Trash panda

Nuok, lidmašīnā ir garlaicīgāk nekā gribētos. Un, ja tiešām vienīgais havčiks, ko man te dod, ir crisps, es jūtos neapm.

Pierakstīs te ChSpB daļu weekenda stāstā. Mēs ieejam, cilvēki pīpē, ir diez gan skaļi, bārzaja liekas nīgra enough. Tiekam pie pivčiem un pēkšņi mums uzpišas kaut kāds totāls orks. Mēs atkal izliekamies, ka neprotam čehiski. Orks, izrādās, runā angliski. **nopūšas** orks sāk mūs iztaujāt par mums. Es tikmēr pieliecos tuvāk bārzajai un čehiski pajautāju, vai mēs arī varam iekšā pīpēt. Zaja atbild apstiprinoši. Orks te kaut ko saausās, uzpišas bāra zajai, ko mēs runājušas. Sāk pušot, ka es tak runāju čehiski. Bet es neko. Visu laiku angliski saku, ka ņihuja nesaprotu. Orks turpina piepisties. Ballītes orgkomiteja ir mega izvairīga. Bet orks neatpišas. Neatpišas un neatpišas. Tiek iemēģināti visādi “soft no” varianti. Orks neatpišas.

Starp citu, mēs teicām, ka esam English, vane? Un, kad orks teica, ka netic, es nīgri uzrūcu, ka es vispār no Notts ghetto rajona. Es tā arī nesapratu, kas tur notika orka galvā. Bet nav svarīgi.

Vienā brīdī man ļ, ļ apnika orks. Un es viņam teicu: “You know, you are very fucking annoying.”
Orks šokā, bet izliekas, ka tas bija joks.
Teicu: “You are annoying. Fuck off”
Orks šokā un izliekas, ka tas bija joks.
Sataisīju nopietnu grimasi un teicu: “go away. Fuck off. Now!”
Orks viss tāds, ka nuok, ies arī, bet nekur neiet.
Joprojām ar nopietno grimasi teicu orkam: “this is not going. Go away!”
Orks mēģina smaidīt un teikt kaut ko.
Es: “Go, go now”
Orks sāk taisnoties, ka šis neko.
Es: “this is not going.” Un ar pirkstu rādot randomā virzienā prom, “go now!”
Orks mēģina...
Es: “go away, fuck off”
Orks aizgāja uz tualeti, tad samaksāja pie bāra un paklausīgi aizgāja prom.
I think he’s in a desperate need of a dominatrix.

Apkārt tikmēr notiek ahujennā ballīte. Visi jestrojas, mūzika ir skaļa un (vismaz man) nesaprotama. Bet nu, kvalitatīvi noņirdzamies ar ballītes sastāvā. Cik labi, ka ballīte.

Bet nu. Ap trijiem visi sagurst un gatavi doties uz paliktuvi. Ārā, protams, ir vājprātīgi auksti. Stāvot pie paliktuves vārtiem, jāzvana zvanu bija kādas 5 reizes, līdz uzradās samiegojusies zaja mūs ielaist. Bet neviens nesasita galvu jumta istabā, kas vispār ir diez gan win pats par sevi.

Nākamās dienas stāstu gan tagad slinkums bakstīt. Bet tur tā Amerika un vēl nesaprotama huiņa gaidāma.

Un tiešām laikam neko vairāk par crisps te nedos. Bet blakussēdētājs lasa savu grāmatu un kreisās lapas header ir “everything is fucked” (all caps), bet labās lapas header ir “The Formula of Humanity”. Un man tetovējums ir dzīšanas niezes stadijā. Aaaaa. Kill.

VZ vispār piezīmēja, ka es esmu aizmirsusi uzrakstīt, ka, kad gājām no viesnīcas uz restorānu, gājām cauri stikla durvīm, kāpām pagrabā un nokāpuši attapāmies tualetes priekštelpā. no kuras varēja nokļūt uz actual restorānu. tāda, lūk ačgārna iepazīšanās ar telpu.

bet vispār mēs palikām Cafe Rouge. Jūnijs ir atombumba. es nezinu, kas ir ar visām mūsu paziņām, kuras nedzīvo Prāgās. they all seem to be totālas eksplozijas un viesuļvētras. anyway. Jūnijs bija hyper. Rūd toties mira nost dēļ sava uterus. Jūnijs visādi tur izpildījās. Mēs ar VZ pārsvarā acis un es noguris. Es uztaisīju art installation. To be fair, es to instalāciju pa starpām taisīju visu vakaru. Gala rezultāts apskatāms manā insta. Un atvainojos barčika staff, ka to tur arī atstāju. Eventually un gradually Jūnijam izdevās mūs to engage un visādi jestri sāka palikt. Mums ar Jūniju bija staring contest. She lost, I won. Ha! Vispār bija eksplozīvs un lielisks piesēdējiens barčikā. Rūd gandrīz tika savākta uz mā apmēram 3 reizes, bet beigās tomēr neizjuka ballīte. Grūti tā pastāstīt sīkāk, jo kā vispār aprakstīt eksploziju?

