Nuok, lidmašīnā ir garlaicīgāk nekā gribētos. Un, ja tiešām vienīgais havčiks, ko man te dod, ir crisps, es jūtos neapm.

Pierakstīs te ChSpB daļu weekenda stāstā. Mēs ieejam, cilvēki pīpē, ir diez gan skaļi, bārzaja liekas nīgra enough. Tiekam pie pivčiem un pēkšņi mums uzpišas kaut kāds totāls orks. Mēs atkal izliekamies, ka neprotam čehiski. Orks, izrādās, runā angliski. **nopūšas** orks sāk mūs iztaujāt par mums. Es tikmēr pieliecos tuvāk bārzajai un čehiski pajautāju, vai mēs arī varam iekšā pīpēt. Zaja atbild apstiprinoši. Orks te kaut ko saausās, uzpišas bāra zajai, ko mēs runājušas. Sāk pušot, ka es tak runāju čehiski. Bet es neko. Visu laiku angliski saku, ka ņihuja nesaprotu. Orks turpina piepisties. Ballītes orgkomiteja ir mega izvairīga. Bet orks neatpišas. Neatpišas un neatpišas. Tiek iemēģināti visādi “soft no” varianti. Orks neatpišas.

Starp citu, mēs teicām, ka esam English, vane? Un, kad orks teica, ka netic, es nīgri uzrūcu, ka es vispār no Notts ghetto rajona. Es tā arī nesapratu, kas tur notika orka galvā. Bet nav svarīgi.

Vienā brīdī man ļ, ļ apnika orks. Un es viņam teicu: “You know, you are very fucking annoying.”
Orks šokā, bet izliekas, ka tas bija joks.
Teicu: “You are annoying. Fuck off”
Orks šokā un izliekas, ka tas bija joks.
Sataisīju nopietnu grimasi un teicu: “go away. Fuck off. Now!”
Orks viss tāds, ka nuok, ies arī, bet nekur neiet.
Joprojām ar nopietno grimasi teicu orkam: “this is not going. Go away!”
Orks mēģina smaidīt un teikt kaut ko.
Es: “Go, go now”
Orks sāk taisnoties, ka šis neko.
Es: “this is not going.” Un ar pirkstu rādot randomā virzienā prom, “go now!”
Orks mēģina...
Es: “go away, fuck off”
Orks aizgāja uz tualeti, tad samaksāja pie bāra un paklausīgi aizgāja prom.
I think he’s in a desperate need of a dominatrix.

Apkārt tikmēr notiek ahujennā ballīte. Visi jestrojas, mūzika ir skaļa un (vismaz man) nesaprotama. Bet nu, kvalitatīvi noņirdzamies ar ballītes sastāvā. Cik labi, ka ballīte.

Bet nu. Ap trijiem visi sagurst un gatavi doties uz paliktuvi. Ārā, protams, ir vājprātīgi auksti. Stāvot pie paliktuves vārtiem, jāzvana zvanu bija kādas 5 reizes, līdz uzradās samiegojusies zaja mūs ielaist. Bet neviens nesasita galvu jumta istabā, kas vispār ir diez gan win pats par sevi.

Nākamās dienas stāstu gan tagad slinkums bakstīt. Bet tur tā Amerika un vēl nesaprotama huiņa gaidāma.

Un tiešām laikam neko vairāk par crisps te nedos. Bet blakussēdētājs lasa savu grāmatu un kreisās lapas header ir “everything is fucked” (all caps), bet labās lapas header ir “The Formula of Humanity”. Un man tetovējums ir dzīšanas niezes stadijā. Aaaaa. Kill.