Trash panda

kopš vakardienas man ir tējkanna! es gan, protams, savā tipiskajā nevērībā izcēlos, jo no izpakotajām tējkannām izvēlējos vienu, atradu atbilstošo kasti un nesu maksāt. lai mājās secinātu, ka esmu paņēmusi citu tējkannu. pie tam tādu, kurai mainās gaismiņas, kurai ir displejs un visādas pogas. nē nu, par laimi, var arī ūdeni uzvārīt. ko arī nekavējoties izdarīju.

vēl sarunā ar PF beidzot sapratu, ka vairs tiešām nedzīvoju Lielmiestā. uhti. tā līdz galam man nav skaidrs, kā tieši man būtu jājūtas visa tā sakarā, bet nu. ir neliels atvieglojums par to.
bet pietrūkst kaķīša vispār. un pledu.

tagad skatos pa logu un tur it kā smuki izskatās. bet, kad paskatās laika ziņas, tad gribas drusku noskumt vispār. grūti saprast, ko ar šo dienu.

vakar sēdēju SpB, viss čill, bāra zaja rūpējas, lai man neaptrūkstas als, omulīgi sēžu, bet nu teļikā atkal ielikuši mūzikas (I'm using the word very loosely here) kanālu Retro. pie kaut kā īpaši annoying, neizturēju, izgāju uzpīpēt. pēkšņi ierodas 9 ļoti skarba paskata policisti nopietnā prikidā. pieiet gan pie ārā stāvošā pārīša, gan pie manis un prasa. es atvainojos un saku (angliski), ka nesaprotu. policistu zaja samulst, skarbā grimase kļūst mazāk skarba, bet attopas un saka: "passport". rādu ar pirkstu un saku, ka iekšā, un dodos iekšā. policisti visi arī ienāk iekšā un sāk visiem prasīt ID. es pastāstu Tv, ka ieradusies policija. Tv uzreiz tāda: "laikam slēgs mūziku ārā!" bet nu. pienāk mana kārta un man uznāk mirkļa paranoja, bet tad atceros, ja nu kas, man mā ir izziņa no Latvijas, ka es neesmu krimināli sodīta. anyway. viņi iebaksta savā aparātā manu vārdu, uzvārdu un dzimšanas datus. paskatās un atdod man ID, aiziet pie nākamajiem.

vispār uzskatu, ka esmu ielikta lokālo dzērāju sarakstā. un pareizi ir, man tur īstā vieta.

vēl mani var apsveikt ar interneta pieslēgumu mājās. kā jau es teicu Garijam: having your own internet makes a flat a home.
un nekavējoties ieslēdzu Spoķiku, lai paklausītos kārtējo depr playlist, visa tāda apm.

ā, MP centās terorizēt exmājbiedru ar jautājumiem par mani, jo satraucoties par manu drošību.
tikmēr mana landlady terorizē VZ ar bezjēdzīgu informāciju par viņas atvaļinājumu.
I sure know how to pick'em.

man ir jauna biznesa ideja.
tirgot elektriskās tējkannas manā rajonā. jo neviens cits to te nedara.
nu, vai arī tas ir ar likumu aizliegts un tur jāzina cilvēki, kuri pa kluso ieved un zem letes tirgo pa bargu naudu.

it's not even funny any more.

pēc ļ jaukas tikšanās ar TrakZ, es vispār vakar ielīdu migā diez gan agri, jo bija tā pienākuma apziņa, ka septiņos jāceļas. pamocījos ar bezmiegu, bet tad kaut kā pēc pusnakts puslīdz efektīvi aizmigu. pamodos, protams, piecos no rīta un nesapratu, wtf. pamocījos kaut kādas jocīgās pārdomās par dzīvi, kāda tā ir. par neapsolījumiem un par ironiju. bija mazliet pāri sešiem, kad pēdējoreiz paskatījos pulkstenī, un nolēmu, ka huiņa viss, dzīve ballīte. nākamais, ko es saprotu ir tas, ka es esmu pamanījusies aizmigt un man zvana jobani modinātāji. izslēdzu visus un sapratu, ka šodien nebūs tā diena, kad es celšos septiņos. ne šodien. un gulēju līdz nākamajiem modinātājiem, kad uz darbu jāceļas.