Vienā brīdī pīpējot uzradās random Bruno un sāka visiem uzpisties. Mēs ar VZ izlikāmies, ka pat nesaprotam čehiski. Tā kā Bruno nemācēja English, tad ar Jūniju norm noņirdzāmies par Bruno, kad viņa izlikās tulkojot viņa sacīto mums. Norm. Tad Bruno gribēja paspiest visiem roku uz atvadām. VZ nez kāpēc piekrita. Bet I just stared at him. Jūnijs visādi centās savākt Bruno prom no manis. Kas mani vispār uzjautrināja. Bet eventually I stared Bruno down tā, ka šis atzina savu sakāvi un ar respect aizgāja, kur nu Bruno iet. Jūnijs atzinās, ka šajā shithole tas vispār esot norm, ka “people are friendly”. Visi saviebās.

VZ, cik atceros, sagudroja visādas jaunas pasaules kārtības, bet detaļas laikam lost in the void.

Bet nu kaut kad pienāca brīdis, kad mēs bijām pēdējie pacienti barčikā un visi nolēma, ka izklīdīs. Jūnijs savāca Rūd un devās pie Jūnija. Mēs ar VZ gājām uz iepriekšminēto ChSpB. Bija zināms atvieglojums, ka tur tiešām vaļā. Un ChSpB ir pelnījis pats savu cibpostu. Stay tuned.

Es tikmēr te pa lidmašīnu patirināšos. Pa ilgiem laikiem sanāk lidot uz LCY.

weekenda stāsts atkal būs vairākās daļās, I'm afraid.

karoč, ballītes orgkomiteja brauca uz Chomutov, tur Jūnijs. izrādās, ka arī Rūdītis bija attriecies uz šo vienu no baisākajām pilsētām kādā jebkad būts. ballītes orgkomiteja tādi nuokjā, bet vispirms aizies uz paliktuvi un uzņemt kalorijas, sagatavoties.

paliktuve Chomutovā.. **nopūšas** protams, ka jumta istaba, protams, ka viss ir mazliet wtf. protams, ka trūkst dvieļu. protams, ka grib maksājumu in cash, bet nav, ko izdot no 2tk banknotes. aizsūta mūs uz restorānu samainīt. tur arī visi nopūšas un plāta rokas. aizejot atpakaļ uz reception atstāstam šito, zaja tāda, nuok, vispār jau var ar karti. te tā nedaudz condescending gribas teikt, ka, redz kā, varam, ja gribam.

vispār ir pizģec auksti un drūmi un pelēki un salst tā, ka knapi vienu cig var izturēt nopīpēt. bet, es domāju, ka visiem skaidrs, ka ballītes orgkomiteja nevar vienkārši aiziet uz tuvāko ēstuvi un atrisināt kaloriju uzņemšanas problēmu. izstaigājāmies pa visurieni, vairākas reizes attapāmies galvenajā laukumā, kas izskatās kā laukums Boļeslavā, bet bez barčikiem un bez strūklakas ar skulptūrām. vobšem, viss ir downgrade. gandrīz viss ir ciet. klīstam pa pilsētas vecpilsētu randomā un atradām Ameriku. bet pie Amerikas atradām nejauši sportsbāru, kur rakstīts, ka līdz 4 am vaļā! iemetu sev gūglkartē pin, jo šitas noderēs, saprotiet. izstaigājamies visādi visapkārt uz riņķi, ievērojam barčiku pie bibliotēkas, bet tur nemaz nav bibliotēkas. ok. bet atrodam arī texmex ēstuvi, tiek nolemts, ka fuckthisshit, let's just do this. mums patīk texmex.

iestāde, protams, nav tik kļova kā Šumperkas Red Rat, bet nu. **nopūšas** derēs. tad, protamska, izrādās, ka tur visi galdi nahuj sarezervēti, bet uz stundiņu ar drusku mēs drīkstam piesēst pagrabā pie galda un aprīt kaut ko. havčiks bija dārgs pat priekš prādziniekiem, bet garšīgs. menu nez kāpēc bija planšetes, bet caur tām anyway nevarēja make the order, jāgaida apteksnis. toties varēja ielaikot feisbukos! pivča izvēles - poor. pie sienas teļikā rādīja to pašu, ko spēlēja tumbās, bet ar nelielu nobīdi. kas ir dzīve bez disonanses? sieviešu tualetē vienai no kabīnēm bija divas durvis.

tikmēr Jūnijs mūs nospamo, ka viņas abas esot Cafe Rouge (neļaujiet nosaukumam asociēt to iestādi ar Cafe Rouge in UK) un lai mēs tik nākam. tas tak turpat 3 mins away. bet ballītes orgkomiteja ir kaut kādi stubborn rebeļi un nolemj aiziet meklēt citu barčiku, kur iedzert, pirms iet uz barčiku. kā rezultātā ballītes orgkomiteja atkal atklāj Ameriku un vēl visu ko, bet viss ir ciet vai konkrēti restorāni ar galdautiem. izmetām vairākus lokus pa vecpilsētu. atradām kaut kādu Pilzenes iestādi, nolēmām ieiet tur. iestāde, mind you, ir tukša šobrīd, neviena pacienta. zaja mūs informē, ka mēs varam _tikai_ iedzert, bet tad pie šitā galdiņa un tikai uz pusstundiņu, jo rezervācija. kamēr izmalkojām vienu pivci katrs, šī iestāde jau bija pilna. ok. nvm. Jūnijs jau sāk strjomīt, vai mēs nomiruši pa ceļam. informējam, ka nosalām un piestājām uz pivci :D bet nu tagad laikam ies pie zajām, ko jau gudrāku.

