*

gribas biežāk satikt zirgu. viņam mani arī. viņš šobrīd ir gatavs darīt gandrīz jebkādas muļķības, kādas ierosinu. šodien, piemēram, randomā nēsājāmies pa laukumu bez inventāra. viņš ir sācis lēkšot blakus brīvībā. agrāk viņš to nedarīja. turklāt, lai gan es esmu apmēram tikpat izklaidīga kā parasti, viņš praktiski nemaz neizmanto iespēju atkonektēties un pats uztur aktīvu dialogu.

( 1. oktobris Vecajā parkā un zirgu ganībās )

vakar noslēdzām vasaras sezonu ar peldi Klievī un veganbārbekjū. no visiem sojšlikiem, kādus jelkad esmu ēdusi, K. taisa visgaršīgākos. es uztaisīju kaut kādu kūku ar valriekstu/dateļu pamatni, kokospiena-ķirbja pildījumu un šokolādes/aveņu/brūkleņu virskārtu.
šodien gandrīz paliku bez telefona, jo dauzoties ar zirgu viņš slaidā lokā katapultējās no manas kabatas, lai nokristu zemē rikšojošam zirgam priekšā un nākamajā sekundes simtdaļā, tam tieši, tieši blakus piezemētos zirga nags.
vēl mēs šodien Smilčas kinoteātrī noskatījāmies Homo Novus. patiešām smuka, izklaidējoša filma.

( pāris septembra beigas ilustrējošas ilustrācijas )

visās iepriekšējās zirga mājvietās jāšana apvidū vienmēr saistījusies ar mežu vai vismaz kaut ko līdzīgu mežam. vietā, kur zirgs mīt tagad, meža īsti nav. ir ganības, pļavas, labības un citu augu lauki. nešaubos, ka auļojot pa bezgalīgi garu, taisnu meža ceļu, ātrums ir tāds pats, kā auļojot pa tikko nokultu kviešu lauku, bet sajūta pavisam cita. joprojām jūtos visai eksotiski. ir vienlaikus bailīgāk un nedrošāk, bet arī brīvāk un pirmatnējāk un mežonīgāk. un, nezkāpēc, to darot, es jūtu, ka zemeslode ir apaļa.

No Klievja pazudušas tūkstošgalvainās bērnu ordas. pirmo reizi kopš pavasara ūdens ir norimis, noskaidrojies - dzidrs, rāms, caurspīdīgs līdz dibenam. un tajā ir parādījusies rudenīgā stinguma sajūta, kas brienot iekšā liek aktīvi apšaubīt to vai tas patiešām būtu jādara. taču pēc pirmā aplīša appeldēšanas prāts norimst un gribas peldēt vēl otru un arī trešo līkumu. pagaidām.

vakar lapsas, bet šodien, jājot pa pļavām, uz visām pusēm kā popkorns lēca stirnas.
un debesīs tāpat sāk lekt perseīdas.
atradu kraukļa spalvu.

gaismā ir parādījusies tā nepielūdzamā un nežēlīgā rūsganā nokrāsa, kas bez liekām ceremonijām nokauj ilūziju par to, ka vasara, saule, zaļums un siltums varētu būt mūžīgi. rīti un vakari aizvien naskāk grauž dienu no abiem galiem.
gaiss pilns putekļu, bet pļavas - lapsu.

tik sen nebiju jājusi, ka ķivere bija aizausta zirnekļtīkliem.

jēzuliņa vecumā iekāpu caur PMS, fulmūna, MR un 2 nakšu miega deprivācijas vorteksu + zirgu nagu kopšanas semināru.

piebildīšu, ka šodien, 1. jūlijā, ēdu vakariņās normāla izmēra jaunos kartupelīšus no dārza, turklāt nekādu tur īpašo, agro šķirni, bet vnk no random saasnojušiem karpelīšiem, ko pavasarī iebēru dobē.

hehe, pasūdzējos par tiem ciemiņiem un uzradās sieviete, kas no manis pirka jāšanas bikses. atbrauca pēc biksēm, uzprasījās uz kafiju un palika ~2 stundas, lai nepārtraukti runātu. es tagad zinu visas rajona zirdzinieku tenkas. ļoti noguru.
+ vēl viens foršs čalis pieteicās ciemos šovakar vakarā.

