Trash panda

reizēm liekas, ka katrs gads sākas ar drausmīgu un nekad nebeidzamu janvāri tikai tāpēc, lai jebkas, kas notiktu tālāk (ja tas janvāris kaut kad beidzas tomēr, jo katru gadu māc šaubas par), neliktos vairs _tik_ drastiski slikti. bet varbūt tā liekas tikai, kamēr velc cauri tam jobanam janvārim, neticēdams vairs, ka tas jebkad, jebkad beigsies.

also, nu. kopš kādas pāris dienas atpakaļ, Mega Korporācija beidzot samaksājusi visu, ko bija uzkrājusi man parādā kopš oktobra. tik daudz par stabiliem, regulāriem un paredzamiem ienākumiem, kad esi permanent employee.

bet vispār izteikti rekomendēju audzēt mājās iekšā kokus. izrādās, ka koki tiešām uzlabo dzīvi. manējais ir ķirsis, variācija Stella, kuri neaug garāki par 1.5 - 2 m jebkādos apstākļos un ir self-pollinating. šādas vairācijas ir ļoti daudziem augļu / ogu kokiem. šis te dzīvo laikam tikai nedēļu, bet es esmu izteikti apm ar to, ka šis ir. tikai jūzerneimu nesanāk izdomāt viņam.

ā un. ja kādam ir padomiņi, kā atkopt kurjera (vai izsūtītāja) pārmērcētu Peperomia (Obtusifolia, ja sīkāk), kurai tas slapjums un salipums noteikti nenāca par labu, es visa gatava izlasīt! (gūglē jau palasījos, bet who knows, kādi jums te padomiņi nāk prātā)

back then es pat nenojautu, kas ir "darīt kaut ko neparastu un dīvainu".
jo šodien dažādu apstākļu sakritības rezultātā, es uz dažām stundām esmu iestādījusi koku katliņā. un spēlēju viņam grupas Květy albumu Květy Květy cerībā, ka šim tas liekas chill and de-stressing. (actually, I am also currently ghosting Květy dziedātāju mesendžerī as well, so there's another bit of irony there added.)
yes, everything is fine, why do you ask?

mīļo dienasgrāmatiņ, vai tu gribi zināt kā man šodien diena?

garš stāsts īss - man piegādāja akmeņus (daļu slapjus for some reason), sapisu atkal roku un esmu kiborgs, I love my job, I hate my job, kā lai piezvana uz iestādi, ja man visa diena (darba) zvanos un rociņturēšanās, bet vismaz zvēriņam patīk akmeņu iepakojums.

tikko pasūtīju (dwarf variety) ķiršu koku, ko turēt mājās. un ērkšķogu, ko turēt uz balkona. un kā jūsu diena?

Rīts kā jau rīts, koturdaudz par datumiem un kalendāriem, ir tādas lietas kā learn something new every day un arī tā, ka no time like present. Tad nu, pēc pāris stundu miega, ap sešiem nolēmu celties un Rīkoties. Rīta cēlienā, kas skaitoties produktīvākais, tagad iepazīstos ar emergency dentist services Prāgās. So far mans biggest excitement ir ar gūgles transleiteri lasīt un aizpildīt divas papīra formas. Lai gan tas, ka te tāda lieta kā reception poliklīnikās nepastāv, arī padara izjūtas mazliet asākas un rada tādu kā survival exploration exp. Pagaidām valodas barjera not really an issue. Bet tuvākajā nākotnē paredzu yet unknown levels of funsies.

UPD.: te, uzgaidāmajā gaitenī visus izsēdina pa gabalu vienu no otra. Diez gan smieklīgi mazliet norāj par pulcēšanos. Un līdzgājējus vispār sūta nahuj gaitenī, lai drūzmējas tur. Tbh, līdzgājējs so far tikai vienam pacientam. Laikam ne visiem liekas, ka rīta cēlienā jādodas iepazīties ar visādām iestādēm, kids these days.