Cafe Rouge, ja? pie barčika visi nopriecājas, ka tur dod kaut kādu ūberkļovo pivci ar kaķīša logo. nopīpē, ies iekšā. apmaldās, nejauši atrod Rūd un Jūniju trepjutelpā pīpējam. visi drusku noņirdzas, bet nu ies uz barčiku, paņems dziriņas un piesēdīs, vane? atspirdzinošos dzērienus pasūta un savāc pie bāra. aiziet pie sava galda un tur tos līksmi patērē. uz alus krāniem ir kaķīšpivča logo un uz otra ir Bernarda pivča logo. mēs gandrīz nevaram izvēlēties, bet bāra čuvaks mūs informē, ka vispār viņam nav ne viena, ne otra, ir cits. ballītes orgkomiteja noskumst, bet nu, dzers tad to, kas ir, kas atliek. paņem pivčus un dodas uz the back room pie zajām.
(mind, es īsti nesapratu, kā tieši tas čuvaks veda savu grāmatvedību pivču uzskaitē, bet I suppose not my problem anyway.)

also, pilnīgi nopietni - netetovējiet ribas, īpaši, ja jums nepieciešams valkāt krūšturi, bet tetovējums ir kaut nedaudz zem krūštura. just don't.

Vakar ballītes orgkomiteja aizgāja uz zilo bāru un detalizēti apsprieda, brīžiem ar kustībām, kā barčikā esošos priekšmetus izmantot, lai killotu. Pieņemot, ka killojamais paklausīgi nepurinās. Nu tur neasais zobens, krēsli, cig automāts, grāmatplaukts, tā. Daudz ko gribējās notestēt, jo nu, tech people thinking, for science. Kad sāka aptrūkties priekšmeti (pēc šampanieša glāzēm, kurām nosist pamatni un stūķēt down their throat), visi padomāja un nobukoja vizinājienu uz totālu shithole. Tur Jūnijs dzīvo pagaidām. Neko. Tagad šitā. Vlak.

Vēl es varu dot gudra padomiņa, ka tetovējiet, kas nu ienāk prātā, bet ne uz ribām. It will kill you. Dakujem. **cieš**

Un satiku atkal EB. Nezinu, kas viņai kaiš, ka es viņai patīku, bet vot. Tagad arī šitā. Nē nu, lai jau cieš, kurš var aizliegt, pati gribēja.

Nākamtrešdien uz Lielmiestu. Urgh. Neapm. Besī. Bet jāsatiek laikam tie mani ducklings in person. Sāra Rīd gan uzaicināja mani uz drinku ar viņu un Betiju, and I fancy Betiju AF.

It kā nekas nenotiek, bet visu laiku attopies nezin kur.

tātad pagājušā svētdiena un mēs tikko izslīdējuši no Hurricane L skavām, nonākuši pie Granda un apjukumā par barčiku. VZ rodas ģeniālā doma iet atkal uz D123. tas netālu no stacijas un omulīgs. slidinamiies, ejam, tas viss. pie D123 uzzinam uzjautrinošo faktu, ka šī ir viena no iestādēm, kas nestrādā svētdienās. visi nopūšas un velk ārā gūgli atkal. tiek atrasts kaut kāds cits barčiks, bet arī tur aizejot, arī tas svētdienās ir ciet. nedaudz paskatoties, iepriekšminētā Šreka taverna ir the closest option. visi vēlreiz nopūšas un dodas uz Šreku.

Šrekā, izrādās, dod arī Radegastu. it kā 12 pivcis tik agri nav the smartest decision, bet pārlasiet visus smart decisions, kas ir šajā pagājušā weekenda cibpostu sērijā, kas pieņemti. atveru ČD appu un tagad skatos vlakus. pēc dažādām domām turpu, šurpu, tiek nolemts par labu vlakam īsi pēc astoņiem. piebukojam, nananā. cik labi, ka ČD appā tagad var maksāt ar apple pay! kaut ko tur iekrājušies visādi čati ar ļaužiem telepurķos, drusku aizejam uz brīdi katrs savos tajos. also, jāpastāsta Rūdītim tak, ka mēs Šrekā!

