laba šodien diena, tik nezkāpēc liekas, ka viss notiek/notika ļoti jocīgi
Posted on 2010.06.12 at 23:40man:: parasts
skan: Chopin - Piano Sonatas
aizbraucu uz teātri klausīties budistu mūku. mūks brīnišķīgs, stāstīja visuko interesantu un vērtīgu. tikai par tulku (no angļu valodas ar birmiešu akcentu uz latviešu) bija nolikts cilvēks, kurš to nevarēja celt, kur nu vēl nest. viena pērle piemēram -
mūks: is hair a human being? is eye a human being? is nose a human being?
tūlks: vai šeit ir kāda cilvēciska būtne? vai es esmu cilvēciska būtne? vai deguns ir cilvēciska būtne?
sākumā vienkārši bija žēl to nabaga onkuli, kurš tur uz skatuves mocījās un jaucās un nesaprata un atkārtoja to, ko viņam teica priekšā no zāles. pēc tam jau pašai prātiņš sāka kārties augšā. mēģināju klausīties tikai to, ko runā mūks, bet tā tulka mocības lauzās iekšā apziņā. kad to atslēdzu, tad nepaspēju atkal laikā ierubīt uz mūka stāstījumu.
tai lekcijā sastapu Marcipānu, nu paziņu tādu, ar kuru runāts reizes trīs varbūt. viņai bija lieks ielūgums uz laikmetīgās dejas izrādi VEF kultūras pilī. rādīja Indras Reinholdes kamerbaletu. gājām kopā vesels bars meiteņu (daudz svešas meitenes mani parasti dara nervozu). nu nekas baigi kruts nebija, likās diezgan banāls, dejotājiem kliboja sinhronitāte, gaismotājs bija vienkārši ārprātīgs, bet kopumā priecājos par to - forši aiziet paskatīties, kauko, kas nav mūsu JRT, forši pabūt VEF kultūras pilī, kur nav būts gadiem un vispār forši tā kauko neplānotu, ar svešiem, bet jaukiem cilvēkiem, padarīt.
gan turp, gan atpakaļ gāju kājām. būtu vispār nenormāli forša un gaisīga (silts vējš tak) pastaiga bijusi, ja ne pa vienai kuļķenei uz katra pleca. viena parastā ar ikdienas lietiņām. otrā 4 kg ābolu, kas palika pāri pēc sezonas pēdējās Melnā piena izrādes un, kurus es rīt grasos izbarot zirglopiņiem. tagad sāp mugura mazliet no staipīšanas.
(pirmoreizredzēju šito brīnumu)
VEF kultūras pils kroņlukturis
mans bērnības draugs
Zēēēm skolas kastaņāāāām
Plaukst gaiši saaaapņi par dienām tālākām.
Zem skolas kastaņāāām,
Mēs sapņojam par dzīves uzvāāārāāām.
p.s. žetonu sauja no manis tam, kurš pareizi pateiks, kur tieši bildētas šitās bildes. nu uzsvars uz tiem tornīšiem.
mūks: is hair a human being? is eye a human being? is nose a human being?
tūlks: vai šeit ir kāda cilvēciska būtne? vai es esmu cilvēciska būtne? vai deguns ir cilvēciska būtne?
sākumā vienkārši bija žēl to nabaga onkuli, kurš tur uz skatuves mocījās un jaucās un nesaprata un atkārtoja to, ko viņam teica priekšā no zāles. pēc tam jau pašai prātiņš sāka kārties augšā. mēģināju klausīties tikai to, ko runā mūks, bet tā tulka mocības lauzās iekšā apziņā. kad to atslēdzu, tad nepaspēju atkal laikā ierubīt uz mūka stāstījumu.
tai lekcijā sastapu Marcipānu, nu paziņu tādu, ar kuru runāts reizes trīs varbūt. viņai bija lieks ielūgums uz laikmetīgās dejas izrādi VEF kultūras pilī. rādīja Indras Reinholdes kamerbaletu. gājām kopā vesels bars meiteņu (daudz svešas meitenes mani parasti dara nervozu). nu nekas baigi kruts nebija, likās diezgan banāls, dejotājiem kliboja sinhronitāte, gaismotājs bija vienkārši ārprātīgs, bet kopumā priecājos par to - forši aiziet paskatīties, kauko, kas nav mūsu JRT, forši pabūt VEF kultūras pilī, kur nav būts gadiem un vispār forši tā kauko neplānotu, ar svešiem, bet jaukiem cilvēkiem, padarīt.
gan turp, gan atpakaļ gāju kājām. būtu vispār nenormāli forša un gaisīga (silts vējš tak) pastaiga bijusi, ja ne pa vienai kuļķenei uz katra pleca. viena parastā ar ikdienas lietiņām. otrā 4 kg ābolu, kas palika pāri pēc sezonas pēdējās Melnā piena izrādes un, kurus es rīt grasos izbarot zirglopiņiem. tagad sāp mugura mazliet no staipīšanas.
(pirmoreizredzēju šito brīnumu)
VEF kultūras pils kroņlukturis
mans bērnības draugs
Zēēēm skolas kastaņāāāām
Plaukst gaiši saaaapņi par dienām tālākām.
Zem skolas kastaņāāām,
Mēs sapņojam par dzīves uzvāāārāāām.
p.s. žetonu sauja no manis tam, kurš pareizi pateiks, kur tieši bildētas šitās bildes. nu uzsvars uz tiem tornīšiem.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
