Ieraksts

ceļabiedri

12.5.26 18:29 - [info]ulvs

Rīgas domē rukšu cīņas. 

- KAM LIELĀKS VĒDERS?! 
- MAN! 
- NĒ, MAN! 
- ES TEVI NOSITĪŠU, SUKA!

12.5.26 18:02 - [info]ulvs - mūzikas ģenēze

Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.

12.5.26 17:59 - [info]ulvs

Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis

12.5.26 16:14 - [info]ulvs

Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).


Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.

In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.

Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.

It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of  "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.

12.5.26 15:48 - [info]ulvs - Unkle

Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes?

12.5.26 13:54 - [info]ulvs - the futility of prediction in life

Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes. 

Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"? 

Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām. 

Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados. 

Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme. 

Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.


12.5.26 13:26 - [info]ulvs

https://www.imdb.com/title/tt0064177/

Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.

12.5.26 12:55 - [info]dienasgramata

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

12.5.26 08:52 - [info]disfigurator - Apnika elpot un naudas par daudz?

Diez kādu iemeslu dēļ baisā apmērā tiek gāzti koki gar Rīga - Jelgava dzelzceļu posmā no Tīraines līdz Jaunolainei, - kādus 50 - 100m atstatus no dzelceļa? Simtiem koku mežā mētājas, tehnika ņemas. Vēl daudzi koki atzīmēti gāšanai ar sarkanām strīpām. Dzelzceļa infrastruktūru tie no šāda attāluma neapdraud, nav apdraudējuši līdz šim.

Vērtējot darbību uz šo brīdi no vilciena loga - izskatās pēc kārtīgas retināšanas: no brikšņiem uz skraju.
Kur kādreiz nevarēja redzēt jauno un veco Jelgavas šoseju, tur tās tagad cauri spīd - man nepatīk, pat grauž dvēseles kodolā.
Esmu tur staigājis, man cepī nepieradinātas, neaiztiktas vietas. Tagad tur izskatās kā retināti zobi, adatu spilventiņš. Stirnas jau tagad nāk tuvu pie cilvēka, infrastruktūras - tagad nāks tuvāk, jo tiek atņemts šiem resurss. Lapsas jau sen ir problēma šādas aktivitātes dēļ.

Katrs koks ir mazs rebreather beigu galā, gar šosejām diezgan būtiska un bezmaksas gaisa filtrēšanas sistēmas bagātība, manuprāt.
Katrs koks ir trokšņa filtrs - būtiski, ja šoseja ir blakus apdzīvotām vietām. Tagad jāceļ neglītas sienas un atkal izdevumi tur, kur to nebija!
Katrs no tiem kokiem ir saulessargs - vilcienam nav jātērē tik daudz elektroenerģijas, lai dzesētu salonu - atkal jau bezmaksas ieguvums!
Precīzi tas pats attiecas uz individuālajiem transportlīdzekļiem - kad kokus gar ceļmalām izcērt, tad nākas vairāk degvielu nosvilināt kondiķī.

Kad aizsega un recirkulējošās gāzmaskas vairs nav, visi maksās vairāk, elpos sliktāk un būs pakļauti lielākam troksnim.

( Sadārdzinājuma aplēse )
( Komunikācija ar Vivi un Serval - izziņai )
( Problēmu apskatošais video )
( Uzzinātais )

Tags: ,

11.5.26 22:57 - [info]ulvs - Disclosure 2026

Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls.

11.5.26 21:47 - [info]ulvs

Tuvākajā nedēļā pieteikšu sev divu nedēļu atvaļinājumu. Sarunāju sev retrītu būdiņā, netālu no Liepājas, 20min gājienā no jūras. Sarunāju no biedra viņa Tascam Portastudio 4 track kasešu maği, paķeru līdz mikrofonu, savu lampu pastūzi Bugera V5 (ieliku Jensen C8 skaļruni, tuvinot skaņas profilu Fender lampiniekiem), ğitāru, mazo analogo bungmašīnu Korg Volca beats, dažādus delay pedăļus, u.c. efektus. Mērķis transmutēt gargo fiziskajā.

Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments.

11.5.26 19:36 - [info]disfigurator - Šrēdingera kaķis MI dzirnavās

Tagad, kad MI instrumenti aug kā sēnes pēc lietus, ir baigais izaicinājums nobloķēt nemācīšanās asistentus. Nepietiek ar domēnu bloķēšanu, nepietiek ar vienkāršiem CSS filtriem - jālieto ir mērķim radīti paplašinājumi un visādas tādas lietas, kas paslēpj MI asistentus, nerenderē tos.

