. spriedām, ka vispār Berliner ir diez gan ok exp, ja tur tikai pusotru stundu jāsēž, nevis četras.

pilsētā, protams, ir vājprātīgi auksti. aizejam uz paliktuvi, nananā. viss norm. dzīvoklis ļoti patīkams, tikai boilera placement tualetē ir worrying. tas ir pie griestiem pieskrūvēts, tā gandrīz virs poda. nuok. visi mazliet pagrozās un saprot, ka nu laikam tak jāiet kaut kur. aizgājām randomā klīst pa pilsētu. piezīmēšu, ka pilsētai visapkārt ir tādi kalni, ka bail pat skatīties, kur nu vēl domāt, ka tādā būtu jākāpj. daži kalni ir arī pilsētā un mēs atsakamies tajos kāpt. tiek pamanīts barčiks un vēl ko, bet huiņa no vecpilsētas šajā upes krastā. jāiet pāri. un par laimi pilsētā ir veseli divi tilti!

klīdām pa pilsētu, tur.. nejauši gar tūrisma objektiem, atradām neglīto māju. staigājām pa dažādām ielām, cenšoties neiet pa tām pašām, bet visas, visas ved uz vai nu neglīto māju, vai tur pie tā kluba. rodas tāda neliela feispalma sajūta. un sāc apšaubīt, vai uz šo vietu attiecas formālie fizikas likumi par time / space. bet vispār citādi tīri glīti tur.
also, VZ teica, ka te neviens nav pilsētu plānojis, te visi kaut kā kaut ko sapērk, kaut ko sabūvē, reizēm nākas paprasīt kaimiņmājai, lai nodrupina te vienu stūri, jo savādāk garām vispār nevar tikt. pārdomās aizgājām tik tālu, ja reiz esi iesprūdis, kur nekā vairs garām netikt, gan jau var dabūt, lai caur logiem padod vismaz havčiku. zinkā.

visur dod kaut kādus tizlus pivčus, piefiksējam dažas pilznīcas. viena izrādījās, ka ir kaut kādas viesnīcas reception, tur nelikās omulīgi. gājām atpakaļ pāri tiltam un uz pilznīcu, kas saucas Pie Tilta. jā nu. tā bija kļūda. tur bija ne tikai auksti un dārgi (priekš mazpilsētas), bet arī pabaiss havčiks. un sieviešu tualete bija tā pārsmaržināta ar 4 veidu gaisa smaržinātājiem, ka man izdedzināja deguna iekšpusi, bija jārij antihistamīns un jācer, ka neuzbruks astmas lēkme. pagūglējām citas iestādes un izveidojām priority plan: plāns A bārs pie prinča, plāns B Karls, plāns C zvaigznes sportbārs, kurā dod havčiku.

sākumā gājām pie prinča, tātad. tur tiek secināts, ka dod Krušovici pa 26 krōnām kausiņā. 26 krōnām kausiņā, biedri. izpētot dzērienkarti, tiek atklāts, ka Tatru Tēja tur maksā pavisam mazmazliet dārgāk nekā būtu veikalā pirkt. pie prinča gan arī ir ļoti feispalmīgs dekors un ļoti dīvainas huiņas teļikā. VZ aiz muguras kaut kādi nīgri čuvaki šausminās par Prāgas pivča cenām. grūti pārmest viņiem :D bet. Pie Prinča arī nekurina. like, vispār. visi sēž mēteļos. iekšā temperatūra ir tāda pati kā ārā. I kid you not. nosalām pamatīgi un sapratām, ka ir tomēr jārisina un jāiet sasilt kaut kur. pēc nelielas debates par to, vai zvaigzne, vai Karls, izlemjam, ka Zvaigznes barčiks nav redzēts, nav zināms, vai kurina, bet pie Karla gan likās, ka nesēdēja neviens mētelī, kad bijām gājuši garām. (btw, Karla iešanas pretarguments bija, ka tur tomēr daļēji restorāns.) neko, orgkomiteja samaksā mazliet vis 100 krōnām, satinas, cik vien var un dodas ārā, vējā, aukstumā un vispār nežēlīgajā pasaulē, dodas uz Karls barčiku.