UPD 2.: ok, pati zobākste vispār pietiekami runāja angliski, lai es saprastu, kas ar mani te tiek darīts. Visi bija jauki un patīkami. Es pat tā īsti neapraudājos. Lai gan, kad man māsiņa atnāca uz brīdi pieturēt galvu, kamēr zobākste tur Dara, bija savdabīgas izjūtas.
Man nav skaidrs, kāpēc tik dahuja ļaužu uz ielām, considering pulksteņa rādījumus.
Un es nekad dzīvē neesmu bijusi tik priecīga, ka jāvalkā maskas visur. Tas ir pēc-zobārsta labākais aksesuārs, recommend.

tā tīri tāpēc, ka es varu iet MS online courses for free (pay only for exams), sāku te vienu par Azure AI fundamentals. tur pa ceļam gadījās module, kurā var iet parunāties ar MS projektu par healthcare bot.

kaķ: I just got stuck in a politeness loop with an AI bot, because my English arse couldn't just say bye and fuck off :D
Rūd: that sounds like something I'd like to see
kaķ: no, it's.. dreadful, really :D me exchanging pleasantries with a bot, hoping they'd move the convo to a place where I can start saying good-byes :D
Rūd: :DDD that's very english of you, yep :D

bet citādi, This Healthcare Bot is quite nice. tur var demo versijā pačatot ar botu kā end user exp.

ziniet, visi te lepojas ar to, ka pieaugušie, jo visiem ir savs accountant, friziere un kasturvēl.

protams, ka arī man ir savs accountant. matus gan griežu sev pati, jo izrādās, ka tas nav rocket science. bet man ir arī savs tetovētājs, kurš viss tāds aktīvi gaida, kad man atkal sanāks atnākt, jo viņam ir Idejas kā turpināt manu ķirzakkāju. man ir arī savs IRL in person mūziķis, uz kuru uzkāriens, bet vakar beidzot atvadījāmies jau. un savs insane art fotogrāfs Rollijs, kurš nesen atzīmējās, ka pie viņas labāk kādu brīdi nebraukt, jo kindera klasē viens fashionable virus pozitīvists. (joprojām gaidu bildes from the last two sessions tho.) un, kas vispār fantastiski, sava ballītes orgkomiteja, kas ne tikai māk pareizi iet iet, bet arī piegādā lulzus, pivčus un cool tech news.

bet ne par to. ziniet.. kad te bija tā gūgles krīze, kur visa pasaule aizgāja tumsā un dark ages, jo devi vairs nevarēja kōdu sagūglēt un citi nevarēja saņemt savu spamu uz gmailu. es principā papisu visu to krīzi, jo tajā laikā sēdēju pie sava tetovētāja Ellē un mēs tur flirtīgi ķiķējām par objectifying my leg, ko šis tur aktīvi durstīja, un citiem kļoviem subjs. kad iznācu ārā, krīze bija beigusies. tā es papisu pasaules tear down and the following build back up. neko, toties ķirzakkāja.

un katru reizi, kad uznāk besis par to, ka man nav dzīves un es esmu nekam nederīga kaprīza cunt bez humora izjūtas, kaut kā tomēr saniezas dzīstošā kāja vai kaut kas cits iebakstās un atgādina par visu to kļovo, kas tomēr ir, un, kas diez vai notiktu ar pasaulē nejēdzīgāko hūmani. šis bija fucking Grūts gads un man nācās VZ vakar atgādināt, ka bija gadi arī prims 2020. like, tiešām bija arī citi gadi agrāk un tajos arī viss kas notika, piemēram, Underworld playlistes uztaisīšana. bet in other ways, gads kā jau gads, you laugh, you cry, it changes your life.

uznāca iedvesma parakstīt vismaz daļēji tālāk pieseivoto draft par Olomouc. so, here goes.

tātad. Olomouc trips bija nākamajā weekendā (kaut kad vasarā :D) pēc tā Havlíčkův Brod un kājas sapišanas. ballītes orgkomiteja nolēma iedot kājai weekendu off un izdarīt jau sen gribēto aizbraucienu uz Olomouc pie Hurricane L. domāts - darīts.

