now kid, i know i haven't been a perfect man

nutastak nav GODĪGI, kad grupas tā pa īstam sapatīkas tikai labu laiku PĒC koncerta! ta' tu dabū domāt, ka, vāāāi, kā, diez, būtu, ja koncīts būtu tagad, tad gan tu tagad lēkātu kā tāds jo-jo (un es ar to nedomāju reperus, bet gan jo-jo) pie viņiem un nekad neapstātos! tā tagad ar Yeasayeriem, piemēram. vot, viņu koncis un Panda Bear koncis šovasar Primaverasaundā bija tie, kas man atmiņā palikuši vismazāk (te gan mēs varam vainot arī mūsu ar Mar.izdomāto viltīgo triku, kā ienest festa teritorijā alkõlu - šņabi ir vnk jāsalej divās puslitra pudeļeitēs, Mar.ir jāuzvelk garās zeķes un garās bikses, un tad pudeļeites ir jāsabāž zeķēs, viss easy. ā, un man, savukārt, ir jāpaņem spraits priekš atjaucamā divlitru pudelē, nekur viņu nav jābāž, bet pie ieejas jāuzdod par ūdeni, neizpratnē jāplakšķina skropstas attiecībā uz noteikumu, ka ūdeni var ienest tikai puslitra pudelēs, un korķīti jānoslēpj apakšveļā, lai to arī neatņem, aiz tām lielām aizdomām, ka es ar to korķīti visus muzīķ's pēc kārtas gribētu nomētāti). nu, vārdsakot, Yeasayer un Panda Bear koncīši, tātad, likās tie blāvākie :), kas, protams, netraucēja pie viņiem kārtīgi iztresīties, bet tas jau tikai fiziskais prieks, ne garīgā ekstāze, un par to Yeasayer džekiņu man vispār likās, ka viņš dzīvajā nemaz to savu dziedāšanu nevar pavilkt un to vien zina, kā planckāties pa skatuvi tādā heroiskā i'm-the-staaar stilā, kas kopumā atstāja tādu kā mazuma un notikuma ar mazo "n" piegaršu. nu ja, tā tas viss bija Primaverasaundā, - A TAGAD! tagad es te, slapajā Rīdziņā, to viņu "Odd Blood" albumiņu tik uz riņķi vien, uz riņķi vien, un viss patīk, viss lieliski! stulbā zinātne, kur viņi kavējas ar savu laikmašīnas izgudrošanu, es lūdzos, es prasu!, vārdsakot.