cerams, ka par Karlu uzrakstīšu vēlāk.

tātad atļāvu Borgijam nopirkt man otro dzērienu. un tad kaut kā it kā panesās. lēnām. iepazinos ar dažiem jaunākiem kolēģiem. jā, man arī jau gadu RF strādājoši kolēģi ir "jaunie" un nepazīstami :D

uzradās DrN un Skotijs. paņirdzām ar Skotiju visādi. tas bija jestri. kaut ko tur plivinājos no viena bariņa uz citu. "nejauši" atradu sevi pie DrN bariņa. ar Džeimsu H un DrN paņirdzām par jaunajiem kontraktiem. Džeimsam arī vēl nav. tad atkal sākās saruna par Prāgas ofisiem.

DrN: I know, I know you said you have your own social life, but what if.
kaķ: I barely keep up with my friends as it is!
DrN: but apparently they are so beautiful and the woman who designed them says she's really proud.
kaķ: still not going.

tad bija saruna par manu potenciālo algu uk vs cz algas.

kaķ: I sure hope they won't pay me the average Czech salaries, I can't live on that.
DrN: just tell them no.
...
DrN: what if they pay you a Czech salary, but for a much higher position? like.. you might end up being the CEO of the company.
kaķ: **apņirdzas**
DrN; then you'll have to go to the office!
kaķ: no, I'll have minions for that.
DrN: but they'll drive you!
kaķ: I don't like cars And I will have minions to do it for me.
DrN: well, go at least once!
kaķ: I will have to at least once. and I will report back, how it looks.
DrN: ok, good, do.

vēl mums ar DrN ir competition, who's going to be completely grey first. so far he's ahead (no pun..), but I'm greying much faster, so there is hope.

Borgie: you know she's (red.piez. - kaķ) got girlfriends in every European city by now.
DrN: you told me it was boyfriends!
kaķ: things change, you know.
DrN: you told me this this morning!
kaķ: it's been a long day.

un tad vēl izrādījās, ka Džeimsa H jaunā zaja ir totāli emotionally unavailable, tad nu es viņam visādi skaidroju, kā ar tādiem cilvēkiem apieties, being one of them. tad uzklausīju viņa bēdas par lack of comms. nu visādi. tad izgājām uzpīpēt. tur piedžoinoja Deivids, kurš bija in house recruiter, bet nupat palika bez darba RF. kaut ko skaidroju Deivam, kāpēc RF visi ir frīki un kā neviens norm ļautiņš tur neizdzīvo.
Džeims H: you say you are cold, but for a cold person you're actually endearing.
kaķ: **facepalm""

es jūs tur visus atstāju pie mana torturous workshop, ja?

I shouldn't get into the details of the work shit. y'know, legal reasons and also, it won't make sense to anyone. also, it's not like it's going to work out as planned anyway.
bet nu, man visu laiku bija aktīvi jāpiedalās, jārunā. jāuzdod jautājumi, uz citiem jāatbild. jā-neļauj tiem tur annoying čuvakiem to talk over me. tas bija grūti un nogurdinoši un kaut kādā brīdī es pazaudēju jebkādu spēju izdomāt jebkādu domu sakarīgi līdz galam.

toties Bloomsbury ir actual official road sign par unlicensed ice cream trading restrictions :D y'know, weed's ok, it's them unlicensed ice cream trucks that are The Issue. man instagrammās var ieraudzīt fotku ar.