protams, ka Hurricane L piektdien aiztesās pie vecākiem uz Šumperk. bet kas jau sīkums. tāpat sestdienā ieveļamies tur pēcpusdienā un gribas pačillot. atrodam kaut kādu Bernard Bar un piesēžam tur, kamēr paliktuves saimniekotāja uzrodas sakaros. tai tur arī nav miera, nemāk īsziņas, tikai zvanīt. nu nopietni? zvanīt un runāt ar mani čehiski nav the most productive idea anyone has ever had. seriously. bet nu, tagad aizejam un gaidam saimniekotāju kaut kur, kur karte saka, ka ir paliktuve. pašu paliktuvi neredzam. nu neko, tāpat bijām paņēmuši dzīvokli, ne hoteli, so no stress. ieraugu kaut kur pielīmētu uzrakstu un konkrēti noņirdzos, nofotkāju un ieliku instagrammas ar "Duck Flat" rimbuli. hihi, haha.

uzminiet, kādā paliktuvē mēs palikām? Duck Flat, kas izrādījās vesels mini short term īres apartamentu komplekss. **nopūšas, facepalm** un saimniekotājzaja nekā nesaprot, par ko mēs visi tādi ķiķinoši un mulstoši. bet nu, apmainamies ar visādu infu un zaja aiziet. neko. jāiet uz barčiku, vai? ā nē, vispirms pastaigās.

Olomouc ir tāda lieliska pilsēta, kur viss ir fucking adorable. neaprakstāmi. piemēram tas, ka viens otram gandrīz blakus ir divi laukumi - viens mazliet augstāk un viens mazliet zemāk. augstākais saucas Zemais Laukums un zemākais saucas Augstais Laukums. that kind of a thing. paklīstam pa vecpilsētu, kura ir ļoti maziņa, bet toties smieklīga. ir dīvaini zīmuļu veikali, īru barčiks, tā Bernardnīca, dīvaina un nesaprotama statuja. un protams, fucking protams, ka galvenajā laukumā vispār šobrīd uzslējuši pilsētas svētku skatuvi un tās tirgotāju teltis. jo nu, kad citad svinēt kaut ko ta, ja ne tad, kad ballītes orgkomiteja ieradusies? izstaigājamies tur visādi, bet nu mana kāja ir bik sapista un ir aukstāk nekā būtu gribējies. aizejam atpakaļ uz Bernardnīcu. iemalkojam tur, bet nu. sākas pilsētas svētki un visi galdiņi sarezervēti un mūs aizdzen uz kaut kādu kaktu pie durvīm. barčiks arī atrodas tieši svētku laukuma malā, so lieliski var klausīties visu to neaprakstāmi slikto vietējo čehu popsu.

vairs neatceros, vai barčiku vēra ciet agrāk, vai troksnis kļuva neizturams, vai kas tur bija, bet nolēmām iet un meklēt citu barčiku. bet nu, ir pavēls un šķiet, ka vienīgā nepiebāztā iestāde, kas vēl ir vaļā, ir tas īru barčiks. ar naivu cerību pēc īru sidra, ieejam tur. es sajutos kā partially time / space travelled uz kaut kādiem Londonas īru barčikiem. atgādināja veco labo LSpB, tikai mazāk nolietotu un nobružātu. teicu VZ, ka tas nav īsts īru barčiks, ja tas nav nobružāts un nolietots un nekur nelīp pie grīdas. tur joprojām ir izkārtnes par St Patrick's day. nu, kad vēl svinēt februāra Patriku, ja ne vasarā? un arī normāla īru sidra viņiem īsti nebija. toties bija kaut kāds ļoti dīvains jauniešu pārītis. tagad tā vairs neatceros, kas tieši viņiem kaitēja, ja neskaita trokšņa izdošanas jaudu, bet tur kaut kas bija. in any case, vismaz bāra zaja bija nīgra un viņai viss besīja :D un Hurricane L solīja būt atpakaļ Olomouc tikai svētdienā, bet nu pa dienu vismaz. bet nu, bija samērā jestri. cilvēki ir dīvaini un alkohols palīdz aptvert pilsētas dīvainību vismaz konceptuāli.

man gan bija dīvaini murdziņi pa nakti par Olomouc un to paliktuvi un kaut kādu ļoti dīvainu situāciju ar šo te dzīvokli, kurš bija bigger on the inside, also a fucking maze.

