akk jel. tik ļoti ļoti skaistas bildes. man kādreiz bērnībā bij tāda štelle, ka visiem tornīšiem bij jādod vārdi. manā ikdienas maršrutā no čaka/stabu (suvorova/engelsa) līdz bruņinieku starp brīvības/tērbatas (bruņinieku 10) katram stūrim bija vārds, lai es mācētu aiziet gan turp, gan atpakaļ. un skolas himnas autoru mēs reiz satikām, bastojot stundas. viņš sēdēja foajē un acīmredzot meklēja skolēnus, kuriem pastāstīt, cik viņš ir svarīgs džeks. uzrāvās uz mani un manu labāko draudzeni. iespaidu neatstāja :)
un vēl mēs šodien braucām kādos 10 vakarā uz šmerli, pie vefa apstājāmies paskatīties smuko varavīksni uz tumšajām debesīm. vienā brīdī viņa sākās tieši tai antenu tornītī, kas tev te bildēs.
es bērnībā, kad dzīvoju centrā, pēc tornīšiem mērīju attālumu līdz mājām. it īpaši, ja biju piekususi mammai līdzi tipināt. nu tur - šis tornītis, tad vēl līdz tam tornītim un, tad jau tas, kas pavisam pie mājām.
tik ļoti ļoti skaistas bildes.
man kādreiz bērnībā bij tāda štelle, ka visiem tornīšiem bij jādod vārdi. manā ikdienas maršrutā no čaka/stabu (suvorova/engelsa) līdz bruņinieku starp brīvības/tērbatas (bruņinieku 10) katram stūrim bija vārds, lai es mācētu aiziet gan turp, gan atpakaļ.
un skolas himnas autoru mēs reiz satikām, bastojot stundas. viņš sēdēja foajē un acīmredzot meklēja skolēnus, kuriem pastāstīt, cik viņš ir svarīgs džeks. uzrāvās uz mani un manu labāko draudzeni. iespaidu neatstāja :)
un vēl mēs šodien braucām kādos 10 vakarā uz šmerli, pie vefa apstājāmies paskatīties smuko varavīksni uz tumšajām debesīm. vienā brīdī viņa sākās tieši tai antenu tornītī, kas tev te bildēs.