as I still feel a bit fucked up, parakstīs kādus burtus, vai :D es zinu, ka es tur visādus stāstus parādā pabeigt vai pat iesākt. bet ziniet? vakar bija fucking amazing diena.

ballītes orgkomiteja vakar iztaisījās kaut kā no mā ārā. aizdevās vispirms uz Novy Smichov šopingcentru pārtraukt manas attiecības ar Vōdafōnu un atdot viņiem piederošos priekšmetus. tur izstāvējāmies rindā tik ilgi, ka uznāca miegs. un tad čuvaks kādas 15 mins pildīja formas un noņēmās visādi komputātōrā. mēs tikmēr runājām par to, ka Soņkas un Āboļis ir apmēram pēdējie telepurķu ražotāji, kam ienācis prātā, ka there is a market for telepurķi, kas nav Milzu. ka ir hūmaņi, kam varētu gribēties tāda izmēra telepurķi, kas ietilpst kabatā un pie vajadzības ir operējams ar vienu roku. es zinu, visi ohujā un es atvainojos, ka tādas jocīgas vēlmītes. ā, also čuvaks tur jau pašā sākumā pajautāja viss tāds, vai mēs ekspektējam, ka šis tagad piedāvās kaut kādus special deals etc? :D nop, nē, thx.
anyway, nu, pēc 30 dienām manas un Vōdafōna attiecības beidzot būs beigušās.

pēc visa tā excitement aizgājām uz Smichov staciju un pēc departures listes apskatīšanas nolēmām aizdoties uz Dobřichovici. tur picērija, ziniet. hehe. norm. aizbraucām, pažūžojām picērijā ar gardu ēdienu un labiem pivčiem. bet nu, sametās vēsi un tas viss. brauks atpakaļ uz Prāgām, vai. izkāpjot stacijā nevar saprast, vai doties atpakaļ uz mūsu kalnu, vai uz Brāļiem. VZ paziņo, ka vispār viņam uz tualeti vajag. tiek pieņemts lēmums aiziet uz Brāļiem atrisināt steidzamos jautājumus un pie pivča izlemt tālāko plānu bez nevajadzīga urgency. izklausās norm, vane?

nu, ja neskaita to brīdi, kurā ejam gar kaut kādu jocīgu barčiku, par kura gaismām vienmēr garāmejot feispalmots un tā, a tur.. prikiņ! Jana! obļa visi ohujā. vispār visi. Jana, protams, ka mūs ievelk šajā barčikā, jo viņa tur tagad, izrādās, strādā. nēnu. ok. :D proč ne!

es nezināju, cik ļ, ļ, ļ man bija pietrūcis sēdēt tukšā barčikā un tērgāt ar VZ un Janu. es pat actually pārkāpu sev pāri un izdevu skaņas čehiski. ziniet, tas ir visgrūtākais, teikt lietas valodā, kuru sūdīgi pārvaldi un apzinies, ka tas, ko tu tagad teiksi, visticamāk būs kaut daļēji gramatiski nepareizi. tas ir drausmīgs bloks smadzenē. bet vakar nolēmu to get over my fucking pride un censties runāt ar Janu. izrādās, ka es māku vairāk čehiski nekā man likās. protams, ka kļūdu bija dahuja un reizēm bija kāds vārds jāprasa VZ, vai pat gūgltransleitam. bet pohuj. es actually patērgāju ar Janu un VZ čehiski. un it was good. yes.

also, ja jums liekas, ka tas ir jocīgi satikt uz ielas Janu during viņas smoking break un tikt ierautam jaunā barčikā, kurš par laimi šovakar ir tukšs? you ain't know shit. jo vakar neesot bijis tukšs vis! vakar barčikā bijuši dahuja cilvēki. nu un putns. un I don't mean Mike Bird, no. like actual putns. tusējis pa bāra leti un tas viss. konkrēti bijis atnācis uzballēt. Jana gan piezīmēja, ka neesot nopircis nevienu dzērienu, kas gan ir nepieklājīgi samērā imo.

life is one laughs, one cries, life changes all the time. un šodienas pohiņa man rada samērā apm emocijas, jo es zinu, cik kļova bija tas viss, kas izraisīja said pohiņu.