un tad kaut kāda pjana zaja no blakus galdiņa kaut ko pajautā. ballītes orgkomiteja visi "uh, what?" zaja tāda (čehiski, atkal visa saruna čehiski), ka davaj izejam kopā uzpīpēt. mēs tādi, čill zaja, mēs tagad nea. zaja tāda, a nu pēc 5 min? mēs tādi, nu hujzina, rekur dadzers pivci, dabūs nākamo, tad. zaja tāda, ka nu pēc 5 min? un kaut ko metās skaidrot, ka vispār jau var viena uzpīpēt, bet kompānijā jestrāk, tas viss. es tajā brīdī izzonējos, jo man bija jāčato kaut kādos čatos, jālasa tviteris un tas viss. un es tiešām, tiešām vairs nevarēju piedabūt savu čehvalodas moduli smadzenē darboties. galva jau tā visa buzzing pēc Hurricane L exp. zaj turpināja visādi runāties ar VZ. tur daudz un dikti. VZ ne sevišķi iesaistījās sarunā, bet zaju tas neatturēja runāt at him. arī tas, ka bārčuvaks zajai aizrādīja, lai beidz uzpisties random ļaudīm, neatturēja.

kaut kad jau tā pjanā zaja aizvilkās uzpīpēt tomēr. mēs ar VZ saskatījāmies un noskumām, ka mēs tagad nevaram uzpīpēt, jo prasās pēc tāda norunājiena. VZ paskaidroja, ka zaja stāstījusi kā bijusi kaut kādā negadījumā (vāgena, vai?) un seriously traumēta un tagad viņai ne tikai grūtības iet, bet arī smadzenē kaut kāda trauma. tāpēc viņa esot tāda. tikmēr atnāk bārčuvaks, parunājas ar hūmaņiem pie citiem galdiem (visi galdi mūsu tuvumā bija aizņemti). beigās viens čuvaks savāca savas mantas, atnāca apsēsties pie mūsu blakus galda un zajas priekšmetus tikmēr nolika pie viņa galda, kas bija divus galdus prom no ļ cien ballītes orgkomitejas galda. zaja atnāca no pīpēšanas un aizgāja pa taisno pie tā galda it kā nekas nebūtu bijis. visi atviegloti uzelpo.

tad jau ballītes orgkomiteja uzēd kalorijas, uzņem pivčus un nojestrojas sagurumā. iekāpj vlak, aizvizinās uz Prāgām, iegādājas cigaretes un dodas uz Jiržikbāru. tur Verka, atnāca ari Vadīms un īsi pirms pusčetriem, par spīti Verkas protestiem, ka jāpaliek, dodas pa mā beidzot pagulēt.

tāds, lūk bija pagājušais weekends.

otrdien toties notetovējos un šodien kļuvu par mentor diviem bulgāru ducklings who need to learn some cuntarsery.

starp citu, bija doma pastrādāt stundiņu tai svētdienā, vane. bet laptopam bija beigusies baterija. man bija bijusi doma, kad pamostas, pieslēgt laptopu lādēties un tad Žurkā pastrādāt bik. protams, ka Žurkā visi attopas, ka laptopu aizmirsu uzlikt lādēties. VZ gan ieraudzīja elektribas rozeti vēlāk, bet tad man jau atkal bija nuinah, izdarīs rīt :D

lūk. vīntoniki Žurkā, pēc tornado Hurricane L. visi ohujā, neviens nesaprot, kas notika. noņirdzāmies. iemalkojām pāris vīntonikus, atklāju, ka izliktas pirmās pikčas no The Watch serčika. bet nu, noskaņojums ir "equal parts of doom and drink".

pēc kāda laika tiešām uzrodas Hurricane L, aphugo, piesēžas, pajautā, vai varot pagaŗšot VZ dzērienu, attopas, ka tas vīntoniks un burtiski pieplok pie tā. man tajā brīdī atraksta darba Mattie jautājumu, bet es nevaru atbildēt bez laptopa. zaja vēl pieplok pie VZ vīntonika. kaut ko runājam, bet Hurricane L runā tikai čehiski vispār. ik pa brīdim cenšas no manis izdabūt vārdus čehiski, bet es nevaru. man galvā bloks un tumbleweeds. bet es saprotu pietiekami it ka. tad pajautā, vai gribam aizbraukt uz kaut kādu barčiku kaut kur nekurienē. mēs tādi - nuok. jā. zaja esot ar vāgenu un davaj. nuokjā. samaksājam, aizejam uz vāgenu, kas izrādās ir busiņš, kravas, ar tikai trīs sēdvietām priekšā. visi sanervozējas, nopīpē cigas un neko. sarūmējas busiņā uz lācīšu sedziņas un Hurricane L mūs ved. nekurienē. uz barčiku.

pa ceļam uz nekurieni ir nekuriene. HurricaneL visu laiku saka "neboj" (nebaidies). ir zirgi un ragaini zirgveidīgie (goda vārds, es viņus neatšķiru). izrādās, ka barčikā vispār lielākā daļa barčika slēgta uz sezonu. ānuok. iedzers mazajā zālē. Hurricane L apdeito mūs ar saviem jaunumiem. piemēram to, ka vairs nedzīvo Šumperkā un mēneša beigās arī dzīvokļa līgums beidzas. dzīvojot Olomouc ar savu jauno čuvaku. tur esot labākas iespējas un vairāk cilvēku. zaja uzēd kūku, iedzer kafiju, mēs iedzeram vēl vīntonikus.visi noņirgušies. man nejauši izdevās actually tikt pāri blokam un pateikt vairākus relevantus teikumsu čehiski un aktīvi piedalīties sarunā. zaja sakoļī mūs aizbraukt pie viņas uz Šumperkas dzīvokli un tad pēc kafijas visi pa savām darīšanām.