bet nākamajā dienā visi pamostas ar doom sajūtu, jo Hurricane L tak būs jāsatiek. visiem ir relatīva puscerība, ka nebūs jādīlo ar to visu, bet vienalga gribas, lai būtu. tikai vispirms prasās kaut kādu drosmi. vai vismaz kafiju.

kaķ: nu es ceru, ka Tomāš no Elles rīt tomēr atradīs man vietu savā busy schedule.
VZ: tev var nākties kādu killot.
kaķ: nu, es šobrīd nevaru īsti paskriet...
VZ: viņi jau visi neskrien uzreiz, nevajag jau iepriekš brīdināt!
kaķ: nu... **apņirdzas** es tikko gribēju teikt, ka manā pieredzē viņi visi sāk kaut kādā brīdī bēgt!
VZ: **arī apņirdzas** es nezinu, jādara kaut kā neuzkrītošāk?
kaķ: snaiperis no manis arī sūdīgs
VZ: arī pēc pieredzes saki? :D

tas tā, pirmoreiz sanāk darīt a two session tattoo.

tā diena, kad laikrāža rādījumos ap vieniem dienā nācās rakstīt Rūd ziņu, ka today is too weird even by my standards. un ir tikai viens dienā, bruh.

nesen bija tāds vot tinderatgadījums:

karč, samačojos ar kaut kādu zaju. kaut ko čats sākās jau par darbiem jau uzreiz. un kaut ko to, ka neviens nesaprot IT tech roles, ja neskaita developerus. visi pārējie priekš ne-tech cilvēkiem ir voodoo un wtf.
un within context teicu, ka mans darbs, kas sastāv no 3 different roles (all three listed), vispār ir imposs paskaidrot. un te zaja uzkārās. viņai bija pavisam cits uzskats, par vienu no tām, ko es daru. viņasprāt tie profesionāļi dara ko pavisam citu nekā es (un visi pārējie mana darba šitie te) un tā vietā, lai override savu misinfo, viņa sāka minēt citas profesijas. es viņai mēģināju paskaidrot, ko es tās ietvaros daru un zaja tāda - ā tu project manager? es tāda, ka nu nē, fuj. un tad tur mēģināju citiem vārdiem paskaidrot. zaja - ā, tad tu tā kā administratore? es atkal nopūtos un teicu, ka neesmu vis administratore. pajautāju pie viena - zaja, nahuj tu man mēģini citu darbu atrast?
zaja pazudusi no sakariem since.
pieļauju, ka good riddance.

citās darba ziņās - ziniet kā ir strādāt milzīgā, dažādā un internacionālā Mega Korporācijā ar karjeras izaugsmes iespējām, inclusive diversity, dažādām iespējām piedalīties visbrīnumainākajos projektos, bonusiem, struktūru, iespējām tikt pie apmaksātām apmācībām un darba profesiju dažādības, kurās internally pārvietoties (arī pa kontinentiem, vispār) un tas viss? ziniet kā?
man šī Mega Korporācija nupat jau divus mēnešus vismaz ir parādā aptuveni pāris simtus USD. piezīmēšu, ka some of it is actually daļa no pēdējām divām manām mēnešalgām.

jā nu. paldies maniem izpalīdzīgajiem gan praktiski, gan kā enablers draugiem par to, ka es nekad nevaru vākties no šī dzīvokļa ārā vairs! jo nu, salikt visu kā bija atpakaļ nav kaut kas, ko jebkad gribas darīt. īpaši, ja jāpieskrūvē atpakaļ virtuves stūra skapīša lokāmās durvis atpakaļ. (jums taču arī ir skapis, kurā tiek glabātas citu skapīšu noskrūvētās durvis, negribētie aizkari un blenderis? es tā saprotu, ka krēsls uz lecskapja gan nav pārāk populāri nez kāpēc.)

granātābolam ir vēl pāris nedēļas laika tomēr savākties un uzdīgt tomēr, ja!
kafijas augs te nupat jau man ir 4 dažādos podos sadalīts, tam tur nav miera visiem vienā tomēr.

tikmēr man te tas Kvety galvenais čuvaks sūta pikčas ar to, kā viņa kaķīši viņam traucē būt Svarīgam Mūziķim pa māju :D

viss ir norm. def of norm. norm tak.

