Trash panda

TL;DR - parasti es vienas dienas laikā izdzīvoju vairākas. haoss nāk par labu.

mana dzīve ir haoss. vienbrīd bija izdevies ieviest īstu rutīnu, strukturētas dienas un bija kārtībiņa, tā kā visi trakajiem iesaka. jo, kad esi traks, tad rutīna esot kaut kas, kas palīdzot noturēties "normālam". bet, kad bija rutīna, tiešām bija mega garlaicīga dzīve. tagad viss ir kaut kādā haosā. bet toties ir daudz priecīgāk dzīvot. it kā ir zināma struktūra, nu tur darbs, treniņi, spāņu valoda. bet tik un tā, ik pa laikam kaut kas kaut kur pārceļas, atceļas, mainās. un tas viss tā spontāni notiek. sūdu tā stulbā rutīna, fuck the system, vajag darīt lietas. un, ja grib darīt visdažādākās lietas, tad ļoti bieži visa struktūra ir vējā, jo ne visu var tā vienkārši pakārtot esošajam. nu lūk, jā.

un tam klāt vēl ir tas, kā es uztveru laiku. manā dzīvē laiks nav lineāra plūsma. drīzāk kā " People assume that time is a strict progression of cause to effect, but actually, from a nonlinear, non-subjective viewpoint, it's more like a big ball of wibbly-wobbly, timey-wimey... stuff." (Doctor Who, Blink) nu, piemēram, rīta čubināšanās ap kaķi, tad eju uz darbu, tad dzīvoju līdz brokastīm, tas nobeidz vienu dienas posmu. tam visbiežāk seko dzīvošana līdz pusdienlaikam, kad anything could happen. pēc tam ir jauns posms, līdz darbadienas beigām, kas var būt dažādi laiki, atkarībā no dienas, workload, vakara plāniem un tā. pēc tam sākas jauns posms, kurā arī anything could happen. reizēm arī tas ir sadalīts vairākās daļās. tad visbiežāk ir laiks vilcienā, kad var pasēdēt mierā ar savām domām. tas atkal uzsāk jaunu laika posmu, kas ir laiks mājās. tas parasti ir kaut kas mierīgāks, ietver sevī kaķu quality time un noslēdzas brīdī, kad saprotu, ka tomēr jāguļ, jo rīt jauna diena. nākamais posms ir aizmigšana, kas man, par spīti vairākiem medikamentiem, kas izraisa miegainību, nemaz nav tik viegli. parasti iekļauj vēl vairāk laika ar kaķi/kaķiem. pa miega laiku arī anything could happen, īpaši, kad ir murgi. tik tālu izklausās lineāri, vai ne? bet tā nav, jo jebkurš no posmiem var iztrūkt, tikt pārcels, tikt izslēgts no konkrētās dienas, samainīts vietām, iemainīts pret kaut ko, vai vienkārši kaut kā pazust. katrs no posmiem ir ne tikai dažādu stundu garumā, bet dažas pēc darba aktivitātes varbūt ir īsākas nekā darbadiena, bet liekas daudz garākas.

ā, programmēt vispār ir forši.

Šodien ir viena no tām dienām, kad ļoti, ļoti gribas pirkt sev lidtalonus un doties kaut kur, kur runā spāniski. Tad es tur viņiem visiem (spāniski) pastāstītu kā man gāja iepriekšējā ceļojumā :D jo, kad sāc mācīties, visas lietas, ko māca, ir pastāstīt kaut ko par sevi, par savu rajonu, darbu, dzīvokli, ceļojumu, hobijiem, dienas ritmu un citām lietām. Jo tā esot vieglāk mācīties, par sevi taču viss esot zināms. Tad nu, manas spējas noturēt sarunu šai valodā ir diezgan limitētas līdz stāstiem par sevi un jautājumiem, kā sarunu biedram ar šīm lietām. Bet nu, vismaz šad un tad vien varu uztrāpīt uz pareizo gramatisko laiku, kas jālieto tajos teikumos.

Anyway, jūtu, ka nedaudz skyscannera pabrowsēšanas šorīt būs neizbēgami.

ik pa laikam dzīvē vajag pamācīties programmēt.

