uzskatu, ka šis ir vislabākais veids, kā piebeigt savu cibošanas epopeju, khh :)
mjū: instrumenti - apēst tevi
un, jā, ja kādu interesē mani kurpju, kleitu, gumora un mūzikas posti, mana jaunā spēļu kaste ir šiten: http://justalittleexploration.tumblr.co
bučiņas-2!
nu ko, pienācis laiks manas cibošanas karjeras noslēgumam. šeit esmu pārlaidusi divus savas dzīves smagākos gadus, nu pienācis laiks mūvot on, kleites un kurpes postējot citos portāliņos, savukārt atslēdziņierakstus - papīra dienasgrāmatā (beidzot atradu tādu, kuras smarža man patīk! tā nav metafora).
ja kāds, šo lasot, piepeši nodomā "ou šit, nepaguvu dzīvē iepazīties, mēs būtu varējuši kļūt par labākajiem draugiem pasaulē", tad mani var sakontaktēt caur kreshbumbeng@gmail.com. bučiņas!
viena no reizēm, kad parakāšanās internetā liek ķiķināt bārdā: šitam ir šipings arī uz Vatikānu :)
nsfw
meh! tikko uzzināju par Wilderness festivālu - cilvēki ar teltīm brauc uz kaut kādu parku, kur visu vīkendu piedalās visdažādākajos vorkšopos, klausās iedvesmojošos dažādu jomu profesionāļos, skatās teātrizrādes, klausās dzejas lasījumus etc, etc. mājslapiņu apskatot, konstatēju, ka tur ir arī mjūziksadaļa, kuras ietvaros uzstāsies Spiritualized (jīhā!) un Wilco! very tempted, vienvārdsakot.
nākošais solis: izčekot cenas; lētākā adult weekend pass - 129 mārciņas, ar booking un transaction fee kopā sanāk 146 mārciņas. nākošais solis: izčekot atrašanās vietu; pasākums ies vaļā frickin ellē vellam uz ragiem netālu no ČARLBURIJAS, kas ir miests nekurienē un pavisam noteikti tālu no manas šībrīža dzīvesvietas. tātad vēl arī transports, telts būtu jāpērk un tur arī kaut kas jāēd. 250 mārciņas minimums. fakin hell, kā teiktu mans kaitinošais ukraiņu dzīvokļbiedrs!
viss, pēdējais brīdis sākt pelnīt lielo piķi; man gribas varbūt elitāras, bet jēgpilnas izklaides.
bet pagaidām - pabeigšu ēst savus pelmeņus un iešu uz Annas Frankas dienasgrāmatas izstādi, kura man te ir ar kājām aizejamā attālumā un par velti, kā arī neprasa telts iegādi. nu jā.
kopš apmācās mana personīgā debestiņa, neapzināti sāku staigāt melnā un reizēm tumši pelēkā. izskatās, ka nu debestiņa sāk tā kā drusku atgūties, jo man kārojas šitentāda tipa auskarus:
( žagatisms pa visu lapu, BLING-A-BLING-BLING! )
Silv.mani piedabūja iet šovakar uz lesbiešu un feministu pārteju, bet tikko arī izstāstīja, kā viņai savulaik gandrīz nolaupīja svaigi nomazgātu vecmāmiņas līķi; tagad tā jāsmejas, ka nevar ieiet dušā.
AK DIEVS, šis noteikti ir viens no visfrīkainākajiem reliģiskajiem (???!?) video, ko līdz šim esmu redzējusi. pēc tam pārņem neticības, absurda un neērtības sajūta, esmu brīdinājusi. māāā-ko-nīīī..
manas dienas paiet darba sludinājumu un konferenču apmeklēšanas piedāvājumu sijāšanā, un pārtraukumos mēs ar Silv.sevi izklaidējam ar plāniem iet izlūkos uz scientologu baznīcu. pārdieniņ apakaļ viņa bija kaut kā sākusi pētīt attiecīgo subj., un brīdī, kad viņa ar draudzeni pie Blackfairs metrīša stacijas piepeši uzskrēja tai mājai virsū, bija skaidrs, ka tā ir ZĪME, un nu nedēļas nogalē mēs iesim uz turieni (pazviegt). gribu arī aiziet uz melno katoļu baznīcu, kura esot tepat netāļi no manas Austrumlondonijas rezidences - arī par to man pastāstīja Silv.; vienurīt viņas bija tai gājušas garām ar citu drušku, atgriežoties mājās no viena reiva pārteja un joprojām esot zem MDMA; baznīcas pagalmā pie durvīm esot stāvējusi omulīga un entuziastiska nēģeriete, kura gospeliskā balsī viņām uzsaukusi: "come in, sisters, everybody's welcome!". tobrīdiņ viņas baltās poļu māsas iekšup vis negāja, jo bija prātīgi nospriedušas, ka TĀDS trips tai rītā būtu drusciņ par traku, bet nu gan mēs iesim.
un vispār ir viegls pavasaris, mana galva griežas no tā, cik ļoti es cenšos viņu atvērt vieglākai dzīves uztverei, un ļoti mīlu Neutral Milk Hotel. ap sirdi ir labi, un viss notiek.