Jā nu, kamēr jūs tur visi lauzat galvu par local serial killer paradumiem, vakar pēc pastaigas sapratām, ka metināšana un darbs reklāmas aģentūrā ir tas, where it’s at.

Ļaujiet man paskaidrot. Mēģināšu atcerēties kā tur īsti bija.

kaķ: bet kāpēc Rīgā ir tik daudz reklāmas aģentūru? Viņas ir visur! Latvijā nav nemaz tik daudz produktu, cik to reklāmas aģentūru.
VZ: nu, cilvēki nemāk neko citu. Nu tur metināt vai ko.
...
kaķ (spaida telepurķi): nahuj man viss tā trīc? Labi, ka es neesmu metinātājs!
VZ: jā, nu. Tu tur sametinātu visu, kas pa rokai. Arī to, ko nevar sametināt.
kaķ: jā nu, atlaistu uzreiz un tad būtu jāiet strādāt reklāmas aģentūrā. Bet metināt taču ir tik daudz foršāk.
VZ: nu gan jau reklāmas aģentūras hipsteri, zini kā, ja tu teiktu, ka nevari pastrādāt bez metinātāja.
kaķ: es tur varētu visu sametināt. Koka krēslu pie lamināta grīdas.. priekšnieka ginger latte pie kaut kā. Tad uz mani atkal apvainotos un atlaistu.
VZ: bet kā lai viņš tevi atlaiž, ja kabinets aizmetināts?
kaķ: o! Jā. Job security. Gan jau arī piemetinātu.. nu to groziņu, ko priekšnieks laistu pa logu lejā, lai saliek šim supplies. Viņš hipsteris, viņam noteikti ir groziņš. Es piemetinātu to pie sienas.
VZ: otrajā stāvā.
kaķ: nuja, un birojs - ceturtajā.

Tur vēl bija, ka mani visi varētu izsekot, jo aiz manis visur paliek melna strīpa, un vēl viss kas. Bet man nav tik precīzu atmiņu par to vairs.

Citās ziņās, palaiduši mani brīvsolī šovakar. Pilnīgi nespēju izvēlēties starp strādāt, skatīties Humans vai iet uz SpB. Tāpēc klausos MrR listi un kustinu pēdas.

Also, dzīvokli šodien apskatīju un laikam tomēr neņemšu šito.