jipi-jai-jē, Karlas Morisones jaunais disciņš priecīgi ieripojis manā mapītē, un viss iet uz labu.

OH MY! tehnoloģiju ballītē iesaistās arī Markus Riva.

nez', nu ir gadījumi, kad ir sajūta, ka viedokli noformulēt nav vērts, gribas vienkārši pārgriezt acis un gārgt, vane. :) nu lūk. bet, kas mani pārsteidz, ir tas, ka zinātāji stāsta, ka Markus Riva īstenībā esot Pavisam Sakarīgs pacans - nu tur, Mūzikas akadēmijā mācās, normāli runā, un tā:)

nnnnujā,

..nolēmu pēc ilgāka laika atturēšanās tomēr piešķirt zināmu uzticības kredītiņu Latvijas frizieru cunftei, - bet te tev nu bija.

un i nemaz negāju, kur pagadās - gāju, kur trīs semihipsteru draudzenes, kuras labi izskatās, bija ieteikušas. ieteiktā friziere izrādījās jauka dāma ar patīkamiem, guldzošiem smiekliem pa visu rūķīšnamiņa stila frizētavu un ar maniem matiem apgājās teju kā ar aplidojamu brūti, nemitīgi apdziedādama, cik tie veselīgi un biezi, un lieliski, un veselīgi, un lieliski, un biezi, u.t.t. tad nu tur pēc šāda acclaimed profesionāļa atzinuma varēja gaidīt, ka tad jau salonu pametīs teju mis Latvija matu ziņā, - bēēēt tad kaut kas notika, un, vārdu sakot, tagad es izskatos pēc Sprīdīša un 40.to kinozvaigznes krustojuma. un tur pat nevar neko pateikt, kad redzi, ka tā friziersieviete teju izplūst pa grīdu vainas apziņā, redzot, ka tev ne īpaši patīk, naudas ziņā arī septiņas ādas nenovelk un pat piedāvā piektdien nākt "pārgriezt", ja arī pēc izmazgāšanas nepatikšot.

..ai, ko nu tur daudz, veldzēju te tagad sirdi ar Satī "gimnopēdijām" un vēnas negriežu; bet, ja kāds gadienā tuvākajā laikā brauc uz Barsīti, nolaupiet un atvediet uz šejieni manu frizieri Anu, lūdzu. adresīti iedošu.

ar "Die Antwoord", manuprāt, ir tāpat kā ar Leidī Gaga - skatīties viņu videoklipus ir interesanti, jo tajos kopā ar mūziku viņi piedāvā arī perfekti nostrādātu sava veida paralēlas realitātes ilūziju. a klausīties to mūziku bez bildes - nu, nepavelk, nepavelk, slikti būvēta mūzika, kas turklāt nepiedāvā nekā jauna. tie pāris hiti, kas tiek drillēti visās malās - pat ar to visu, ka es praktiski neklausos radio -, tie vēl kaut cik, bet, klausoties albumus, vairāk par pāris dziesmām ir grūti izturēt.

es taču vienkārši tūliņ nomiršu, uzsprāgšu, sadalīšos miljons mazītiņos gabaliņos un vīlusies izplūdīšu pa grīdu, Karlas Morisones "Mientras tú dormías" albumu, it īpaši "Yo sigo aquí" ieraksta versiju sagaidīt nevarēdama! un tas viss - neskatoties uz to, ka man galīgi nepatīk meksikāņi, un uz to, ka objektīvi šī nav labākā mūzika pasaulē, bet - tā ir godīga un vienkārša indīpopmūzika, kas man tieši šobrīd (šobrīd!) ir nepieciešama. nu kas tas ir, nu, kāpēc nekur nevar nokačāt!!! HARR!