Mācoties spāņu valodu, parasti visus skaidrojumus / tulkojumus pierakstu inglišā, jo tad vieglāk orientēties. Bet reizēm sanāk ierakstīt kaut ko latviski. Jo, inglišā tādu lietu nav. Piemēram, deminutīvi. Man ir skaidrs, ar ko una copa (ne)atšķiras no una copita, tāpat ar un poco un un poquito lietojumu. Vispār bez rakstīšanas ir skaidrs, kas ir la biblioteca vai la capucha. Tādos brīžos jūtos priecīga, ka zinu tādu latviešu valodu.

ir aizdomas, ja es beigtu iet uz ballītēm, tad atliktu tikai sēdēt mājās tumšā stūrī un raudāt. brīžiem šķiet, ka esmu jau gatava beigt 2016. gadu. nu labi, ne šodien, bet jūnija sākumā gan jau droši ka viss gads būs nodzīvots.

Pēdējā laikā sanāk daudz telefonsarunas. Dažas vairāk interesantas, dažas - mazāk. Pagājušonedēļ parunāju ar psiholoģi. Viņa padzirdēja, ka man būs arī psihas tikšanās, un šodien pateica, ka, kaut arī man clearly nepieciešams profesionāli parunāties, viņa esot primary care, bet psiha - jau secondary. Viņa esot pateikusi manai GP un psihai, lai dod man psihoterapeitu parunāties, bet savu servisu piedāvāt nevarot. Nu, ja godīgi, es puslīdz ar to jau biju rēķinājusies. Bet daļa no iemesla dzenāties pakaļ psiholoģei bija, lai viņa mani ātrāk un pārliecinošāk iedabūtu secondary care servisos. Tā lūk.

Un citas telefona sarunas. Uff, mans voismeils pilns ar visu ko. Un visādas interesantas lietas stāsta. Daži piedāvā totālus step down, daži - lekt pāri savai dirsai. Visiem stāstu, ka esmu ļoti pasīva savos meklējumos, jo nav jau slikti, bet gribas jaunus čalendžus. Un tie čalendži liekas baigais keyword viņiem. Visi uzreiz sarosās un sāk bērt kā pupas, ko tik viņi man grib piedāvāt. Vispār jūtos baigi bipolāri sakarā ar esošo situāciju. Jo nupat jau parādās maindfaki. Bet noteikti būtu ļoti žēl actually iet prom.

Paskatījos visādus pasākumus un ballītes, kas notiek apkārt. Sestdien došos uz Dalstonu. Prikiņ? Dalstonu. Vienmēr esmu tai pretojusies, jo tak baigais čakars tikt mājās. Bet 3 naktī šis čakars varētu būt daudz vieglāks, jo galvenā metode ir - ūbers, protams. Jūdžins, protams, sajūsmā. Tralise arī būs. Jo ballītēm - jā!

Maijā gan uzmanīgi ar ballītēm. Divas (2) sestdienas maijā būšu apmācībās faken Startfordā. Sestdienu pēcpusdienās / vakaros. Bet alternatīva bija vēl sliktāka.

Klausos Future of the Left un nevaru izlemt.

Cilvēki nesaprot, kāpēc šoweekend strādāt ir labi. Jo jāstrādā tikai sestdien & svētdien. Piektdien, pirmdien brīvs! Nebūs kā parasti - 12 dienu nedēļa, būs actual brīvs laiks arī. Un vienalga, ka lietus un kas tur vēl. tas jau nekas, ka citiem 4 brīvas dienas, manā dzīvē labākās ir tās, kuras attiecas uz mani.

Plānā ir pabeigt to python mācību programmiņu. Palicis tikai pēdējais modulis. Čiv, čiv.

Ar Lotiņu tiek izskatītas iespējas doties uz kādu praidu ārzemēs. Jā, kāpēc ne?

Programmēt vispār ir diezgan forši. Bet tajā pašā laikā, arī diezgan frustrējoši. Nekas, jāmācās tālāk.

[te bija teksts] summary: nē Dūjiņai, jā - ballītēm.

no vienas puses, ļoti patīk tagadējie darba pienākumi, kur produktā lūkojos pavisam no citas puses un kā uz gatavu kopumu. bet tajā pašā laikā, ļoti pietrūkst tās agility un visādu jaunu lietu, kas nāca līdz ar būšanu dev team. abās no roles ir gan labas un motivējošas lietas, gan arī ne tik labas un reizēm demotivējošas lietas.

tagad darbā viss kas iet uz priekšu, mainās un attīstās.
daudz domāju par savu vietu tajā visā.

un mācos programmēt.

