juvenal ([info]juvenal) rakstīja,
@ 2024-06-18 00:04:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Iepriekšējais mans ieraksts bija par exercise mimetics. Izrādās - un par to ir jau arī satraucoši raksti vispārīgajā presē - ka semaglutīdu terapija samazina ne tikai tauku, bet arī muskuļu masu un pie tam, iespējams, neproporcionāli daudz attiecībā pret samazināto uzturu. Vēl vairāk, ja aptur semaglutīdu terapiju, tad tauku masa var atgriezties, bet muskuļu masa - nē, līdz ar to kompozīcija ir ievērojami pasliktinājusies. Arī semaglutīdu lietošana vecākiem cilvēkiem šī iemesla dēl var būt bīstama.

Tāpēc kompānijas steigā strādā pie exercise mimetics, sarkopēnijas, muskuļu atjaunošanas un audzēšanas zālēm, piem., šis https://www.nature.com/articles/s41587-024-02176-5 un labs atklāti pieejams sarakstiņš ar izstrādēm ir https://www.freethink.com/health/muscle-loss-glp-1-agonists

Aizvien vairāk izskatās, ka semaglutīdi var kļūt par milzīgu afēru ar neiedomājamām sekām. Šīs zāles tika meklētas tik ilgi un grūti, ka veiksmīgi atradumi tika nesti uz tirgu un cilvēki par tām maksāja arī neapzinoties pilnus riskus. No otras puses, milzīgā nauda, kas ienāk semaglutīdu industrijā un milzīgais pieprasījums radīs arī lielu spiedienu būt rezultatīviem exercise mimetics jomā. Novo Nordisk akciju cena kopš 2021. gada ir kāpusi 5 reizes. Tas ir iespaidīgs, taču ne pārāk neparasts kāpums. Bet uzņēmums ir liels un summas tāpēc arī ir lielas, tad jau nu viņi varētu investēt ne tikai semaglutīdu ražotnēs, bet arī exercise mimetics PA.

Cerēsim, ka zālītes atradīs. Un tad būs patiesa vienlīdzība vismaz šajā jomā - katrs varēs kļūt par muskulāru džeku ar lielisku veselību. Iespējams, ka inceļi izzudīs vispār!

---

Diemžēl netiek klāt rakstam https://www.nature.com/articles/s41587-024-02176-5 - Latvijas e-datubāzes abonē tikai pašu Nature, ne pavadošos žurnālus. Library Genesis nav un sci hub vispār nav lietojams (lai gan man liekas, ka Library Genesis ir meklēšanas interfeiss sci hub).


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]extranjero
2024-06-18 01:04 (saite)
Nu protams, ka semaglutīdiem ir blakusparādības. Tie nekad nav bijuši apstiprināti nelielam virsnormas svaram, bet tikai kā palīglīdzeklis diabētiķime, un pēc tam jaunā indikācija tirzepatīdam cilvēkiem ar ļoti nopietni aptaukošanos.

Cilvēkiem nevajag likt pārāk lielas cerības, ka dabu izdosies tik viegli apspēlēt. Es personīgi uzskatu, ka fiziskās aktivitātes ir patīkamas. Tie, kam tā ir smaga cīņa, jau ir kaut kur bērnībā ielikta nepareiza programma, tāpēc cenšas to ķīmiski apspēlēt. Lai to uztaisītu labāk nekā daba to ir optimizējusi miljoniem gadu laikā, vajadzēs daudz vairāk laika.

Arī naudas pieplūdums negarantē rezultātus, jo bioloģija ir sarežģīta. Vēža pētīšanā ir iztērēts triljons dolāru. Ir zināmi uzlabojumi ārstēšanā, bet nekas īpašs.

Man arī šķiet, ka Latvijas e-datubāzes ir sūds. Šeit ir tas raksts http://avepri.com/a/s41587-024-02176-5.pdf. Tur gan patiesībā nav nekā interesanta, vismaz man tā šķiet.