bet kas svarīgi ir tas, ka manā sapnī jūzerneims neoplasm tika ievēlēta par LV prezidenti. it was.. everything! :D Neō tur konkrēti uhti. meta visu ārā, atteicās lietot kosmētiku, atlaida čupu cilvēku un visādi bija fabulous. tas bija konkrēti lieliski, cik nu es to sapni atceros. žēl, ka detaļas vairs īsti neatceros, bet ir tāda vague recollection of general epicness.

dzīve happens starp anxiety attacks.
man ir jaunais nākotnes līgums.
jautājumu ir vairāk nekā atbilžu.
nolēmu par labu citam uzņēmuma nosaukumam.
atrisināju timesheets problēmu.
izmetu ārā vecos palagus.
iešu uz barčiku, jo man nav spēka vairs darīt jebko taga moving sakarā. pat redzēt visu to negribas.

kad es izlasīju internetos, ka ārā ir +19, es sapratu, ka šodien būs tā pēcpusdiena, kad es iešu pirkt kaķim jaunu kasti. tā ir tāda jauka pastaiga, tur gar Lidlu un tā. iegāju arī Lidlā pēc vīna un sīpoliem. sajutos ļ omulīgi ārā, biju bez zeķubiksēm, kleitā, bez jakas, bija ļ la. protams, ka visi jakās un mēteļos satuntulētie cilvēki uz mani dikti blenza. bet nu, dude. pastaiga tiešām bija tas, kas bija vajadzīgs. kaķa kasti arī nopirku. vispār, pie izvēles drusku apnīgru, jo visas neglītas. bet nu, nospriedu, ka tas jau laikam nav svarīgākais, svarīgākais ir pavisam cits. nopirku to, uz kuras bija rakstīts, ka der ceļošanai, un ir ar iekaramo ūdens trauku included.

vēl es sapratu, ka man nupat jau gribas kādu dienu off no dzīves. tas moving mani ir drusku nomocījis un es vēlētos vienu dienu atpūsties un neraizēties par kaut ko no tā visa, kas vēl jāizdara. bet nu, dzīves realitātes ir tādas, kādas nu tās ir. Watson quote, tas viss. bet nu, drīz jau, drīz. drīz viss būs izdarīts un varēs ķerties pie jaunām problēmām.

vispār es jūtos apjukusi. vēlos iegādāties tumbiņas. bet kas mūsdienās ir tāds labs? kādi tur ejošie ražotāji vai kas tur?
klausos daudz ko ar basiem, patīk basi. dzīvoklis nav pārāk liels, neko mega jaudīgu nevajag.

par kaķi, visu tautību dievu dēļ, nejautājiet. bet man būs jāparaksta papīrs, kurā es melīgi apgalvošu, ka esmu kaķa owner. jo nu, dude, everyone knows, one can't own a cat.

jaunais gmails visu laiku min, ko es gribu rakstīt tālāk. tas ir diez gan distracting, jo man visu laiku interesē, kas tur tālāk būs, vai ne.
bet nu. kaut kā savācu kopā actual domas un aizrakstīju uzņēmumreģistrētājzajai atkal.
par uzņēmuma nosaukuma rašanos jāsaka paldies brālītim X-F un VZ. tas ir lielisks saīsinājums, kura work safe version vēl jāizdomā.

sēžu, skatos uz kastēm un domāju dziļu domu par to, ka jāsapako visa sava jobana iedzīve.
skatos uz kaķi un drusku raizējos, kā es to lopu dabūšu pie veta šodien. un vēl par kaķi, ja. bļaģ, BA ir nomainījuši kā viņi transportē lopus. tas ir pizģec. kas tur ar to pasaules galu palika? gribas sist ar galvu pa sienu nu, galdu, aj whatever. *nopūšas, iet pildīt formu*

Šodien aiznesu visādas mantas uz savu dzīvokli. Pagaidām vēl nesanāk tur pārāk daudz laika pavadīt because of the lack of certain things. Bet nu, jā. Manā dzīvoklī ir visādas manas mantas. Ieskaitot grāmatu How To Know If Your Cat Is Plotting To Kill You, kodolziemas šalli, peldkostīmu, puķu auskarus un fotoaparātu. Un visādas citas lietas. Un tā sajūta ir tiešām fantastiska.