Šodien nolēmām, ka vīriešiem, kuriem bail no manis (un tikai vīrieši apgalvo, ka viņiem esot bailes no manis. Ak, un vienai meitenei, bet tas bija milzum sen), patiesībā ir slēptā agenda. Ka viņi undermine me being a woman by stating that I'm not really a woman by not having the characteristics of a "woman". Un vēl viens mūsu bariņa vīrietis teica, ka viņš saprotot, ka tas varot būt pagrūti atzīt svešam vīrietim, ka esi feministe. Un tad mēs runājām, cik forša būtu pasaule, kurā nebūtu vajadzības pēc feminisma, jo visi jau būtu līdzvērtīgi.

Bet man sasodīti nenāk miegs.

upd.: aizmirsu pateikt, ka viens no lokālajiem takeaway savā čili mērcē nav skopojušies ar čili (unlike some others). drusku raudu, bet baisi labi.

esmu pārliecināta, ka feminisms ir vajadzīgs pasaulei.
esmu pārliecināta, ka man vajag daudz vairāk censties praktizēt spāņu valodu.

Aņja vispār laikam jānosauc savādāk. Varētu par Dūjiņu, bet tas pārāk Baložus atgādina (ak, 2007.gads). Tomēr nekas labāks nenāk prātā. Nu i lai ir Dūjiņa. Jūs neticēsiet, bet zem tās skarbās un asās polietes manieres, šķiet pukstam pavisam maiga un jauka sirds. Un skūpstoties regulāri sasmērējam viena otrai brilles. Nezinu kā jums, bet man nāk pavasaris.

Kas uzjautrinoši, tad man sāk likties, ka Mazais Puika man nav piedevis dažas baisi senas lietiņas. Bet uz Lanzaroti divatā braukt tas netraucē. Funny that. Bet tur toč jau būšot pavasaris (pēc maniem, lietainās metropoles (p)iedzīvotājas, standartiem).

Un, kā jau katru trešdienu, šonedēļ apņemos atrast laiku pamācīties spāņu valodai, izpildīt mājasdarbus laicīgi un pamēģināt imprūvot vokabulāriju. Tā. Ja!

mums ir neliela problēmiņa. Dārtai šodien bija dzimuma atņemšanas operācija. viņas milzu apkakle ir par lielu. viņa tiek no tās ārā un metas laizīt un plēst vēderu. lai kā es sasietu saitīti ar kaklu, truba ir par lielu. ne tikai apkārtmērā, pie tam. viņa ar šito pat padzerties nevar, jo par garu.

ak jā, kur lai es atrodu diētisko pārtiku kaķiem ar pārtikas alerģijām?

pārcēlu treniņu uz ceturtdienu, jo jāpaliek mājās un jāvaktē kaķis. ko lai dara rīt, nezinu - man ļoti vajag iet uz ofisu un vakarā svarīgs eksāmens. bet arī kaķēna veselība ir svarīgi.

Liekas, ka biju par traku ieskrējusies pēdējā laikā. Drusku par daudz uzņēmusies. viss vienā skriešanā brīžiem. Šodien, par spīti pagājušās nedēļas apņemšanai, spāņvalodas mājasdarbu atkal pildīšu darbā. Bet tagad it kā viss drusku aprimis un jau var dzīvot atkal. Pasaule griežas. Viss notiek, tiek, paiet un turpinās.

Šorīt jau no paša rīta domāju par to, kas tad īsti ir mīlestība (retoriski mazliet tā). Un kāds sakars tai ar attiecībām?
Domāju par neaizmirstulēm. Domāju par jaunām pieredzēm un piedzīvojumiem. kāpēc es vienmēr meklēju piedzīvojumus, bet atrodu vienmuļas attiecības?

Un, kas pats svarīgākais - meitenes, ko jūs velkat, kad dodaties ceļojumā uz musulmaņu valsti?

Klausos spāņu punk ska mūziku un domāju, ka popu laikam būtu vieglāk uztvert, bet kaitinošāk klausīties. tīri tā, lengvidža mācīšanās nolūkos.