tad nu mūs aizved (gar viesnīcu) pie Hurricane L veco dzīvokli. tur izvākts apmēram viss, palikušas tikai pamatvajadzības - virtuves virsmas, lecskapis, miga, rūteris un tādas lietas. mums uztaisa kafiju, zaja aizkurī, paņem pivci un tad nu mēs tur visi grozamies. zajas čuvaks ari tur ir. šis liekas viss tāds kluss un chill. turējās pa gabalu. tur ir jocīga lampa, vēl kaut ko noņirdzamies. tiekam pie kaktusa sulas, kas garšo tieši tā, kā es iztēlojos, ka kaktuss garšo. bet nupat gan mana, gan VZ galva jau ir totāli buzzing no čehvalodas un tā, ka Hurricane L ir pārlaimīga mūs satikt un, ja viņai būtu aste, tā vicinātos pa gaisu nepārtraukti un ātri. tiekam vēl visādi izhugoti. mani tur sabučo visādi.

bet nu ir kaut kādi četri un vispār ir gan nogurums, gan apziņa, ka jāsavācas kaut kā saprast, kā tikt atpakaļ uz Prāgām. ar mokām izraujamies no apskāvieniem un mums norāda tuvāko ceļu uz... Grandu. pie Granda visi nopūšas un nolemj, ka vlak situāciju domās barčikā. neko, ies uz barčiku, bet kuru?

un tagad man derētu ieiet dušā vispār.

tātad Šumperkas Dublin bar, ja? tikko ir ietiptapotas līnijas sniegā. VZ it kā drusku cieš par to, ka nekad neuzzinās, vai tā ir tā zaja, vai nav. bet izrādās, ka atbrīvojušās vietas pie bāra, uhti! also, šis ceļojums pa barčiku ir bijis arī lapiņai, uz kuras velk pivču strīpiņas :D tagad lapiņa kursā, ka there's more! bet nu jā, iekārtojamies pie bāra. es totāli apm ar šo, jo beidzot var izsēdēties visās pozās, kuras grūti nosaukt par sēdēšanu. jo, strādājot full time no mā, es esmu totāli atmācījusies sēdēt krēslā. like, actually Sēdēt Krēslā :D

tieši pretī mūsu vietām ir teļiks, kurā rāda Retro mūzikas kanālu. bet mums aiz muguras ir jukebox, kurā visādi idioti met naudu un aiztiek ekrānu un beigās cieš visi. bet kaut kādā brīdī saliktās dziesmas beidzas un aparāts aiziet randomā spēlēt dziesmas. un te mēs atkal nonākam pie disonanses, skatoties muted teļikā rāda viģiku vienai REM dziesmai, bet jukebox tikmēr spēlē citu REM dziesmu. pie tam, aptuveni vienlaicīgi sākās un beidzās. O_O

neko, ballējāmies Dublinā, viss nananā, visi līksmi. tiek aizsūtīta arī ziņa Hurricane Luckai, ka mēs pilsētā, davaj rīt sadzeram. bet nu barčikā kaut kad jau liek samaksāt un aizdzen prom. priekš cilvēkiem, kuri sāka dzert piecos, liekas, ka divos iet migt ir ok.
tikai kāpēc šie cilvēki pamodās pusdeviņos?

īsi pirms desmitiem izkasījāmies uz āru, atdevu atslēgu apkopējai un devāmies ļaunajā pasaulē. uz Sarkanās Žurkas barčiku. gūgle saka, ka vaļā no desmitiem, bet viņu websaits, ka no vienpadsmitiem. kam ticēt? neko, aizejam (gar Grandu) līdz Žurkai un tur pagalma vārtiņi ciet, baltie mēsli visur, beņķi salikti malā. neko, laikam vienpadsmitos tomēr. aizgājām pastaigā pa Šumperku. kaut kādā randomā virzienā. tur, pāri sliedēm un tad zem sliedēm un tā bija garākā stunda mūžā. nejauši attapāmies atpakaļ pie Granda. visi acis un nesaprot, wtf, kā mēs no turienes nokļuvām šeit? wtf? neko. aizejam līdz Žurkai, tur joprojām tāds pats statuss. neko, paejamies vēl it kā randomā, bet atkal nonākam pie Granda. **nopūta** neko. ies uz Žurku, nupat jau beidzot būs tie vienpadsmit. pie Žurkas izskatās tāpat. bet nu ieejam tuvāk ieejai un izrādās, ka ir citas durvis uz iekšas barčiku un uz tām rakstīts, ka vaļā no desmitiem. ballītes orgkomiteja safeispalmo par sevi un iet iekšā.