(Atbildēt uz šo)


[info]juvenal
2024-06-18 01:19 (saite)
Thx par rakstu. Tagad sirds man būs mierīga. Varbūt tiešām ir vērts parakstīties Nature+.

Jā, sports man ir problēma, nepatīk. Bet vajag.

Datubāzes pašlaik Latvijai (vismaz dažām skoliņām) ir ļoti labas - SD, Springer, Cambridge, Oxford, Sage, utt. Tas, kas pietrūkst, tās ir biedrību DB (IEEE, ACM, INFORMS, AEA, un Science un Nature arī ir nedaudz kā biedrību DB), kuras speciāli ir veidotas tā, kā biedri to var atļauties (50-200$ gadā) atškirībā no izdevniecību žurnāliem. Un bibliotēkas tad tās īsti neabonē. Un varbūt tas pat ir pareizi. Grāmatas/proceedings arī nav, bet tām ir LibGen.

Es tomēr ticu omics, https://en.wikipedia.org/wiki/Virtual_Physiological_Human un https://www.embopress.org/doi/full/10.15252/msb.20198982 utml. iniciatīvām


(Atbildēt uz šo)


[info]juvenal
2024-06-18 01:37 (saite)
Tas raksts ir ļoti labs. Protams, ka nozares specam rezultāti būtu zināmi (un Google jau pa vienam tos gandrīz visus atrada), tomēr ļoti, ļoti labs apkopojums. Un tā raksta lielā doma

"For the longest time, people
have talked about skeletal
muscle function as being
undruggable, but in the
last ten years or so, that has
changed"

ir lieciba, kas mēs dzīvojam ļoti, ļoti interesantā laikā. Tieši tāpat taču domājā, ka svara problēmas nevar atrisināt un daudzi vēl tagad domā, ka jaunību nevar (nevarēs) atgriezt.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-06-18 09:45 (saite)
Tā ir tikai tipiska reklāma. Tas var un var arī nedod vērā ņemamus panākumus.

Sportojot, muskuļu šķiedras tiek bojātas un tad atjaunojas ar pieaugumu. Tā tiek audzēti muskuļi. Mēs jau sen protam daudz labāk uzaudzēt muskuļu masu ar steroīdiem. Bet pēc tā nav vajadzības, jo tas ir sevis izrādīšanai un var būt ar nopietnām blakusparādībām.

Jā, ir kaut kādas retās slimības, kur noderētu labākas zāles. Tas arī viss.

Tieši tāpat ar lieko svaru. Tā primāri ir cilvēku kultūras problēma. Jā, ar zālēm tagad var radīt izskatīgāku, liesu ķermeni, bet ne obligāti veselīgāku. Cilvēkiem jāmācās pieņemt savs ķermenis un dzimums, nevis domāt, ka ārējas operācijas un zāles ļaus nomainīt dzimumu un izbaudīt to labāk nekā to, kāds ir dabiski dots. Atkal, šis neattiecas uz retām slimībām vai ģenētiskām problēmām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]begemots
2024-06-18 09:47 (saite)
Tikai jāpiezīmē, ka inceļi jau nav inceļi tāpēc, ka nav muskuļoti džeki ar lielisku veselību. Daudz cilvēku gan ar lieko svaru, gan bez būtiskiem muskuļiem gana bieži atrod sev otrās pusītes.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-06-18 10:16 (saite)
Arī muskuļoti džeki var būt inceļi. Viņu problēma ir sociālo prasmju trūkums, un muskuļi nerada šīs prasmes.

Juvenal domā stereotipos, bet zinātne prasa iedziļināšanos visos sīkumos.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]juvenal
2024-06-19 00:01 (saite)
Pārdomāju par "Sportojot, muskuļu šķiedras tiek bojātas un tad atjaunojas ar pieaugumu. Tā tiek audzēti muskuļi. Mēs jau sen protam daudz labāk uzaudzēt muskuļu masu ar steroīdiem. Bet pēc tā nav vajadzības, jo tas ir sevis izrādīšanai un var būt ar nopietnām blakusparādībām." un parunāju ar GPT.

