Tibi et igni: tev un ugunij - izlasi un sadedzini

dust in the wind

15.12.20 14:09

Ir jau, protams, jauki saņemt zvanus un darba piedāvājumus. Zinot, ka viss notiek cikliski, gan jau ka vēl kāda vieta, kur senāk sūtīts CV varētu atcerēties par manu eksistenci.
Mācos paļauties uz savām sajūtām un nojausmām.

10.12.20 18:02

ERAF ir apariprināts!
Tās kurpes tiešām būs jāpieaug!

26.11.20 21:29

Bērnudārzs slēgts. Bērni kontaktpersonas.

22.11.20 21:48

Cik gadus nebija būts pie jūras... Šodien Tūjā izpūsta galva un vēja aprauti vaigi. Un acis, kas pašas grib vērties jau ciet. Bet vēl rītdienas zupa jānoved līdz pusei, tad saldējums vai glāze balzāma un tad jau būs miegs un jauna nedēļa.

8.9.20 22:04

Pirmā klase izraisa vēlmi pēc vīna.
Tags:

12.7.20 22:05 - Metamorfozes

Tik īsi mati man nav bijuši kopš skolas laikiem. Sāku ilgoties pēc sarkanām cirtām.
Un skaļas mūzikas.

27.6.20 21:25

Nopirkām man mašīnu.

14.5.20 15:00

Ir tik ļoti dīvaini dzīvot, kad no ikdienas atņemta tāda daļa kā darba sludinājumu caurskatīšana.
Tags:

30.4.20 21:28 - Tas ir noticis

Otrdien ir pirmā darba diena.
Sākumā no mājām, kad sāksies jaunie izdalīšanas darbi, braukšu uz vietas mācīties un kaut kad jūnijā plānota arī vieta birojā.
Darījusi esmu daļu no darītā un domājot par visām iespējām griežas galva. No katrā intervijā/sarunā vienkārši tiku nonesta ar jaunu un jaunu informāciju par to, ko viņi dara.
Ļoti gaidu ziņas, ka bērnudārzi atsāk strādāt.

4.3.20 21:37

Šodien sanāca relaksācijas pasākums kādā ekskluzīvā spa centrā. Pāris stundas, kad citi rūpējas par tevi. Un iespēja kaut ko darīt tikai tāpēc, ka gribās, nevis vajag.
Tagad tikai jācīnās izdarīt tālāk visu to, ko vajag. Šobrīd ir cerība un solījumi, bet viegli nebūs, priekšā daudz smaga darba.

20.2.20 08:50

Ir iespēja atgriezties zinātnē un iegūt doktora grādu.... bet... tas viss ir blakus pilsētā (tātad laiks+ceļš) un viņi sola vien 800 uz papīra. Un šajā mirklī man gribas raudāt par Latvijas potenciālu.

9.2.20 23:04

Programmēšanas kursi vienkārši nones smadzenes. Ņemot vērā, ka grupā esmu vienīgā ar IT nesaistītā persona.

31.1.20 21:31

Tagad arī es zinu kā ir vizināties ātrās palīdzības mašīnā. Mazākajai temperatūra un tai sekojuši krampji. Vēlāk diognosticēts plaušu karsonis. Nu jau esam mājās, kur visi ir viens pēc otra noilgojušies.

27.1.20 08:37 - Jauns gads, jauna dzīve?...

Daudziem šis gads esot iesācies traki. Visās sfērās apkārtējiem cilvēkiem viss kūsā un rosās gan labi, gan slikti. Bet man..
Pēc nedēļas sākas sistēmtestēšanas kursi. Ar visu to, ka telefonintervijā pirms uzņemšanas atzinu, ka nav ne mazākās nojausmas par to nēdz arī par programmēšanu un tā beidzās ar tekstiem, ka došot man ziņu, un vietu skaits limitēts, viņi vēl komplektējot.. Nākamajā dienā jau saņēmu atzvanu, ka esot notikusi apspriede un mana pieredze varot atsvērt šos trūkumus. Kas zina, priekšā divas trakas nedēļas.

Caur NVA iestājos rindā uz projektu vadības kursiem. Pēc testiem karjeras konsultante vien noplātīja rokas: "Bet jums taču ir fenomenālas spējas! Visi rādītāji krietni virs vidējā..." Abas skumji pasmējāmies, ka nevienam viņas nav vajadzīgas...

1.9.19 23:24

Šonedēļ pasūtīju sev brilles.
Un aizsūtīju dzejoļus konkursam.
Un caur bzdarbniekiem tiku rindā uz krievu valodas kursiem.

22.8.19 12:30

Mazais jauneklis aizdevās uz bērnudārzu. Māja uzreiz klusāka. Bet pirmdien uz dārziņu jāiet visiem.
Tags:

29.7.19 13:56

Pirmais CV nosūtīts.
Cibasdievs, man, lūdzu, darbavietu Valmierā!

25.6.19 22:47

Atskaitei - pirms nedēļas beidzot ieguvu to mazo plastikāta gabaliņu, kas ļauj braukt ar mašīnu vienai.

18.6.19 15:23

Ir piešķirta vieta bērnudārzā. No 20.augusta vienam, no 26. augusta otram. Tagad iestājas tāds wtf, man taču būs jāmeklē darbs...
Tags: ,

3.12.18 21:21

Šodien beidzot nolēmu, ka pietiek skriet, tā pat uzkrātais nogurums neļauj paveikt ko pilnvērtīgi un ātri un pastaigā pagriezāmies uz otru pusi, lai vienkārši ietu kaut kur - jo ledusskapis gana pilns, lai iztiktu bez veikaliem (jo ar vienu veikalu šeit nepietiek - lai dabūtu visu, ko gribi, jāapastaigā vairāki). Izrādās 500m no mājas tu jau esi nonācis Gaujas tilta vidū. 600m un jau ir meža vidus. Gaujā uzgājām neaizsalušu laukumu, kur liekas bija salaidušās visas tuvējās apkārtnes pīles - uz aci skaitot ap 400 īpatņu, bet skaits visu laiku tika papildināts ar no jauna pikējošiem bariem. Tā nu viņas tur pēkšķēja, pērās un peldēja - lielāka koncentrācija, ko esmu redzējusi. Nez kā ir barot tādu baru? Jo daži pīļtēviņi jau teorētiski paspēra lēnus soļus mūsu virzienā. Briesmīga sajūta kalna vidū saprast, ka netiec vairs ne uz priekšu ne atpakaļ, jo slīpums par lielu un slidenu - bet tu stum ratus, zem tevis ir upīte un puiks, kurš negaidot, kad nonāksi viņam pakaļ, jau sācis kūņāties uz augšu. Beigās jau visi dzīvi.
Tags: ,
Powered by Sviesta Ciba