*

pagājšnedēļ bijām komandējumā uz Madonu. atpakaļceļā šur tur piestājām.

( ilustrācijas )

( Silvas dendrārijs 27. janvārī )

( Cērtenes pilskalns 15. janvārī )

( Vecais parks 8. janvārī )

( Cērtene miglā )

ko darīt kopīgā neplānotā brīvdienā, kad ir tikko sācies atkusnis, viss ledainā, slidenā šļurā un biezā, gandrīz necaurredzamā dūmakā?
braukt uz ļoti reljefainu tēvzemes nostūri, kas izslavēts ar tāliem skatiem un skaistām ainavām, lai kāpelētu pa stāvām, slidenām nogāzēm.
es jau ieliku kalendārā, ka mazliet gaišākā un skaidrākā gadalaikā jābrauc vēlreiz. agrs pavasaris ar tikko plaukt sākušām lapiņām, varētu būt ideāli.

( Drusku pilskalns )

( novembra pēdējā diena pie Vizlas )

iepriekšējā bilžu postā bija Vecais parks 1. oktobrī, šajā būs Vecais parks (un drusku Kalnamuižas) 21. oktobrī

( tur )

dzīve provincē ir laba. Latvijas siera atgriezumus pienotavas veikalā var dabūt pa 4 eur/kg, nupat sporta centrā sākās bezmaksas jogas nodarbības, aizvakar bija Guntara Rača dzejas koncertvakars un vēl es vasarā pašvaldības ziņu lapelē izlasīju, ka Palsmanē piedāvā bezmaksas kursus daiļdārzniecībā un pieteicos. vakar bija pirmā tikšanās - neformālā gaisotnē apbraukājām trīs daiļus dārzus/viensētas. protams, ka 90% kursabiedres ir tantes, kurām pašām jau ir uberdaiļi dārzi, bet tas nu tā. ekskursija bija ļoti jauka, it īpaši pēdējā apmeklētā vieta.
kopumā likās visai iedvesmojoši. man, protams, ir skaidrs, ka man nebūs nekad tāds dārzs kā kāds no apmeklētajiem, jo man vienkārši tas tik ļoti neinteresē un ravēt riebjas un ir citas lietas, kam veltīt laiku. piemēram, zirgs. bet kaut kā drusku smadzenē atlaida to savilkumu par manu dārzu un es, vismaz šobrīd, vēlos iziet ar viņu uz konstruktīvu dialogu, jo šovasar bija drusku sajūta, ka viņš nesaprot mani (galu galā gadiem pieradis pie cita piegājiena un apiešanās) un es nesaprotu viņu un mana mamma, reizēm atbraucot uz pāris dienām, darbojas starp mums kā tāds mediators (turklāt reizumis varbūt ne tajā veselīgākajā formā). Nu redzēs, kas no tā iznāks, bet man jau tagad žēl, ka uz vairākām nodarbībām netikšu cirka dēļ.

( dažas ilustrācijas no eckursijas )

svētdien bija mani mīļie Gaujienas kapusvētki. vēl bija vēsa, apmākusies diena, ar ļoti skaidri un asi izteiktu rudens spocīguma vaibu. pēc kapu sakopšanas un pasēdēšanas ar manām 2. pakāpes māsīcām, aizbraucām uz Kalamecu-Markuzu gravām Igaunijas pierobežā un pēc tam uz Zvārtavas pili.

( ilustrācijas )

