Pēdējā laikā sanāk daudz telefonsarunas. Dažas vairāk interesantas, dažas - mazāk. Pagājušonedēļ parunāju ar psiholoģi. Viņa padzirdēja, ka man būs arī psihas tikšanās, un šodien pateica, ka, kaut arī man clearly nepieciešams profesionāli parunāties, viņa esot primary care, bet psiha - jau secondary. Viņa esot pateikusi manai GP un psihai, lai dod man psihoterapeitu parunāties, bet savu servisu piedāvāt nevarot. Nu, ja godīgi, es puslīdz ar to jau biju rēķinājusies. Bet daļa no iemesla dzenāties pakaļ psiholoģei bija, lai viņa mani ātrāk un pārliecinošāk iedabūtu secondary care servisos. Tā lūk.

Un citas telefona sarunas. Uff, mans voismeils pilns ar visu ko. Un visādas interesantas lietas stāsta. Daži piedāvā totālus step down, daži - lekt pāri savai dirsai. Visiem stāstu, ka esmu ļoti pasīva savos meklējumos, jo nav jau slikti, bet gribas jaunus čalendžus. Un tie čalendži liekas baigais keyword viņiem. Visi uzreiz sarosās un sāk bērt kā pupas, ko tik viņi man grib piedāvāt. Vispār jūtos baigi bipolāri sakarā ar esošo situāciju. Jo nupat jau parādās maindfaki. Bet noteikti būtu ļoti žēl actually iet prom.

Paskatījos visādus pasākumus un ballītes, kas notiek apkārt. Sestdien došos uz Dalstonu. Prikiņ? Dalstonu. Vienmēr esmu tai pretojusies, jo tak baigais čakars tikt mājās. Bet 3 naktī šis čakars varētu būt daudz vieglāks, jo galvenā metode ir - ūbers, protams. Jūdžins, protams, sajūsmā. Tralise arī būs. Jo ballītēm - jā!

Maijā gan uzmanīgi ar ballītēm. Divas (2) sestdienas maijā būšu apmācībās faken Startfordā. Sestdienu pēcpusdienās / vakaros. Bet alternatīva bija vēl sliktāka.

Klausos Future of the Left un nevaru izlemt.