a tur neērti beņķi un galdauti! jajebu. neko. piesēdīs. Hurricane L, protams, ka sen atbildējusi, bet te nevienam nekas nav skaidrs un gribas pagūt kafiju un broakstis un iedzert, pirms dealot ar Hurricane L. cenšamies savākties par spīti visiem galdautiem un nezin kam. interjers tur ir diez gan absurds, bet nu. tam vispār kakbe visi bija puslīdz gatavi. ja neskaita, ka uz griestiem ir pulkstens, kurš actually funkcionē. kaut kādā brīdī savācamies uzņemt arī kalorijas un ļ rekomendēju turienes tacos el diablo!

bet īsi pirms tam VZ tomēr ir atbildējis Hurricane L, ka mēs te mēģinam savākties un tad davaj tiekamies? pēc dažāda exchange of messages, VZ vienā izkoļījies, ka mēs Žurkā. Hurricane L uzreiz tāda, ka o, es pēc 5 min būšu. ballītes orgkomiteja nervozi uzņem kalorijas un drusku wtf-ē. pirms brokastu beigām ierodas Hurricane L, ar totālu tornado aphugo mūs abus lidz nāvei, aphugo vēl, tad apsēžas, saka, ka vispār ies tagad pie vecākiem uz pusdienām, bet pēc stundas vai pusotras būs atkal brīva un davaj satiekamies. mēs tādi aphugoti un ap-tornadoed, mājam ar galvu un sakam, ka ok, jā, sure. Hurricane L aizdodas prom.
nez, kā tas no malas izskatījās?

bet toties mums bija iespēja nofinišēt brokastis un ķerties pie vīntonika. ar ko pagaidām noslēgsim part 2 of the insanity story.

ceturtdien ballītes orgkomiteja nīgrojās pa zilo bāru, vane. un tad ap vieniem naktī man radās random ideja - aizbraucam kaut kur weekendā? VZ it kā ohujā un wtf. teicu, ka kāda starpība būt te, vai citur, jo auksti būs visur. VZ viss tāds, ka nu, tā jau ir. pirmais listē bija Tābora, vane. iebakstīju bookingkomā, kas tur ar Dašu. secināju, ka ne tikai penzija Daša ir sold out, bet tur vispār apmēram viss ir sold out un palikušais maksā miljonu. kas ir otra loģiskā vieta, kas nāk prātā? protams, ka Šumperk! apskatamies, a tur dod kakbe norm istabu pa norm cenu. un nu. gudrofōni un mani trigger happy fingers ir dangerous combo. saprotiet paši, es turpat uz vietas nobukoju paliktuvi un vlak tix virzienā uz.

piektdienā pamostoties vispār bija pašai drusku ohujs, ka tiešām nobukojusi. bet nu neko. brauks, vai?

sestdienā tātad bija jāceļas 11, lai īsi pirms pusdiviem sēdētu vlak uz Šumperku. kā jau pierasts, man bija jāstrādā. neko, sabakstīju darbus vlakā. bet kaut kādā brīdī tiek piefiksēts, ka aiz loga rāda dahuja baltos mēslus, ne tikai uz grīdas un kokos, bet arī baltie mēsli turpina krist no gaisa. ballītes orgkomiteja vispār sāk aptvert, ka trips ir nobukots neizdarot pilnīgi nekādu research. un par baltajiem mēsliem piemetas nīgrums. ierodoties Šumperkā visi nīgrojas dažādos veidos un slidinās uz viesnīcu. ejot gar Grandu, rodas dīvaina sajūta, ka nepaliekam tur.

vispār tā paliktuve Pod Radnici ir kaut kā episki normāla. laikam pirmoreiz ballītes travel exp ir tāds, ka viesnīcā viss ir norm. nav ne mauzoleja, ne biedējošu items, ne totāli absurdu sisķiku, neurbj, viss ir vienkārši un norm. O_O tā arī var?

anyway, tiek secināts, ka man ir vēl jāpastrādā, bet gribas to darīt no barčika nevis paliktuvē. barčikā, draudziņi, ir omulīgāk un dod iedzert. tiek saprasts, ka uz Dublinu iet ir konkrēti par agru. neko, velkam ārā gūgli. tur tiek atrasts Šreka barčiks, bet dismissots, jo tur dod pretīga paskata zupu un vietējo Holba pivci, kas ir bvē. kaut ko atrodu, ka ir D123 iestāde, kura izskatās ļ omuliga un nananā. beet, tā ir tur pie stacijas. visi nopūšas un nolemj, ka vismaz kaut kāds iemesls paiet. izslidinamies tagad atpakaļ stacijas virzienā (gar Grandu). aizejam uz D123 un secinam, ja novāktu zsvētku dekoru, tur būtu ļ, ļ omulīgi. tagad ir tikai omulīgi. tur dod balto karstvīnu un.. Stellu. jajebu. neko. izvēlamies havčiku, es pieslēdzos darbiem. viss vispār diez gan omulīgi un ballītes orgkomiteja sāk lēnām atslābt. kad man beidzot beidzās laptopa baterija, izlēmām iet jau uz Dublinu beidzot.