Šis pirmajā brīdī izklausās pēc tā, ka "skaistums prasa upurus" un sportojot ir jāpiedzīvo sāpes, lai būtu izaugsme. Bet GPT pareizi norādīja. Viena lieta ir muskuļu mikrobojājumi, kas manifestējas sava veida sāpītēs 24-48 stundas pēc treniņa. Kad man ir bijis pārtraukums, tad parasti tā ir. Bet ja sporto regulāri - tad tas ir nepamanāmi. Tas būtu loģiski ja ir sasniegti limiti. Gan jau ka limiti ir un tie ir OK. Šīs sāpītes tad būtu vērts izsaukt.

Otra veida sāpis ir laktātskābes uzkrāšanās, piem., kad velo ir lielāka slodze nedaudz ilgāku laiku. Un tieši šis man ir sāpīgais moments manā pieredzē. Es visu laiku esmu domājis, ka šāda veida sāpes/pretestība ir OK un ar lielu vērtību. Un savā ziņā tas arī ir tiesa, jo pie šādām slodzēm sirds trenējas, var pasvīst un elsot (un tieši pastiprinātā elpošana rada vislielāko tauku dedzināšanu un izmešus caur CO2). No otras puses - kāju muskuļus vajadzētu labāk trenēt ar trenažieriem, jo droši vien ar trenažieriem var sasniegt lielāku slodzi nekā minoties ar augstu slodzi. Un laktātskābes režīma sasniegšana pati par sevi neko daudz nedod. Var jau teikt, ka kermenis adaptējas slodzei un izveido struktūras laktātskābes ātrai apstrādei/novadei. Bet mana pieredze rāda, ka diez kāda adaptācija jau nu nav. Vienkārši sasnsiedz šo režīmu un piedzīvo ciešanas un nav tā, ka nākamajās reizēs pie šādas pašas slodzes (sprota zāļu velo slodzei var precīzi sekot līdzi gan watos, gan apgriezieni sekundā pie noteikta līmeņa, gan km/h) būtu īpaši vieglāk. Kaut kur ir robeža, kad adaptācija vairs nenotiek. Un man nav seviški patīkami, ka šī robeža man ir zemu (300W, labās dienās 350W).

Līdz ar to tagad es sev cenšos iestāstīt, ka ir OK svarus celt un kopumā man tas patīk. Bet velo es cenšos nekert kreņki kā agrāk - cenšos ņemt nedaudz mazāku slodzi (maksimālos periodos, mazās slodzes periodos neko nesamazinu). Tas, ka elsošana un sviedri ir mazāk, tas nenozīmē, ka es slinkoju. Vienkārši izvairos no laktātskābes seviški paagustinātā režīma, jo 1) tas neko īpaši nedod; 2) tas veido pozitīvāku psiholoģiju, lai nākamā trenēšanās reize neliktos kā bieds būtu būtu vieglāk iesākties.

---

Saprotu, ka par šo visu būtu labi aprunāties ar treneri. Bet es neticu. Tas ir skumji, bet neticu es Latvijas speciālistiem. Seviški skatoties, kā viņi darbojas sporta zālē.

Tas bija tāpat kā ar psihoterapetiem. Savulaik gāju pie it kā labas psihoterapeites (toreiz viņa ņema 45 eur/45 minūtes, tagad ņem 90 eur/45 minūtes), bet neko dziļu man viņa nepateica. Lasot angļu grāmatas (prof. psihoterapijas utt.) uzzinu daudz, daudz vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-06-19 00:20 (saite)
Vai nebija tā, ka ideja par sāpēm no pienskābes veidošanās ir novecojusi un nekas tāds nav pierādīts. Man kādreiz sporta skolotāji par to runāja, bet neko tādu fizioloģijas studijās neesmu dzirdējis un ir lasīts, ka tas tā nevar tā būt, jo pienskābe ir tāds pats enerģijas avots šūnām kā glikoze. Meklēt pētījumos nav lielas jēgas, jo visdrīzāk tur atradīsi visādas pretrunīgas idejas, un tev nebūs laika to visu izsijāt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]juvenal
2024-06-19 00:27 (saite)
Vēl manu negatīvo sporta pieredzi veido tas, ka mazās skoliņas laikā kaut kā man nebija trenažieru. Tur viss kombinējās - sporta stundās un skolu sporta zālēs svaru trenažieri nebija principā. Bet atseviškiem trenažieru zāles apmeklējumiem - es nezinu - vai nu naudas nebija, vai mentoringa nebija. Un laikam jau vecuma limits arī ir, mazgadīgos nelaiž.

