sāk rasties sajūta, ka neviens mani nelasa :D nu neko, laikam jau anyway rakstu vairāk sev anyway. un huiņu totālu :D (tikai vot, par Semagic un bižutērijas atjaunošanu tiešām gribējās zināt)

runājot par (huiņu). mani reizēm mulsina cilvēki, kuri iet uz darbu, lai būtu sociāli.
bet tad tā padomāju un atcerējos, ka arī man bija korporatīvais periods dzīvē kādu gadu, vai kaut kā tā. katru dienu gāju uz ofisu, pēc tam dzēru ar kolēģiem, gāju uz korporatīvajām ballītēm, draugojos ar kolēģiem un visa dzīve ap darbu vien grozījās. un tad kaut kā uzradās dzīve ārpus darba. labāka dzīve, piezīmēšu.

bet citiem... jau gadiem arī sociālā dzīve ir darbā. un tas tik dīvaini. nē, es pārfrāzēšu, dažiem vispār pārsvarā visi draugi, kuri viņiem ir, ir no ofisa.
un ir tādi cilvēki, kuriem vispār draugi ir tā brīža kolēģi. nomainot darbu, nomainās viss draugu loks.

nē nu, nav jau tie kolēģi slikti vai nepareizi, tādi tīri norm ļaudis. bet kaut kā liekas, ka korporatīvā dzīve tomēr nav gluži tas, uz ko es personīgi tiecos.