Skolēni ir radoši: kad viņiem kaut ko aizliedz, viņi saka - Challenge Accepted un apzināti meklē caurumus, baksta vietas un izaicina mani. Es to ļaunā neņemu - paša psiholoģija ir uz mata tāda pati - cilvēciskais faktors!
Forši, ka tie grēcīgākie skolēni reiz uzsāka ar mani sarunu: respekt, ka tev izdevās to un to nobloķēt, bet mēs vēl tiekam tur un tur. Un tad skatos savus filtrus un jā, taisnība :D :D :D

Cīņa ar vējdzirnavām un urinēšana pretvējā. Ja vakar domēnā X nebija MI instruments, tad rīt jau būs, un atkal jāatjaunina filtri...
Te vai tik izglītības standartam nebūs jāpielāgojas jaunajai MI realitātei? Iet virzienā, kas pieņemtu MI eksistenci, strukturēti apmācītu skolēnus. Bet pārbaudes darbi? Tos tikai Kiosk režīmā (pieejama tikai viena lapa, no kuras nevar aiznavigēt prom) vai uz papīra - varbūt kas tāds strādātu. Jo nu - instrumentu der apgūt, nevis pa visām varītēm norakt, lai tik skolotājs varētu pieturēties pie veciem standartiem.

Ir šodien kaut kāda joma, kas nav ievērojamu pārmaiņu fronte?

Tags: ,

11.5.26 09:45 - [info]disfigurator - Grāmata un videospēle > Holivudas filma

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ( ... tālāk ... )

Tags: , , ,

11.5.26 08:27 - [info]disfigurator - Signāls no valsts

Kādu signālu valsts sūta izglītības sektorā nodarbinātajiem, ja nekvalificēts Lidl preču komplektētājs noliktavā saņem tikpat, cik kvalificēts Datorsistēmu tehniķis/Administrators skolā, kam jaņem vēl papildus pienākumi, lai izlīdzinātos ar noliktavas darbinieku?

Tags:

10.5.26 14:59 - [info]disfigurator - Kvalitātes sabalansēšana ar ērtību

Pirmās pasaules problēma - bik sāk kaitināt albumi 2 platēs, jo:
- bieži jāmaina puses;
- katru pusi ir jāatputekļo pirms atskaņošanas;
- skaņu celiņš paliek jau gana plats, lai spītīgi turētu notverto putekli un matu - grūtāk kopt;
- mēdz piesmiet albuma kontinuitāti vai pat sadalīt plūdenas pārejas starp skaņdarbiem kā 2 pilnīgi atsevišķas dziesmas;
- jā, skaņas kvalitāte iegūst, bet - Portishead - Portishead albumam tas, piemēram, tiešām bija nepieciešams?

Jo Portishead speciāli kropļoja savu skaņu māksliņas vārdā, radot vecas, knapi dzīvas skaņas tehnikas sajūtu.
Izmantoja saplēstus pastūžus; signālu pārsātanināja papildus netīrībiņai; ierakstīja savus semplus platēs un tad tās saskrāpēja pirms iešūšanas gala dziesmā, lai tur viss autentiski krakšķētu un sprakšķētu tekstūriņai. Un tad visu šo māksliņu paņem un ieliek 2 vinila platēs, no kurām pirmā puse satur tikai 2 dziesmas, lielāko nekustamā īpašuma daļu atstājot tukšumam jeb izskaņas spirālei... Pārcentās, manuprāt.

Balanss starp skaņas kvalitāti un atskaņošanas ērtībām, manuprāt, būtu jāņem vērā.

Ja Prodigy - The Fat Of The Land ir piedodams pat tas, ka dziesma principā ir saskaldīta uz pusēm, jo iegūtā skaņas kvalitāte viscaur platē ir vienkārši super mega baudījums, tad Portishead gadījumā? Perfekti skan tekstūras, kas ērtību labad varēja arī tik detalizēti neskanēt.

Gadījumos, kad albuma veidošanā iesaistītās puses izvēlas spiest max uz kvalitāti un/vai albums ir virs 40 minūtēm, man piedur Oranssi Pazuzu pieeja: albums uz 2 platēm, bet atskaņošanai derīgas ir tikai 3 puses.
Pēdējās plates otru pusi dekorē foršs grupas logo un lietotājs nav spiests pārlieku čakarēties gar tehniku - tā vietā ir brīvas ausis lidojumam.

Portishead ar savām 50 minūtēm satura varēja izdarīt to pašu un tad skaisti varētu baudīt 3 dziesmu minimumu vienā pusē.
Bet nē, A puse satur tik 2 dziesmiņas (knapi 9 min. kopā) un tu nevari lāgā iejusties, kad jau jāceļ dirsu no dīvāna slaucīt putekļus no B puses...

Tags: ,

10.5.26 09:18 - [info]disfigurator - Pilsētnieks

Pilsētnieks aizminās vakar uz talku 16km, pahujārīja lietas, uzēda un aizminās prom tos pašus 16km. Pirmais bik garāks brauciens, vasara ir sākusies :)

Pilsētnieks nākamajā rītā jūt, ka miesa novārgusi un pārslogotas ilgi nelietotas muskuļu grupas - pasmaida par to.
Iet kājām ikdienā ir viens, mīties smagos kerzos pavisam kas cits. Demolēt paletes 'n shit, izklaidēties ar motorzāģi - vēl kas pavisam cits.