vakar ballītes orgkomiteja ielika somā 4 sintētiskos dzērienus un devās mežā, lai pie nelielas pastaigas iedzertu Pie Riepas, vai kā tamlīdzīgi. kā rezultātā ballītes orgkomiteja, satraumēta ar to, cik mežā daudz cilvēku, apgāja 10 km apkārt kalnam un beigās sintētiskos dzērienus ieliku atpakaļ lecskapī, aukstākus nekā izņēmu. iet ir labi. iet ir ļ, ļ la. un kaut kur pa ceļam VZ stāstīja, kurā tur miestā šobrīd ir vissliktākie fashionable virus stats. un mēs abi zinājām, ka esam bijuši tajā miestā. un runājām par to, vai tas ir tas
VZ: nu kur tev kāja sāpēja, tur nekā nebija tajā miestā.
kaķ: nu tur bija tas pīļu dīķis.
VZ: ā jā. nē nu, es zinu, ka mēs runājam par vienu un to pašu miestu, bet man nav ne jausmas, vai tas ir tas miests.
(paskatījos šodien savu local historian postu sēriju - ir, jā)

atradu arī savu iešanas / vizināšanās parādu listi un domīgi domāju, ka kakbe atceros šos notikumus, varbūt jāmēģina pierakstīt tomēr. atradu, ka man pat ir šādi tādi drafts par Olomouc vispār. that could help.

career shmareer, gribu atpakaļ freelanceros. šitā turpinot es nomiršu no tā, ka man ir par daudz meetingu un runāšanas un par maz hard skills work. šobrīd hard skills work is my chillout and easy and restful times.

bet nu, dzīvē ar kaķīti vienā mājā ir savdabīgas blaknes. jo šorīt pamodos, kaķītis viss tāds vicious killing machine ar savu kurmīti. noreportēju to vienam kaķīša fanam ar visiem pics. pajautāju - and how are you this morning, have you killed or witnessed any killings?
un te the most bizzare thing - cilvēks tiešām šorītu sācis tā, ka redzējis kā no blakus mājas nokrīt čuvaks no jumta un pēc tam atbildējis uz visādu valsts iestāžu darbinieku jautājumiem par said notikumu. (ČD sauktu to gan jau par extraordinary event.)

citās ziņās, jūs zinājāt, ka ir divi serčiki ar nosaukumu La Reina Del Sur? ir viens, kas ir vecāks un... mazāk producēts Mex serčiks. un tas otrais - glamūrīgais, ko visi (izņemot mani šobrīd) noskatījušies. abi pieejami Netflixos. tas pirmais sākas kā the worst cringe ever un galvenais value ir kvalitatīvi feispalmot par sliktiem aktieriem, drausmīgiem tērpiem, cringe dialogiem, dīvainu storyline un vispār viss ir wtf, bet tagad, kad es esmu pirmās sezonas 16. episodē, es esmu hipnotizēta nupat jau. tur laikam pieņēmuši darbā kādu writer ar humora izjūtu! viņiem ir dahuja lielisku lingvistisku joku (es skatos spāniski ar Eng subtitles, vispār sāku, lai brush up on my Spanish) par to, kā atšķiras Spāņu un Mex Spāņu valodas. īpaši, ja tas ir karstasinīga strīda vidū, kur visi uz brīdi O_O un papisa par ko strīdās, jo kāds nezina, ko tas vārds, bļaķ, nozīmē, ahujeļi visi? :D aw. anyway. arī sižets ir pikapojis spriedzē un saturā. galvenā zaja ir kļuvusi tik fucking badarse, ka uhti! noteikti skatīšos tālāk. nezinu, vai recommend, bet es personīgi apm ņurd.

still not dead. sorry.

šodien ir diena, kad es iebakstīju granātābola sēklu zemē. šis tiek pierakstīts, lai es zinātu datumu un varētu saprast, kad ir tās 40 dienas pagājušas un ir jāpadodas :D
also, šodien ir diena, kad aiznesīšu VZ kafijas augu, watch out for a new kafijas magnāts on the highest shelves! he can reach them, y'know.