šon tāda diezgan eksaiting diena. bija ex-kolēģe ciemos - vedu rādīt Smilčas jaukumus. sākām ar Veco parku. uznāca lietus un mēs pa lietu izmasējāmies Tepera/Abula ūdenskritumā kopā ar zalkša kungu un turpat blakus atradām 2 gab lielas un svaigas sērpiepes. pēc peldes Teperī uznāca vēl lielāks lietus, tāpēc zvanījām K., lai brauc pakaļ un ved mūs mājās gatavot piepi. pagatavoju piepi 3 eksperimentālos veidos. teikšu jums tā - ļoti kruta tā piepe. ļoti rekomendēju.
pēc pierīšanās a) likās, ka vajag viesei vēl kaut ko izrādīt; b) likās, ka ar tik pilnu vēderu grūti pārvietoties kājām; c) likās, ka varētu atkal sākt gāzt - tāpēc izvēlējāmies transportēties ar privāto autmašīnu un pēc ilgāka pārtraukuma pievērsties mikroekskursijām pa apkārtnes pagastiem. šoreiz apmeklējām Palsmani un es dabūju daudz materiāla, ar ko papildināt savu FB albumu "100 grausti Latvijas simtgadei" + pa ceļam piestājām pāris jaukās apkārtnes vietās - Vecsautiņu avotos, Līgo kalnā, Stounhendžā u.c.
Viešņa aizbrauca ar pēdējo autobusu uz Rīgu, bet man palika vēl vesels lērums nepagatavotas sērpiepes.

( ilustrācijas )

turpinot prokrastinēt ( random jūnijs )

tā kā man šobrīd jātaisa haltūra, es izmantošu laiku lietderīgi - tb prokrastinēšu un papostēšu bildes. sāksim ar Cērteni

( pie spārēm )

ekspresekskurija Nr.2 - Grundzāles muiža, Vidaga. kopumā jau skumīgi - ārprātīgi skaistas vietas, grausti un drupas. bet Vidagā ir superīga Vizlas dabas taka, kurā noteikti gribēšu atgriezties.

( ilustrācijas )

izdomāju, ka pa vakariem jāpabraukā īsās ekspresekskursijās pa apkārtējiem pagastiem. pirmo apmeklējām Aumeisteru muižu.

( Aumeisteros )

kopumā skats ne pārāk līksms, lai arī labāks nekā Ilzenes muižā. ja es izlasot šo te aprakstiņu atbrauktu atpūsties uz to pārvaldnieka namu, tad būtu nikna kā pūķis. savukārt zirgkopības kompleksam atradu, ka eksistē šāds projekts - lai jau izdodas. vispār Aumeisteru vietvārds tāds visai pateicīgs visādām ekošmekojogašmogasezošizo aktivitātēm - var labi izmantot pīārā - jo sastāv no Aummmmmmm un meistariem. nav grūti izdomāt stāstu par kādu svēto vīru, kura labā enerģija vēl šobaltdien lej svētību pār šo vietu. vēlāk mājās lasīju, ka tur kaut kur ir arī sagruvušas kungu kapenes, bet tās mēs nemanījām. gan jau bija tikpat ieaugušas zālēs un krūmos kā viss pārējais, tikai drusku nostāk no ceļa. vispār jau vieta smuka. skaisti reljefaina un gleznaina.

pavadīju nedēļas nogali Lubāna mitrājā. redzēju un dzirdēju 50+ putnu sugu. tā ir brīnišķīgā daļa.
ne tik brīnišķīgā - kārtējo reizi pārliecinājos, ka man besī braukt kaut kur grupās un baros. lai gan 30 cilvēku putnu vērotāju bars likās pat jaukāks nekā mazpadsmit jogas entuziastes Indijas braucienā. un ļoti, ļoti noguru no auto vadīšanas. nobraucu ~600 kilīšus, visus neizgulējusies, visus pret sauli (tajā sadaļā, kurā pilnīgā tumsā braucām pa mežiem meklēt pūces, karavānā bija apsardzes mašīna ar neizslēdzamām, dzeltenām migalkām, kuras raustījās kā ziemassvētku eglītes lampiņas un, kuras es gribēju sašķaidīt ar automātu), daudzus pa ļoti sliktiem ceļiem. nākamreiz, kad man būs jāņem random sveši cilvēki mašīnā, prasīšu uzrādīt autovadītāja apliecību.
beigās vēl uz grantinieka dabūju akmeni logā un saplaisāja vējstikls.

vēl es sapratu, ka bez personīgā binokļa diezkas nav. bija divi kruti teleskopi, bet uz tiem visu laiku bija rinda. kaut kā nebūt iztiku ar sava ziepjutrauka zoomu, kas, jāatzīst, nav ērtākais paņēmiens putnu vērošanai. so - pierakstiet, ka binoklis ir man dāvināmo lietu sarakstā.

viens no maģiskākajiem mirkļiem: nakts, mežs, drausmīgi auksts, pilnīga tumsa, nenormāli spožas zvaigznes, klusums. klausāmies meža pūci un urālpūci un ik pa laikam pāri galvām iet nakts migrācijas ar kliedzošiem ziemeļu gulbjiem un visādu veidu zosīm.