for lunch time man nejauši izdevās un bez maz nācās iet sēdēt pie galda, pie kura bija DrN, viens no skotu čuvakiem un Bg Stefans. pie citiem tupa nebija vietu. neko. pirmais jautājums, ko DrN man uzdeva, bija: "are you a permie yet?" nolēmu nepiepisties, ka vispār es būtu gribējusi kaut kādu hihowareyou, to ease me into the conversation. bet nu pohuj. pastāstīju savu tā rīta sarunu ar Bestiju un to, ko mēs nolēmām mana kontrakta sakarā. tad DrN mēģināja man nosellot Prāgu ofisus, ka es varētu iet tur. viņš izmisīgi centās atrast jaunus un jaunus argumentus for this. man uz katru bija ļ valid reason why I'm still not going to do that. tad kaut kādā brīdī viņš vienkārši piecēlās no galda un aizgāja prom, neko nesakot. it never stops amusing me how DrN freaks people out constantly ar to, ka viņam aizmirstas manieres. anyway.

pēcpusdienā more workshops, kill me, kill me now. Sāra Rīd iznāca ar mani uzpīpēt un, I kid you not, viņa izskatījās pēc pasaulē nogurušākā cilvēka, kura smaids uz sejas ir vienkāršs muskuļu krampis. ļāvu viņai vārgulīgi pabičoties un nolēmām atlikt mūsu sarunu uz šonedēļu. pēc krietna kill me, kill me now, kill me more, kill workshop shit, aizgāju tupa sēdēt viesnīcas reception. tur bija daudz mierīgāk. tad visi sarosījās un devās uz barčiku, kas atrodas pie iepriekšējā ofisa Covent Gardenā. bet es vēl 20 minūtes pasēdēju savā nodabā, tad pusstundu pastaigājos ar mūziku ausīs. apēdu mazmaizīti no Pret un devos uz Freemason's Arms. iegāju, apsveicinājos ar pāris ļaužiem neļāvu nevienam nopirkt man dzērienu, nopirku sev dzērienu pati. izgāju uzpīpēt, iegāju atpakaļ iekšā un centos kaut kā nebūt sākt runāt atkal. vai vismaz klausīties.

Borgijs grasās braukt cycling tripā uz Prāgām vasarā. young Džeims missojot Gariju.
mēs tur bijām diez gan milzu bars un baram gandrīz pa vidu, pie vienvietīga galda, surrounded by RF employees, sēdēja nīgrs čuvaks un risināja avīzē krustvārdu mīklu.

un tad Borgijs nopirka man dzērienu. un ar to laikam viss sāka kļūt mazliet jestrāk.

bet tagad es kāpšu dušā un derētu aiziet uz bodi.

Weird how me being obsessed with DrN is more expensive for him than me. well, not his personal cash, but still.

Jeb kā es braucu sadzerties varas Lielmiestā. Hoho.

Anyway. Es biju kad te siltā dienā pa pjaņiem tērgājusi čatā ar DrN un viņš bija teicis - bill us. Par maniem flight / hotel expenses sakarā ar šitiem PI Lielmiesta tripiem. Nuok. Kadte decembrī visa tāda nobilloju ar’ par lidojumiem. Šis risinājums ļāva man izvēlēties un iegādāties lidojumu no Prāgām uz LCY! Un atpakaļ no LHR gan. Biju sarunājusi vēl ar Gariju, ka palikšu in hotel Garijs ar BF (Stratford tho) nevis kaut kādā maksas paliktuvē.

Uz LCY lido tikai mazās posh lidmašīnas un LCY tā īsti nav nevienas bodes un nekā. Izkāpjot no augstākminētās posh mazās letadlo, lai nonāktu āra smēķētavā pēc robežkontroles, tas aizņēma mazliet mazāk kā 20 min. Lūk iemesls! No LCY līdz Garija mā jābrauc pa tiešo ar DLR 16 minūtes. Vēl 9 mins jāiet uz to augstāko un modernāko māju uz tās ielas, ar skatu uz river Thames, parku un kaut kādiem citiem objektiem. Un concierge, kura laipni izsniedza man Garija dzīvokļa atslēgu.