Pārvācoties uz pilsētu, 3 gadu laikā zaudēju 20kg svara: gan tauciņš, gan muskulītis. Tagad esmu tīņa gadu masā: 75kg. Jāpērk jaunas bikses, vecās par lielu palika... Kad nav vairs lauku darbi jādara, miesa pāršvītizējas.


Incidents:
Pa ceļam uz talku, dzērājs uz tukšas ietves/veloceliņa mēģināja man norādīt, pa kuru pusi man jābrauc: stājas priekšā vienā pusē, stājas priekšā otrā pusē un ar atplestām rokām mēģina nosegt visu platumu, kamēr es ar ~30km/h tuvojos un respektēt tādu uzvedību savu mūžu netaisos, tā vietā mēģināšu audzināt...
Lidoju virsū un šauju pa kaucošajiem. Apstājos demonstratīvi strauji un sāniski kādus 50cm pirms neradījuma kātiem, skatos acīs un mēģinu vienkārši neiepist pa to seju: stāv 9. maija pabira alkohola reibumā uz veloceliņa daļas un kačās te pravas... Apmainījāmies ar pieklājībām un rokas nolēmu nesmērēt, nav vērts.

Mantra:
Krievs ir pidars, iekams nav pierādījis pretējo.

Tags:

10.5.26 08:41 - [info]dienasgramata

No reklāmas: “…un tad mana otrā pusīte nolēma mani iepriecināt.”

9.5.26 19:45 - [info]ulvs - Leap of faith

Ētikas un dharmas noriets, aklais dopamīnogēnais materiālisms, megakorporāciju kā despotisma warlords, kas klusiņām kaut kur fonā caur kuluļošanu, šantāžu, vardarbību ietekmē valsts varas augstākos pāratāvjus, kuri šajā norieta/kali yuga laikmetā ir trulākie savu hendleru rupori, kuri bez jebkādām morāles pazīmēm (bieži nàkuši no komunistu LPSR funkcionāru ģimenēm- senči nodeva tautu, tagad viņu kārta turpināt pilsīt savu žults karaļu mandātu.

Ko es vēlētos, lai civilizācija saprot par šo atnākušo tumsas laikmetu- ka tas automātiski nenozīmē ļaunuma triumfu, morāles roku absolūto nolaišanos un padošanos tumsai.

Es šo jauno ēru tveru arī no pozitīva skatu punkta- šis ir individualizācijas laikmets kā pretstats kolektivizācijai. Mērķis ir nomainīt OGLEKĻA dievu pret SILIKONA dievu. Taču vispirms cilvēcei jāpieredz mentāla transcendence. Un tā sākas katra indivīda apziņā. Jo apzinātāks indivīds ir (no skatu punkta “atvērtāks, ar mazāk kognitīvi-biheivjorāliem aizspriedumam, minimāli pakļauts sabiedrības un vienaudžu ietekmei, jo katrs indivīds vēl izteiktāk atradīsies savā mazajā info burbulī. Sevišķi, ja sistēmas, kas mums būtu atkal jādekonstruē gan jēdzieniski, gan fiziski - ar molotova kokteiļiem vienā un noasinātiem šķēpiem otrā.

Katra individualitāti alkstoša cilvēka pienākums šajā ērā balstīts uz viņu ieguldījumu savā garīgumā. Prāta un domas kultūrā.

Vien iemācoties pareizi spriest, cilvēks var sev viegli dekonstruēt šo realitātes pieredzes nomaiņu. Un paņemt sev no tā visa, ko vajag.

Tāpēc jau ir tas teiciens - SURF THE KALI JUGA. Tas nav skumju, kontenplācijas, nostaļģijas laikmets. Bet gan lēciens nezināmajā. A leap of faith, If you will.

8.5.26 23:59 - [info]ulvs

Atnākot no koncerta, pēkšņi atceros par vienu super mīļu Korn dziesmu no, ja nemaldos, Issues albuma. Here to Stay. Diezgan kompekss skaņdarbs priekš Korn. Tur daudz kas notiek un labi tiek maniuplēts ar vaibiem/vibrācijām, to attīstību, nomaiņu.

https://www.youtube.com/watch?v=pr3x7tS__dE

8.5.26 23:57 - [info]ulvs

Džarbo koncerts bija burvīgs - pavadīju visu koncertu ar acīm ciet, sēžot uz grīdas pie skatuves. Nenormāli kluss skaļās mūzikas koncerts. Fascinēja, kā viņa vienkārši aprāva enerģiju un pazuda no skatuves. Cilvēki vēl 10 minūtes pēc nespēja attapties, ka pieredze ir noslēgusies. Viņa ir īstākā pitone.
Powered by Sviesta Ciba