paradigmas
mjū: the cliffs - melting season
re, kā agrāk laida:
..nevis tur kaut kā caur puķītēm, nutur, "Kā kļūt slaidai trīs mēnešos" un tml. Nē, viss kā pie cilvēkiem - tipa, hei, tusni, gribi zināt, kas ārstam par tevi sakāms?
Mūsdienās publiskās telpas uzbraucieni horizontāli izaicinātiem cilvēkiem, šķiet, aprobežojas vien ar viņiem domātu apģērbu veikalu nosaukumiem ("Milzis", "Goliāts", etc.). Nu, droši vien ar to sortimentu arī, bet mēs jau te par tekstuālo.
Jā, man arī patīk, ja uz veikaliem raksta "Zivis" un tā tālāk ("Atklāti par laulības dzīvi" gan izskatās bišķiņ pēc soļa nost no straight-to-the-point pieejiņas, bet nu tas tā). Cita lieta, ka mūslaikos, kad kādu par tuklu labāk skaļi nesaukt, šāds bezceremoniāls grāmatas nosaukums izskatās diezgan, ē, kuriozi.
No otras puses, tomēr jānošķir aizplīvuros nosaukumus, no kuriem vispār nepaliek skaidrs, ko gaidīt (a la "Esi uzvarētājs" nikotīna un alkohola grāmatai), no gadījumiem, kad jāsaskaras ar veidiem, kā tiešā veidā nosaukt vienu un to pašu parādību. Nu, tur, primitivizējot, "urīna nesaturēšana" un "čurāšana biksēs", par piemēru. Ja man tāda kaite būtu, es droši vien labāk gribētu iegādāties grāmatu ar nosaukumu, kurš mani nepazemotu - "Padomi urīna nesaturēšanas gadījumā", nevis, teiksim, "Ko darīt, ja nevari rimties čurāt biksēs". Protams, jāņem gan vērā, ka 70. gados, kad izdota šī grāmata, vārdam "tukls" droši vien bija mazāk negatīvas pieskaņas.