Dublina toties atrodas netālu no paliktuves. slidinājāmies atpakaļ tajā virzienā (gar Grandu). bet šoreiz jau ir smieklīgāk. viss ir smieklīgāk. aizejot uz Dublinu,VZ pamana elektrības rozetes. padomāju par to, ka derētu apdarīt darbus līdz galam, bet nolēmu, ka nuinah. pivcis! vispār šoreiz Dublina bija piebāzta pilna, knapi atradām beņķus un kaut kādu sienas plauktu, pie kā piestutēties. malkojām pivci, vērojām un komentējām vienu overly drāmu pie cita galdiņa. jestrojāmies. smadzene arvien vairāk un vairāk aizgāja brīvdienu režīmā. nojestrojāmies par visu ko. betnu. 'you had to be there' un 'kurš to vairs atceras' :D

eventually tikām arī sēdēt pie galda, kur bija beņķi ar atzveltnēm. ohh, tas bija kļova. man liekas, ka mēs pat atrisinājām dažādas pasaules problēmas. bet nu, nevarēšu jums tā tagad loģiski pastāstīt. also, not giving them away for free, wtf. un tā drāma tur arī beidzot laikam aprima.
toties bijām uzpīpēt un viena zaja, par kuru VZ ir aizdomas, ka tā zaja te strādāja pagāšreiz un skaidroja viņam, kur ir bankomāts, ka jāiet gar soliņiem, bet tur nemaz nav soliņu :D tur tā zaja ar kaut kādu čuvaku stāvēja, tad zaja randomā aizgāja tip-tapot sniegā līnijas. satiptapoja līnijas. tad čuvaks laikam mēģināja pierunāt zaju iet mā, bet zajai bija svarīgāk iet tiptapināt kaut kādu vārdu. čuvaks atmeta ar roku un aizgāja viens. zaja tikmēr līksmi ietiptapināja vārdu, kuru neviens no ballītes orgkomitejas nekā nespēj atpazīt kā legit vārdu, un tad sajutās apm par padarīto un, ka beidzot var iet mā, jo šitas izdarīts.

te es pagaidām iepauzēšu burtu rakstīšanu, jo noderētu actually apdarīt darbus.

karoč es uztaisīju Spoķikā to Placebo listi, vane. vakar pie pivča ar VZ apspriedām

kaķ: nu man nācās ielikt to Where Is My Mind kaveru.
VZ: nu es to parasti skippoju
kaķ: jā, Pixies versijā es to dziesmu nespēju vairs patērēt, bet Molko balss kaut kā izglābj.
VZ: jā, Molko balss izglābj visu, izņemot pēdējo Placebo albumu.
kaķ: tu tikko teici, ka Molko balss ir jaunais kečups?
VZ: kečups, kurš var izglābt visu, izņemot kečupu? (lepni) jā!



bet vispār pēdējās dienās ir tā, ka šodien vienkārši liekas, ka pasaule ir sajukusi prātā. nu, vairāk nekā parasti. tā, ka pat man sāk likties, ka nevis es esmu zaudējusi touch with reality, but reality is having an existential crisis, ffs.

zilā bāra jukebox nebeidz freakot. vakar aizgājām tur, jo vienīgais rajona vjetnamietis, kurš tur bodi vaļā līdz desmitiem, vakar neplānoti aizvēra deviņos. un zilajā bārā ir teļiks, vane. tas parasti ir ieslēgts un vienlaicīgi on mute, jo skan tā jukebox random diskotēka. vakar teļikā bija mūzikas kanāls on mute un jukebox.

te mēs skatamies teļikā viģiku vienai Muse dziesmai bez skaņas un jukebox elles aparāts tikmēr spēlē pusi no citas Muse dziesmas.

ja tā nav disonanse, es nezinu, kas ir.

vēl vakar tajā bārā. atnācām, pie letes gulēja viens čuvaks. tad atnāca hiperaktīva zaja ar drausmīgu balsi, iztraucēja tur visus pie letes, lēkājot visiem apkārt un izdodot drausmīgas skaņas. tas čuvakam kakbe traucēja. bet tad zaja aizgāja. un tad, kad mēs pirms trijiem gājām mājās, čuvaks tur joprojām gulēja. vērtigs vakars cilvēkam. varētu teikt, ka ballite izdevusies pat. bet vismaz neizdeva skaņas, nepurinājās, negramstījās ap elles aparātu un vispār bija nekaitīgākais barčika pacients.

also, izrādās, ka Placebo listi uztaisīt nav tik triviāli kā sākumā likās, ka būs.

ir kaut kādi 3 naktī, ballītes orgkomiteja sēž Prāgas nomales non-stop nolaistā barčikā. barčikā ir jukebox, kas pārsvarā griežas uz riņķi un spēlē random pusdziesmas, lidz kāds iemet tajā elles aparātā naudu un Izvēlas kādu no huiņām, lai nospēlē līdz galam. ballītes orgkomiteja sēž, rātni malko pivčus, tērgā, nīgri jestrojas, y'know, the usual. un tad

un tad

pēkšņi

no tumbām atskan

Prāta, blaķ, Vētra.

