Dzīve ir brīnumiņš. No rītdienas es pilnīgi legāli īrēju dzīvokli. Ar balkonu. No kaķumīļiem, kuriem ir trīs kaķi pašiem. Biju gribējusi jau šovakar sanest tur kaut kādas mantas, bet nu tur ārā notiek pizģec. Gāju atpakaļ no Kamerām & Billām un saliju vājprātīgi.

Tik daudz vēl lietu, kas jāizdara visa šī te sakarā. Bet nu, šovakar svinēsim uzvaras.

Sēdēju tātad savā dzīvoklī, skatījos apkārt un teicu, ka vispār priekš manas mā, te ir krietni par maz vīna. Man nemēdz būt mā tā, ka nav vismaz pudele vīna. VZ uz to reaģēja gādīgi sakot, ka ledusskapis tur jau pieslēgts, varu aiznest un ielikt. Kaut kā saruna nonāca līdz tam, ka VZ pajautāja: “Bet ko tad tai ledusskapī turēt, bietes vai?” Lieki piebilst, ka abi izplūdām smieklu lēkmītē. Secinājām, ka vispār lecskapis ir pietiekami liels, ja izņem plauktus, tad var iespiest kādu bieti un vēl pudeli vīna.

Bet tagad liekas, ka ir laiks vīnam un ķinim tepat. Kaut ko vēl jau vispār gribēju pastāstīt, bet neviens jau to neatceras. Labi, ka atcerējos sojas padzērienu nopirkt vispār.