nutastak nav GODĪGI, kad grupas tā pa īstam sapatīkas tikai labu laiku PĒC koncerta! ta' tu dabū domāt, ka, vāāāi, kā, diez, būtu, ja koncīts būtu tagad, tad gan tu tagad lēkātu kā tāds jo-jo (un es ar to nedomāju reperus, bet gan jo-jo) pie viņiem un nekad neapstātos! tā tagad ar Yeasayeriem, piemēram. vot, viņu koncis un Panda Bear koncis šovasar Primaverasaundā bija tie, kas man atmiņā palikuši vismazāk (te gan mēs varam vainot arī mūsu ar Mar.izdomāto viltīgo triku, kā ienest festa teritorijā alkõlu - šņabi ir vnk jāsalej divās puslitra pudeļeitēs, Mar.ir jāuzvelk garās zeķes un garās bikses, un tad pudeļeites ir jāsabāž zeķēs, viss easy. ā, un man, savukārt, ir jāpaņem spraits priekš atjaucamā divlitru pudelē, nekur viņu nav jābāž, bet pie ieejas jāuzdod par ūdeni, neizpratnē jāplakšķina skropstas attiecībā uz noteikumu, ka ūdeni var ienest tikai puslitra pudelēs, un korķīti jānoslēpj apakšveļā, lai to arī neatņem, aiz tām lielām aizdomām, ka es ar to korķīti visus muzīķ's pēc kārtas gribētu nomētāti). nu, vārdsakot, Yeasayer un Panda Bear koncīši, tātad, likās tie blāvākie :), kas, protams, netraucēja pie viņiem kārtīgi iztresīties, bet tas jau tikai fiziskais prieks, ne garīgā ekstāze, un par to Yeasayer džekiņu man vispār likās, ka viņš dzīvajā nemaz to savu dziedāšanu nevar pavilkt un to vien zina, kā planckāties pa skatuvi tādā heroiskā i'm-the-staaar stilā, kas kopumā atstāja tādu kā mazuma un notikuma ar mazo "n" piegaršu. nu ja, tā tas viss bija Primaverasaundā, - A TAGAD! tagad es te, slapajā Rīdziņā, to viņu "Odd Blood" albumiņu tik uz riņķi vien, uz riņķi vien, un viss patīk, viss lieliski! stulbā zinātne, kur viņi kavējas ar savu laikmašīnas izgudrošanu, es lūdzos, es prasu!, vārdsakot.

and, oh, how our glory may fade?
well, at least we've learned some tricks of the trade.

..bet vispār jau ir neiespējami izstāstīt, ko tev kāda dziesma nozīmē. ja tu esi ļoti talantīgs, tad tu vari mēģināt un tam vismaz pietuvoties, bet līdz galam - tik un tā nē. tas ir kaut kāds cits līmenis. jo uz dziesmu jau tu projicē pats savas emocijas, un iemesls, kādēļ tu to dari, ir tieši tas, ka plika verbalizēšana Nav Tas.

nu, un vēl te man tāds jauns mazais muzikālais klikšķītis uz vienu venecuēliešu/meksikāņu indīpopa bandiņu - "Jóvenes y Sexys" ("Jauni un seksīgi", that is)

re, ku' viņiem lāstefemā var četrdziesmu EPīti nokačāt: http://www.last.fm/music/J%C3%B3venes+y+Sexys/Bruno+EP

"Gold Day" ta' vēl tā, nu, biš garlaicīgi, bet Brīderu kaveriņš "Divine Hammer", uīī! - instants miers un mīlestība!

re, kādu interesantu indīfolka dziesmiņu par Rīgas meitenēm mana amerikāņu draudzenīte atsūtīja: http://www.youtube.com/watch?v=8-6iVkWFhzs

tās liriciņas tādas "hmm":
"Riga Girls"

Are your friends really your friends?
Are you still waiting for the end of the day?
Hey, hey, when will you learn to love what's sent from up above?

Riga girls go like this
Make me wish I was someone else
Oh, Riga girls, are you sad?
Oh, I wish I had someone

Just a little bit of snake oil, tin foil
It takes so little charm to keep you hanging on
But it's a facade like the sky, like the moon, like your eyes

Riga girls like to kiss
Make me wish I was someone else
Oh, Riga girls are you sad?
Oh, I wish I had someone

Who would want you as you are?
What can you give they couldn't get from someone else?
What life of ease, what wedding bells, what pretty stones, what precious wealth?

Don't be lonely, why don't you call me?
It's called a come on, come on, come on baby
Does your heart echo like a hall
'Cause there's no one there at all

klausos "7 notas 7 colores" - spāņu hiphopu no 90.tajiem. tur jau nevar nesmieties - vislaik tik par krāniņiem un vislaik apvaino citus cilvēkus, par to, ka viņi nenāk no nomalēm! īpaši sievietes! hahahā!