kaut kāda angliskā dziesma, izdota way after visi beidza viņus klausīties, nosaukumu nezinu.
gandrīz pa logu izlecu, bet zilajā bārā nav īsti tādu.


bet citās ziņās, trešdien communicated with Hell, ceturtdien aizbraucu uz Hell un pēc deviņām dienām būs jādodas uz Hell, lai man izdara sāpīgi puķu vārdā.

pēdējā laikā local historian nespēj vairs iecibot visu, jo 'you had to be there' combined ar 'kurš to vairs atceras kā tur precīzi bija' drusku apgrūtina :D bet nu, ticiet man, ballīte joprojām ballējas. it kā gribēju te pastāstīt vienu mazstāstu no vienas ballītes ar VZ un Rūd, bet tad atcerējos, kā mēs ar VZ katrs kļuvām par honorary Tomāšiem un so much par mazstāstu. oh well.

bet varu pastāstīt, ka man tuvākajai nedēļai idejas ārpus darba ir: 1) uzsākt research par iet iet in Portugal, 2) aizbraukt uz Hell un pierakstīties / nodepozitēt tetovējuma appointment, 3) uzsākt a bit more sciencey research par adhd.

un kaut kur deep inside liekas, ka derētu atvainoties EB.

nesen te sanāca saruna ar EB par dzīvniekiem un alerģijām. pēc neliela uzskaitījuma ar zvēriņiem, pret kuriem man nav alerģija, nācās atzīt, ka man nav ne jausmas, vai man ir alerģija pret krokodiliem, jo nekad neviens nav aiztikts. atstāstīju to VZ, viņš piezīmēja, ka nonākot tiešā krokodila tuvumā, aiztikšana liekas pēdējā doma galvā.

citā dienā ar VZ runājot kaut kā sanāca teikt, ka es vispār neko sevišķi negribu turēt uz balkona, jo vasarā tur ir beyond boiling temperature on daily basis. VZ iedomājās, ka moš tur var to krokodilu.
VZ: bet krokodils jātur ūdenī.
kaķ: tas ūdens tak tur uzvārisies.
VZ: jā, būs vārīts krokodils un sāks ost, tā jau ir, viss zaudēts pašos pamatos.
kaķ: jāpabrīdina Rūdītis, ja grib nest man uz mā krokodilu, lai labāk to dara tagad ziemā.

bet vakar runājām par to, vai un kā PC kultūra attiecas arī uz cilvēku killošanas metodēm (tieši darbības metodēm, ne iemesliem). un to, ka labāk nedarīt to, kad ietinies savā fitted sheet, jo baigi traucē tas palags.

tāds jums news from the local historian.

on top of everything, universs beidzot atrada, kā iespert where it really hurts.

I'm so going to miss you, SpB.

satiku EB (Early Bird) beidzot in person. jā, to, kuru TrakZ bija izbrāķējusi. it kā jestra zaja. bet nu, viņa agri ceļas un agri iet gulēt, tur nav īsti turpinājuma. lai gan, turpinam čatot. anyways.
satiku tepat rajonā un izlēmām iziet pastaigā. nejauši apmaldījāmies, jo kāpēc gan turēties pie pazīstamām takām, ja var aiziet randomā? kopā apmaldījāmies četras reizes, bijām mirušo ciematā, no kura vispār nevar aiziet, jo viss iet uz rinķi atpakaļ ciematā, nejauši lauka vidū satikām preggo govi un preggo donkey. the horse and the goat were boring. izbridāmies miljons dubļus, jo kas ir iešana iet bez dubļiem? bet beigās kaut kā ar mokām tomēr nokļuvām atpakaļ. zajai bija jāiet atpakaļ pie famīlijas ēst karpu. viņa, protamska, kavējās pamatīgi dēļ visa šitā, bet kurš grib famīliju, ja var ar mani iet iet? uzkāpām augšā pa ieleju te. tie, kuri bijuši ielejā, var just man līdzi par kāpienu. kopā kaut kādi 7+ km. žēl, ka endo neieslēdzu, gribētos zināt, wtf kur es biju?

pastāstīju viņai par savu čehuvalodas sasniegumu un to, cik maz man sanāk runāt čehiski vispār.
EB: you can talk Czech to me
kaķ: err.. it takes me 10 minutes to form the sentence in my head. then the other person responds and I need another 10 minutes to form the answer.
EB: we don't have that much time, let's stick to English then.

pat drusku žēl, ka ar zaju nekas diži nesanāks, jo tad nebūs iemesla izkoļīties TZ, ka vispār man patīk tā zaja, kuru tu izbrāķēji.

kamēr Rūdiša sakarā tomēr jūtu, cik ļoti tomēr eksistē gadu starpība. nu nav, zaja, man tik daudz tā AFK comms spēka, īpaši, ņemot vērā, what kind of a hurricane are you, nu nav. also, pls learn better manipulation techniques, yesterday's attempt was bōring. un nu, tici, zaja, vai nē, bet nīgri un rātni sēdēt barčikā un apņirgties par visu, tas ir tas, kā man patīk vadīt pietiekami daudzus vakarus.