*

aizvakar beidzās malka. vakar braucām uz Saldu pakaļ. tā, kā Saldus nav mana mīļākā destinācija, apvienojām patīkamo ar lietderīgo un pameklējām leduskritumus arī Kurzemē.


kūpēdama aizsalst jūra












iztraucējām krauklim branču


Omiķu grava
















Rumbenieku kaļķu ceplis Veldzes un Riežupes satekā






meklējam Veldzes rumbu. norāžu nav, koordinātas arī neizdotas saguglēt. waze nav. ejam pēc aptuvenas kartes pa zaķu pēdām. atrodam


kā veidojies tas oranžīgais ledusstabs īsti nesaprotu










pēc tam gājām meklēt Riežupes rumbu, kurai vajadzēja būt turpat kaut kur pavisam blakus, bet neatradām. norāžu nav, waze nav, koordinātas neatradu, tikai tekstu, ka atrašana vienkārša, esot jāiet pa taciņu no Rumbenieku tilta un, ka pavisam netālu no Veldzes rumbas. izbridāmies pa brikšņiem un tā arī neatradām. uz vienu pusi vairs nevarēja turpināt ceļu ļoti stāva, brikšņaina krauja, pa kuras augšpusi gāja žogs. uz otru pusi vienkārši ļoti biezi brikšņi. pa upi iet nevarēja, jo ledus trausls un plāns. ja sākumā bija cerība atrast ne tikai Riežupes rumbu, bet arī Trejrumbiņu, kas ir vienā Riežupes sāngravā, tad beigās neatradām neko

Kādreiz Riežupes rumba izskatījās tā




bet 50. gadu beigās uzspridzināta iepriekš minētā kaļķu cepļa vajadzībām
tagad vasarās izskatoties tā


mēs tik paklīdām pa brikšņiem. vienā vietā, aiz līkuma, caur krūmiem vīdēja līdzīgs ledusstabīgs veidojums, kā pie Veldzes rumba, bet līdz viņam nevarēja nekā tikt, pat nobildēt caur zaru murckuļiem nesanāca


lapsas māja?








tālāk uz Kuldīgu
Ventas rumba






















Alekšupītes leduskritums
















uz Saldu pēc malkas