Aplējos ar ūdeni dušā, satīrīju savu niezošo tetovējumu, gaidīju Gariju mā. Pirmais gan atnāca Dans. Un aizgāja slēpties no manis in the bedroom. Tad ieradās arī Garijs un mēs brīnišķīgi iepļurkājām pirms our dinner reservation. Dans gan mūs bezmaz ar varu un atvieglojumu izstūma no mā, lai taču beidzot ejam prommmmm un go have that good time already! :D jobani itāļi. Anyway.

Dinner was lovely, went for some Indian and it was bliss. And cheap, jo Stratford. Iztērgājāmies visādi. Tad atradām barčiku ar cringe nosaukumu Escape, kas esot queer friendly. Uzspēlējām chairs. Kaķ 2 - Gazza 1, ha! Bet barčiku aizvēra uz nakti un negribīgi aizgājām mā. Es tur vēl pieķēros vīnam un nejauši atrastam Jason Bourne spin off serčikam, kas liekas ir kaut kas so bad it’s good, bet es nevarēju atrauties.

Un tad pēc pāris stundām bija septiņi, bija jāsavācas un jādodas uz Bloomsbury, kur viss tas workshop.

Tūbiņā viena panikas lēkme bija neizbēgama, tam es biju gatava, bet tā otra nepatika.

Atradu pareizo Radisonu, uzpīpēju un gāju iekšā. Workshopa telpā mazliet vēlreiz norāvu paniku, jo apmēram 80% seju (visi RF darbinieki) nekad nebiju redzējusi. Srlsy. Bet nu atradu vienu support team čuvaku, piesēdu un šis metās man teikt, ka es dahuja svara nometusi. Joprojām nesaprotu, kā tieši tas ir kompliments, bet biju pārāk joprojām aizmigusi, lai to norādītu. Un tad, bam, sēdi 1 h 45 min un klausies runas upon runas.
Es nemāku sēdēt krēslā. Es ne mā ku, ne. mā. ku. sēdēt krēslā. Bet Skotijs tam netic, tas neesot kaut kas, kas aizmirstas. Biju pārāk samiegojusies, lai norādītu.

Un tad sākās torture.
Bet man te šas letadlo sēdinās, tos burtus uzrakstīs vēlāk.

Atkal lidmašīna. Jāuzraksta beidzot par svētdienu, lai var rakstīt par Lielmiesta bizniztripu, jajebu.

Svētdien mošanās bija dīvaina, bet nu neko. Es pat nesasitu galvu pret nevienu no tiem jumta slīpumiem istabā. Visiem pohiņa, visi saburzīti kaut kā savācas un izčekojas.
Tagad ballītes orgkomiteja atrod sevi Chomutovā, salā un pohiņā uz ielas. Pizģec. Neko. Ies uz vecpilsētu. Pariņķojām visādi, bet viss vēl ciet. Attapāmies gal’najā laukumā atkal. Tur kaut kāda kafijotava, bet tur baigi skaļā mūzika. Pretī, pāri laukumam ir kaut kāda cita. Neko, aizies tur. Kafija ir kafija ir kafija, koturdaudz.

Ledusskapī, protamska, pamanīju greipfrūtu dzērienu un nekavējoties pieprasīju arī tādu. Tam, protamska, ir 2%. Ok. Dzers pirms brokastīm, ko tur daudz. Bet vispār sagribas arī pašas brokastis. Ārā fucking freezing, vane, tad nu jāvelk ārā gūgle. VZ visādi gūglē un beigās nonāk pie secinājuma, ja mēs negribam iet atpakaļ uz texmex restorānu, labākā opcija ir Amerika. Nevis Pie Diviem Lācīšiem, prikiņ! Nolēmu ticēt.