Rāžs un PĪ abi satraucas, kad es beidzot būšot atpakaļ Lielmiestā. Bet man tas vairs nav atpakaļ. Man tas properly ir komandējums uz Lielmiestu un oktobrī es braukšu atpakaļ te, iešu uz savām mājām un tad tik sāksies.

Bet citās domās.
Reizēm bail ir vairāk nekā spēj, bet mazāk nekā.

Dzīve ir brīnumiņš. No rītdienas es pilnīgi legāli īrēju dzīvokli. Ar balkonu. No kaķumīļiem, kuriem ir trīs kaķi pašiem. Biju gribējusi jau šovakar sanest tur kaut kādas mantas, bet nu tur ārā notiek pizģec. Gāju atpakaļ no Kamerām & Billām un saliju vājprātīgi.

Tik daudz vēl lietu, kas jāizdara visa šī te sakarā. Bet nu, šovakar svinēsim uzvaras.

Sēdēju tātad savā dzīvoklī, skatījos apkārt un teicu, ka vispār priekš manas mā, te ir krietni par maz vīna. Man nemēdz būt mā tā, ka nav vismaz pudele vīna. VZ uz to reaģēja gādīgi sakot, ka ledusskapis tur jau pieslēgts, varu aiznest un ielikt. Kaut kā saruna nonāca līdz tam, ka VZ pajautāja: “Bet ko tad tai ledusskapī turēt, bietes vai?” Lieki piebilst, ka abi izplūdām smieklu lēkmītē. Secinājām, ka vispār lecskapis ir pietiekami liels, ja izņem plauktus, tad var iespiest kādu bieti un vēl pudeli vīna.

Bet tagad liekas, ka ir laiks vīnam un ķinim tepat. Kaut ko vēl jau vispār gribēju pastāstīt, bet neviens jau to neatceras. Labi, ka atcerējos sojas padzērienu nopirkt vispār.

Kaut kā ir tā, ja situācija ir man zināma, vispārējais konteksts puslīdz skaidrs un es uzmanīgi klausos, tomēr visu ko saprotu čehiski. Es nevaru precīzi iztulkot varbūt visus vārdus katru atsevišķi. Bet es varu pārstāstīt nodoto mesidžu. Nu un ar laiku arī kaut kādi actual vārdi kļūst atpazīstami. Nesen sāku nojaust šo to par lietvārdu locījumiem. Tas kaut kā vieš cerību, ka tad, kad sākšu actually mācīties, tomēr izdosies šito mistiku kaut kā tomēr varbūt kaut cik, nu tā, lai varētu arī kaut ko pretī pateikt.

Bet lai tur vai kas, ja man kaut kas no salas pietrūks, tad tas būs veikalā brīvi pieejams jau atdzesēts baltvīns ar skrūvējamu korķi.

Jā nu, kamēr jūs tur visi lauzat galvu par local serial killer paradumiem, vakar pēc pastaigas sapratām, ka metināšana un darbs reklāmas aģentūrā ir tas, where it’s at.

Ļaujiet man paskaidrot. Mēģināšu atcerēties kā tur īsti bija.