( mitrāja un migrācijas maģija )

( Smiltene - Mērsrags )

šī nu gan bija viena varena nedēļa. kas notika pirmdien, es pat vairs neatminos bet, bet, bet

2dien mani atlaida no leftvinga kantora. pareizāk sakot, nevis atlaida, bet atzinās, ka nespēj apmaksāt manus pakalpojumus. par laimi atalgojumu par jau sniegtajiem pakalpojumiem +/- saņēmu. tā kā tagad esmu pavisam īsts bezdarbnieks.
tad uzpeldēja biļetes uz Mēdeju. man patika, bet jumtu nost galīgi nerāva. sapratu, ka kaut kāda liela daļa no teātra burvības man ir zudusi uz visiem laikiem. es skatoties izrādi galvā redzu visādas tehniskas lietas, piemēram, kā Guna izvēlas orientieri pēc kā vadīties bīdoties ar krēslu, lai nenokristu no paaugstinājuma. un stāvot garderobes rindā noklausīta saruna, par to, ka redz kāda sakritība, ka Gunai kliedzot nokrituši tie prožektori, man liek tikai skumji nopūsties.

3dien bijām Valmierā miksēt Līgu pH3 ierakstu. bija cerība paspēt vienā dienā, visām 11 dziesmām arī izgājām cauri, vienu izmetot, bet secinājām, ka tomēr jābrauc vēlreiz. kopumā, man liekas, ka ieraksts būs ļoti kruts - t.i. man pašai ļoti patīk un ir samērā vienalga, ja nevienam citam nepatiks. galvenais, lai grupasbiedrēm liekas vismaz ciešams un pieņemams.

par 4dienu ar neko īpašu neatceros, izņemot to, ka iemācījos izņemt un ielikt auto akumulatoru, bet 5dien braucām uz Smilteni. bija superīgs laiks, tāpēc nostiepām no šķūņaugšas vecāpapa taisītas ragaviņas un gājām uz Jāņkalnu vizināties.

6dien pastaigājāmies pa aizsalušu Niedrāju un apgājām tam apkārt, kā arī apmeklējām leduskritumu Vecajā parkā. kad atgriezāmies Rīgā, dzīvoklī bija veseli 7 grādi, bet baigi ilgi kurināt nebija laika - bija jāiet uz konci Ādmiņu ielā. žēl, ka Salt Wound pēdējais koncis, baigi kruta. Spektrāles arī krutas. un Lokatoram ar nebija ne vainas, bet es viņu tā baigi neklausījos.

šodien bija plāns beidzot doties apciemot zirdziņu, bet nespēju atteikties pievienoties spontānā eckursijā skatīties ledus krāvumus Mērsragā.
ilustrācijas vēlāk. man tagad jāiet cept sojas kokleti.

aizvakar beidzās malka. vakar braucām uz Saldu pakaļ. tā, kā Saldus nav mana mīļākā destinācija, apvienojām patīkamo ar lietderīgo un pameklējām leduskritumus arī Kurzemē.

( ilustrācijas )

sestdien devāmies meklēt leduskritumus ap Cēsīm. par maz ilgstoša un stingra sala, lai paspētu saveidoties ļoti iespaidīgi veidojumi, bet tāpat ļoti, ļoti forši. turklāt pabijām ļoti medžik vietās, kurās gribētu atgriezties arī citos gadalaikos. Piedodiet, atvainojiet, bet diena bija visai tumša, pelēcīga un dūmakaina, tāpēc ziepjtrauks nespēja izspiest no sevis pašas krutākās ilustrācijas.

( ilustrācijas )