Izejam tagad ārā un man pēkšņi salīmējās Chomutov ģeogrāfija. Es nez kāpēc zināju, kur jāiet, lai aizietu uz Ameriku, nu American Grill, vai kā tā iestāde saucas. Un, kas dīvaināk, es tiešām pareizi atcerējos, kur jāiet. Wtf? Mēs esam Chomutovā, kur nekas nemeiko sensu, viss ir wtf un depr un slikti, sals, mega sals un vispār neviens nevēlas atgriezties. Bet nē, mana smadzene brīvi pieseivojusi vecpilsētas karti atmiņā un māk pa to orientēties.

Aizejam uz Ameriku, kas atrodas Trendā vispār. Uz katra galda uzlīmēta lapiņa ar uzrakstu, ka te nedrīkst pīpēt un pelnutrauki ir tikai dekoratīvi, katrs pats par sevi atbildīgs! Te menu ir papīra, bet daily specials uz tabletes, wtf? Anyway. Izvēlamies kaut kādus havčikus, kaut kādus dzērienus. Un tad jau gaidīšanas svētki. Vispār nerekomendēju tur ēst. Interjers arī ir diez gan neomulīgs un ir konkrēti auksti. Also, uz mūsu galda nebija “dekoratīvā pelnutrauka”. VZ varēja žēli skatīties, kā citi barčikā pīpē, lucky I was facing the other way.

Pēc havčika iemocīšanas izlēmām, ka turpmāko dienas pļurkāšanu veiksim citur. Kopš nav vajadzīgs ēdiens, barčiku izvēle mazliet uzlabojas. Nu, nāk klāt opcija - Barčiks pie Bibliotēkas. Visi nopūšas un nolemj, gan jau sliktāk kā Amerikā nebūs, aizies vai. Tur gan man uz brīdi nebija skaidrs, kur tieši jāiet. Bet nu nonācām. VZ ārpusē vēl sanīgra, ka veco penšu barčiks, bet nolēmām, ka ieies, nav lifetime commitment.

Bibliotēkas barčiks bija puspilns ar orkiem. Kas svarīgi - klusiem orkiem. Piesēžam stūrī, atnāk vjetnamietis! O! Ķeramies pie Gambrinusiem. Tā arī žūžojām visu pēcpusdienu pa bibliotēkas barčiku. Tur orki nāca vēl un vēl, bet nevienā brīdī tur nebija Skaļš. Tur visi runāja pieklusinātās balsīs un nepurinājās. Pat čuvaks, kurš nemācēja maisiņu atsiet. Žūžojam, žūžojam, bet tad pielec, ja vlak atpakaļ ir astoņos, tad kaloriju jautājums jārisina te. Atcerieties, ka bibliotēkas barčiks ir pāri ielai no tās texmex iestādes? VZ ļ nofeispalmoja, kad es paudu šo domu skaļi.

Uzminiet, kur mēs aizgājām atrisināt havčika jautājumu? Un tikām pie pēdējā nerezervētā galda on the ground floor. Btw, unlike pagrabā, the ground floor restorāna daļa spēlē ļ stereotipiski sliktu Latin America mūziku. Bet havčiks atkal garšīgs un tur viss izdevies. Pivča liste nav improved since the night before.

Astoņos vlak, stacijā satikām Rūd, ar kuru visu braucienu tekstojāmies visi, jo viņai bija jāsēž citur, nerezervētā vietā. Gifkas bija episkos apjomos. Bet jūs pabakstiet pingvīnu vai trash panda gifkas? Kā nepadalīties ar līdzpilsoņiem?

Tad iesēdinājām Rūd tramvajā uz mā un aizgājām pie Jiržika, kur strādāja Verka un Vadīms arī jau bija atnācis, viss tāds komunikabls. Bet kaut kādā brīdī es totāli pārguru līdz tai Pacelta Roka un “Taxī!” stadijai. Par laimi Bolts risina to bez pārāk daudz kustībām no manas puses.

Btw, Lielmiestā tagad dod arī Boltu.

Was beautiful. Dakujem visiem.