zibens un pērkons un lietus un krusa. pēc tā viss tik spožs, smaržīgs, rāms un dzīvs. uzkāpt zirgā un aizjāt pļavās. satikt stirnas, grāvmalē dusošu un nezināmam zvēram piederošu mugurkaulu un, uzjājot kalnā, izbiedēt zaķi. krūmi pilni lakstīgalu, tālumā kūko dzeguze, no tīrummalām spurdz ķīvītes, bet zemākajās vietās kāpj migla.
lēkšot un just, kā zirgā kūsā tāds pats prieks par mirkli, par plašumu, pļavu, vēju krēpēs, svaigo gaisu, sazēlušo zāli un kopābūšanu, kā manī.

12123. Ja Ģurģu dienā ēda pentaku, tad naidīgi dzīvoja visu gadu.
/H. Skujiņš, Smiltene./

Vakar visu dienu klaigādamas gāja zosis pāri. Šodien (cerams) beidzot izvācas mūsu namiņa ilggadīgā īrniece. Mums ir septiņas dienas, lai izvāktos no Āgenskalna. Zirgs sāk mazliet atslābt un iejusties jaunajā barā/vietā.

Hapī Jurģu diena!

pēdējās +/- nedēļas bilance:

*) nodibināju biedrību "Onufrijs un Rozaleja"
*) noorganizēju zirga pārcelšanos uz jaunajām mājām
*) izkasīju kūlu un lapas no puspagalma
*) K. nokrāsoja griestus un sienas vienā istabā
*) atklāju peldsezonu
*) pabeidzu putnu kursus
*) vakar nenormāli forši piemāvos un apstounojos Aptiekā
*) tagad gan man jāsaņem sevi visās savās rokās un jāizdarina tas, ko neizdarināju vakar (un aizvakar un aizaizvakar) - jāizdzemdina projekts iesniegšanai KKF

( aprīļa vidus )

no rīta atstāju 63 eur savai zobārstei, pēcpusdienā 57 eur zirga zobārstam. tā tā naudiņa plūst un aizplūst.

es tā arī nesapratu, kas man īsti kaitēja. vakardienu pārsvarā pavadīju nespēkā guļot vai pusmiegā. līdz ap astoņiem vakarā mani pamodināja mammas zvans - pēc tā pamodos un - sajutos visai normāli. temperatūra vēl bija mazliet paaugstināta, bet kopumā - nekāda vaina. miegs vairs nenāca, līdz pieciem no rīta lasīju Tīta Aleksejeva "Svētceļojumu" (igauņu literatūra ir tik kruta). šorīt piecēlos - itinkā nekas nebūtu bijis. iesnu nav, deguns vaļā, temp. nav. jāatzīst, ka vienīgais medikaments ar ko ārstējos, neskaitot čagas un ingverus, bija kopumā 4 antihistamīna tabletes, jeb precīzāk - zyrtec. svētdien, kad deguns bija tā aizmakrofleksējies, ka likās, ka vai nu nosmakšu vai pārsprāgs galva, tas bija vienīgais mājās esošais medikaments, uz kura palīdzību varēja kaut mazliet cerēt. un reāli nostrādāja. varbūt man vienkārši bija alerģija pret kaut ko X?
tā vispār es ne visai labi māku slimot, gripas man nav bijis 10+ gadus un reizēm gadās gadi, kad tā arī nenoķeru nevienu puņķi un klepi. tāda ritīga augsta temperatūra pēdējo 10 gadu laikā ir bijusi 2x.

pavasaris gan tāds ar baltiem diegiem šūts. aizbraucu apsveikt zirdziņu 16. dzimšanas dienā un ļoti ātri gribējās kāpt mašīnā un braukt atpakaļ mājās. sabaroju zirdziņu ar svētku banāniem, pakasīju spalvmetošo kažociņu un tā arī darīju. virs Mūkusalas apļa redzēju vairākus varenus putnu kāšus laižamies. rīt jābrauc pabeigt Līgu pH3 ieraksts!

zirgs laikam apzinīgi gaidīja ekvinokciju, lai sāktu mest spalvu. pagājšnedēļ jau mēģināju kasīt ar aso skrāpi - ij matiņš nekustējās. šodien nāca jau pa čupiņām ārā. drīz visa mana pasaule (un ne tikai) būs zirga spalvās.