kaķ: bet kāpēc Rīgā ir tik daudz reklāmas aģentūru? Viņas ir visur! Latvijā nav nemaz tik daudz produktu, cik to reklāmas aģentūru.
VZ: nu, cilvēki nemāk neko citu. Nu tur metināt vai ko.
...
kaķ (spaida telepurķi): nahuj man viss tā trīc? Labi, ka es neesmu metinātājs!
VZ: jā, nu. Tu tur sametinātu visu, kas pa rokai. Arī to, ko nevar sametināt.
kaķ: jā nu, atlaistu uzreiz un tad būtu jāiet strādāt reklāmas aģentūrā. Bet metināt taču ir tik daudz foršāk.
VZ: nu gan jau reklāmas aģentūras hipsteri, zini kā, ja tu teiktu, ka nevari pastrādāt bez metinātāja.
kaķ: es tur varētu visu sametināt. Koka krēslu pie lamināta grīdas.. priekšnieka ginger latte pie kaut kā. Tad uz mani atkal apvainotos un atlaistu.
VZ: bet kā lai viņš tevi atlaiž, ja kabinets aizmetināts?
kaķ: o! Jā. Job security. Gan jau arī piemetinātu.. nu to groziņu, ko priekšnieks laistu pa logu lejā, lai saliek šim supplies. Viņš hipsteris, viņam noteikti ir groziņš. Es piemetinātu to pie sienas.
VZ: otrajā stāvā.
kaķ: nuja, un birojs - ceturtajā.

Tur vēl bija, ka mani visi varētu izsekot, jo aiz manis visur paliek melna strīpa, un vēl viss kas. Bet man nav tik precīzu atmiņu par to vairs.

Citās ziņās, palaiduši mani brīvsolī šovakar. Pilnīgi nespēju izvēlēties starp strādāt, skatīties Humans vai iet uz SpB. Tāpēc klausos MrR listi un kustinu pēdas.

Also, dzīvokli šodien apskatīju un laikam tomēr neņemšu šito.

... talking about psychopaths un to, ko pat nepaguvu cibās ierakstīt... jā nu. 10 dienas, no kurām 9 neklātienē, un man jau pārgāja. Apnika. Noguru.

Bet citās ziņās, ballītes jaunākā folklora sākusies no mana (nevainīgā) jautājuma par to, kur ir lielāka iespēja satikt your local serial killer - liftā vai trepēs? Par atbildi vēl neesam vienojušies. Daļēji because liekas, ka šejienes local serial killer ir mazliet tā kā... nu. Nedara savus uzdevumus. Toties tas, kurš tusē lokāli pa manu Lielmiesta stūri, tas gan drīz varēs sākt izpausties uz pilnu banku. Anyway, ja kāds zinās precīzāk, nu padalieties ar infu. Kaut kā ceru, ka I’m not doomed to live forever.

Bet vēstniecību nācās atlikt, jo, saprotiet, darbs.
Rīt iešu dzīvokli skatīties.

VZ ir ļ noderīgs cilvēks, ko zināt. Viņam ir zajas visām dzīves situācijām. Man te ar to moving visādas vajadzībiņas, ja. Uz visām VZ atbild ar “es zinu tādu zaju, kas šito dara, davaj aizrakstīšu”. Var piereģistrēt uzņēmumu, var čehiski mācīties, visu ko var.

Also, “You should never call a psychopath a psychopath. It upsets them.” (Quote from Killing Eve) Jeb citiem vārdiem, man sāk likties, ka es esmu daudz trakāka nekā man liekas.

Vēl vakar bija sarunas.

kaķ: o! Es varēšu katru dienu iet prom no darba un tad vakarā pieņemt sevi atpakaļ darbā.
VZ: demonstratīvi mest atlūgumu galdā.
kaķ: un tad barčikā salīgt mieru un pieņemt atpakaļ.
...
VZ: varēsi sev izmaksāt prēmijas!
kaķ: jā! Par īpaši smieklīgiem jokiem, piemēram.
...
kaķ: normāli cilvēki dibina uzņēmumu un uztver to visu nopietni un karjera, tas viss... es toties gribu sev izmaksāt prēmiju jau tagad!

Ballītes orgkomiteja vakar nāca klajā ar lielisku biznesa plānu par to, kā nopelnīt visu pasaules naudu. Personīgi uzskatu, ka mēs esam ģēniji. Jo mūsu ģeniālā biznesa ideja ir tirgot subscriptions uz mūsu biznesa idejām. Tās ir bio, eko, ar pareizo auru, radītas vairojot prieku pasaulē, oriģinālas, jebanutas un totāli risina nopietnas problēmas citos biznesos.

Citās ziņās, otrdien jāatceras uz vēstniecību piecelties. Un kaut kur mētājas prepaid simkarte, kurai telepurķi aizdos man rīt.