paradigmas
mjū: the cliffs - melting season
re, kā agrāk laida:
..nevis tur kaut kā caur puķītēm, nutur, "Kā kļūt slaidai trīs mēnešos" un tml. Nē, viss kā pie cilvēkiem - tipa, hei, tusni, gribi zināt, kas ārstam par tevi sakāms?
Mūsdienās publiskās telpas uzbraucieni horizontāli izaicinātiem cilvēkiem, šķiet, aprobežojas vien ar viņiem domātu apģērbu veikalu nosaukumiem ("Milzis", "Goliāts", etc.). Nu, droši vien ar to sortimentu arī, bet mēs jau te par tekstuālo.
Eu, un ko ārsts iesaka?
Lai gan vispār agrāk vispār cilvēki nesitās ap krūmu, ja tā drīkst izteikties. Bija, piemēram, tāda laulības dzīves rokasgrāmata, kas saucās nevis "Tavs ķermenis un tu"* vai kaut kas tamlīdzīgs, bet gan "Atklāti par laulības dzīvi". Tur gan pa lielam bija tikai par seksu un, protams, tā ne tuvu nav galvenā laulības dzīves sastāvdaļa, bet tas tā. Vai, teiksim, bija grāmata "Pusaudžiem par alkoholu un nikotīnu". Uzreiz skaidrs, par ko tur būs, nevis kaut kādi "Atraisi savu apslēpto spēku" vai "Esi uzvarētājs!"
Un arī citās jomās. Lūk, ja uz veikala bija uzrakstīts "Zivis", tu zināji, ka tur šad tad var dabūt zivis. Nebija tādas huiņas kā "Jūras pasaule" vai kas tur. Uz kaut kādiem elektriskajiem cisku masieriem bija virsū rakstīts "Elektriskais cisku masieris", nevis "Brīnumainie glāsti". Uz alus pudelēm rakstīja "Rīgas alus", nevis "Ja tu dzersi mūsu alu, meitenes gribēs pieskarties tavam penim."
Šitā no-nonsense attieksme ir bezmaz vai vienīgā padomjlaiku lieta, pēc kuŗas man patiešām ir nuostaļģija.
*Visus mūsdienu piemērus es esmu pagrābis no zila gaisa.