tā kā cibā ir diezgan modē runāt par bodyshamingu, tad šis totāli ir bodyšeimings, kuru es atbalstu
http://www.horseandhound.co.uk/news/excess-rider-weight-can-cause-lameness-645906
https://www.telegraph.co.uk/science/2017/10/22/riders-may-asked-dismount-hefty-horse-new-guidelines/

vakar nosvinēju satikšanās un kopābūšanas septīto gada dienu ar zirgu. tas ir diezgan ilgs laiks, bet es joprojām turpinu brīnīties, ka vismaz viens mans bērnības sapnis ir tā ņēmis un piepildījies un, ka man ir pašai savs zirgs. joprojām šķiet samērā nereāli. būtu forši, ja piepildītos arī nākamais sapnis - dzīvot kopā ar to zirgu (un vēl vismaz vienu zirgu un suni un cūciņu un Vilnīti) savā privātajā īpašumā.

( ziiirdziņš )

šodien bija otrā vai trešā reize, kad man kopā ar zirgu dodoties mežā, galvā ļoti spēcīgi rādās kāda savvaļas dzīvnieka tēls un mēs to dzīvnieku arī pastaigas laikā satiekam.
vienreiz, vēl Saļika stallī, man visu laiku galvā skanēja: "zaķis, zaķis, zaķis, zaķis" un, kad lēkšojām pa smilšu ceļu, tā galā, tieši mums blakus no krūmiem izlidoja milzu zaķis un aiznesās ieslīpi garām. šodien, jājot iekšā mežā, visu laiku domās uznira "stirna, stirna, stirna", tāpēc, kad bijām paveca, krūmaina izcirtuma vidū un zirgs sastinga un sāka ļoti ausīties, es jau uzreiz meklēju, kur tad nu viņa ir. un bija.



šīs divas reizes laikam tādas spilgtākās, ko atceros, bet man liekas, ka ar stirnām bija vēl vismaz viena tāda. turklāt visi šie gadījumi ir bijuši tikai ejot kopā ar zirgu. es, protams, esmu redzējusi visādus savvaļas dzīvniekus arī bez zirga, bet tad parasti ir pēkšņi, negaidīti un bez iepriekšējas malšanās pa galvu.
diez kā tas darbojas? un, ko man darīt, ja kādreiz ejot dabā galvā sāk skanēt: "krokodils, krokodils, krokodils"?

nu ko, jau otrais gads iesācies ar nāvēm. viens cilvēks, viens dzīvnieks. pērn Maija Apine un Radža. šogad - tēta draugs un mana zirga staļļabiedrs - jauns, skaists, labs zirgs. bija.

jau aizvakar sāku justies tā pussūdīgi (37.2) un ļoti iesnaini. zsv vakaru vēl pārcietu, bet vakardien atteicos braukt uz Saldu pie vīrvecākiem (vīramāte atkal uzdāvināja dāvanu kartes uz operu!!!) un pavadīju brīnišķīgu dienu. pa ilgiem laikiem pilnīgi viena pati sēdēju mājās un nedarīju pilnīgi neko (t.i. gulēju, dirnēju internetā, ēdu un mazliet spēlēju KOTOR). toties šodien jau deviņos biju stallī, lai cauri lietum, dubļiem, ledum, vējam, purviem dotos 20km, 4h garā pārgājienā, kopā ar vēl astoņiem zirgu/cilvēku pāriem. bija ļoti kruti, izņemot to, ka divi zirgi (to skaitā mans) pļavā iepinās drātīs un viens zirgs līdz vēderam iegrima purvā. bet viss beidzās laimīgi.
man ļoti, ļoti patīk mans zirgs. man ļoti patīk, kā šo gadu laikā ir izaugušas un izveidojušās mūsu attiecības. draudzība ar zirgu ir kaut kas baigi medžik.
vēl mums ar K. sāk gribēties suni. pāris reizes esmu sākusi skatīt patversmju lapas, bet parasti tas beidzas ar to, ka es apraudos par to, ka Radžas vairs nav. nujā un ņemot vērā to, ka mēs abi šobrīd esam bezdarbnieki ar neskaidru nākotni un dzīvojam dzīvoklī Rīgā, suns droši vien nav ļoti prātīga doma. vismaz pagaidām.

( augusta diendusas barā )