paradigmas
mjū: the cliffs - melting season
re, kā agrāk laida:
..nevis tur kaut kā caur puķītēm, nutur, "Kā kļūt slaidai trīs mēnešos" un tml. Nē, viss kā pie cilvēkiem - tipa, hei, tusni, gribi zināt, kas ārstam par tevi sakāms?
Mūsdienās publiskās telpas uzbraucieni horizontāli izaicinātiem cilvēkiem, šķiet, aprobežojas vien ar viņiem domātu apģērbu veikalu nosaukumiem ("Milzis", "Goliāts", etc.). Nu, droši vien ar to sortimentu arī, bet mēs jau te par tekstuālo.
Man ir aizdomas, ka septiņdesmitajos vispār bija mazāk tuklu cilvēku. Makdonaldu jau toreiz nebija, sviestu varēja dabūt reti, bet ar kartupeļiem un ceptiem kabačiem (bērnības trauma) īpaši neuzēdīsies.
Un ar to lietu saukšanu īstajos vārdos -- nu, ir gana daudz produktu, kas iziet taisni uz to, ka sauc lāpstu par sūda šķipeli. Piemēram, ir amurikāņu tē vē šovi, kur tukli (cik šausmīgi jauks un nepelnīti piemirsts vārds!) amurikāņi visādi cenšas palikt slaidāki, kamēr viņu treneri viņus lamā par treknām kucēm vai tamlīdzīgi. Visam ir sava mērķauditorija, ir cilvēki, kam taisni patīk tāds mazohistisks piegājiens.