Un tad nu man nekas cits neatlika kā mājās atspiesties tik daudz reižu, līdz kļūst pa īstam grūti. Citā veidā es slodzi sasniegt nevarēju. Nebija rīku.

Bet droši vien seviškas jēgas no tādas fatigue sasniegšanas nav. Tas ir tas pienskābes režīms un nevis muskuļu škiedru mikrobojājumu režīms (ko varbūt atspiežoties nemaz nevar sasniegt).

Pienskābes režīmam es ļoti ticu, man liekas, ka tas ir mainstream skatījums. Dažreiz, izmisuma brīžos, es tiešām esmu meklējis un lasījis par muskuļu fizologiju, molekulāriem procesiem, utml.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2024-06-19 10:20 (saite)
Mazās lauku skoliņās nodarbojas ar skriešanu, slēpošanu, futbolu un citām sporta spēlēm.

Es nezinu, kā tur īsti ir ar pienskābes režīmu un tas arī nav būtiski, bet mani mulsina tavi vārdi “es ticu”.

Zinātnē vajag mazāk ticības. Tieši šis “es ticu” radīja traģiskus rezultātus kovida pandēmijā. Visas absurdās lietas, kurām nebija pierādījumu, bet cilvēki ticēja – kā masku efektivitātei, kurai pat es noticēju kādu brīdi, mājsēdēm, lielajam riskam bērniem no kovida utt. Tās visas bija meinstrīma lietas, taču tas nenozīmē, ka tāpēc pareizas. Es saprotu, ka cilvēkiem grūti mainīt ticības, bet vismaz tev vajadzētu vairāk balstīties pierādījumos nevis ticībā.

Man ticība ir domāta reliģijai. Harē Krišna ir ļoti dziļš garīgs skatījums, ar skaistām tradīcijām un kultūru. Vienīgais man nepatika daudzu tās biedru attieksme ar absolūtu ticību pieņemt visus izteicienus par laicīgajām lietām. Ja kāds līderis nepārdomājot pateica kādu muļķību, tad viņiem šo domu vajadzēja obligāti pielūgt kā dievišķu atklāsmi.

Tur bija gadījums, kad kāds no līderiem pateica, ka nevajag izslēgt gaismu koridorī, jo ieslēdzot dienasgaismas lampas tās patērē vairāk enerģijas nekā, degot daudzas stundas. Tas ir skaidri pierādāms kā nepatiess, un tas nav jāpieņem, jo neattiecas uz garīgām lietām. Bet nē, bija tādi, kas tam sekoja. To es saucu par reliģisku fanātismu un aklu sekošanu.

Ar Natarādžu par to pat strīdējāmies, jo viņš balstījās uz stāstu par klostera mūkiem, kuri nezina kāpēc stādīja kāpostus ar saknēm uz augšu un neklausījās padomus, ka tā nav pareizi. Varbūt tur bija kaut kāda dziļa doma, bet to es neuztvēru. Pat armijā var neizpildīt acīmredzami nelikumīgas pavēles.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2024-06-19 15:30 (saite)
Es speciāli nemeklēju, bet šodien parādījās šāds raksts par pienskābes lomu:
https://www.msn.com/en-gb/health/other/lactate-is-essential-to-buffering-the-effects-of-a-carbohydrate-meal-study-shows/ar-BB1mrleP

Gan jau, ka pseido AI aģenti meklētājā uzķēra mūsu diskusiju un pēc punktu sistēmas parādīja man šo rakstu :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?