Ieraksts

ceļabiedri

16.3.26 14:07 - [info]ulvs

Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.

16.3.26 10:36 - [info]disfigurator - Man kompi vispār vajag?

Atminos - bērnībā skolā bija bekas.
Uz tām garajos starpbrīžos piestaigāju Arkanoid uzspēlēt, kamēr skolas gaiteņos garajā starpbrīdī skanēja skolas radio, kuru kustināja vēlākais Saldus radio DJ. Šķita forši un moderni, ka tā darījās - neatkarīgi no tā, vai sakrīt gaumes, jo muzons te nebija vienkārši ierastais radio troksnis, bet gan bik atlasītas, mazāk nodrāztas lietas. Atceros, ka nereti skanēja The Cranberries - Zombie, cepīja tolaik un cepī arī šodien!

Vēlāk parādījās pirmais IBM dators.
Es tāds skatos uz viņu un domāju - kam tāds sūds vispār vajadzīgs? Skola nav rūpnīca, ko ar to verķi vispār var darīt? Te neviens nezina, ko ar to darīt. Pat skolotājs nē. Viss notiek, bet te kaut kāds Alien technology piemērs uz galda, bet kluss.
Šodien arī man brīžiem šķiet, ka datoru katram īsti vairs nevajag. Cita gan argumentācija - kad lietas ir pārsvarā internetā, operētājsistēma un dzelžu veiktspēja paliek sekundāra. Iz šī aspekta arī šķiet, ka tablešdatori atrod sev nišu - būt kā konsole rēķināšanai mākonī. Tas pats ar ChromeOS datoriem, kurus var kustināt pat uz baaaigi veca dzelža.

Vai man ikdienā vajag kompi?
Reti! Vai man ikdienā vajag Windows kompi? Vēl retāk par iepriekšējo retumu, lai gan W11 grib man iestāstīt, ka man jāpērk jauns kompis. Man gan sava galva uz pleciem un e-waste ģenerēšu tikai tad, kad vecais dzelzis vai nu mirs, vai totāli nespēs apmierināt nevienu pašu manu digitālo vajadzību. Microslop kā uzņēmumam te ir precīzi nulle teikšanas manā universā. Mūra likums pēdējos ~5-10 gadus stagnē (ar dažiem lux klases izņēmumiem), kas nozīmē tieši šo realitāti - vecs kompis šodienas lietas rēķina gana adekvāti, ja vien nav nepieciešams regulāri veikt top slodzes - grafika, fotošops, video montāža, jaunākās neoptimizētās spēlītes.

Kādām funkcijām man kalpo mājas dators? ( ... tālāk ... )

Tags: ,
Current Music: +K+M+B - BBLOODY VALENTINE

15.3.26 11:13 - [info]disfigurator - Kad dzīvei nav jēgas, pielietotais "medikaments" nav svarīgs

Slīcināšanās narkotikās bieži vien ir pat līdz galam neapzināta izejas meklēšana no bezizejas. Izvēlētā viela - absolūti nav svarīga. Sekundāra lieta, kuru nosaka cena un pieejamība vien. Lietošanas iemesli - mērķa zudums, sūra vide, sociālā bezizeja, depresijas, vientulība, bezdarbs un nulle nākotnes, pēc kuras tiekties, jo esi principā apkārtējiem miris, zudis. Sociālais dzīvnieks bez sociālās pārtikas.

Dzīves sistajiem patīk apsisties - tāda ir dabiskā lietu kārtība, kad cilvēks principā ir padzīts no cilts un mēģina apgūt izdzīvošanu ārpus drošajiem mūriem - neatkarīgi no kultūras, amata, ādas krāsas un pēdējās algas apmēra. Tukšums un puvušas konstrukcijas, kuras mēģina aizšpaktelēt un aizplāksterēt, lai gan visu būdu no jauna būs jāceļ, lai tiešām savestu to padarīšanu kārtībā. Un citādu.

Cilvēka statusu šodien definē profesija un tas, vai tev ir darbs konkrētajā brīdī. Tavas iespējas diktē atalgojums jeb Fun budžets, kad visas saistības ir izpildītas. Tāpat kā ģimenes vārda svars, bērnības veselīgums, iegūtā izglītība. Bet izglītības iespējas jau no citiem sliekšņiem atkarīgas. Pašvērtējums? Nu, skaties. Ja izvilkta loze, kurā vecāki agri iet bojā vai iegūst smagu invaliditāti, kur pašam piemetas kaites, kuru dēļ tu uzaudz ārstniecības iestādēs un paliec videnē uz otru gadu, zaudē visus savus draugus un sabiedrību - kādas tur dižas iespējas? Bet ienākumu avots katram nepieciešams... Ja darbs tev nav ilgstoši - to jūt uzreiz.
Lai nesabruktu visas tās elles priekšā, cilvēki nereti atrod kādu vieliņu, kuru lietot kā lietussargu pret visu to drazu, kas krīt uz galvas. Tas lietussargs var manifestēties visādu ekscesu formā - narkotikas, pohujisms, nerēķināšanās ar sekām, galvas ierakšanas smiltīs, faka negivošana par politiku un citi klusas, pat neapzinātas pašnāvības veidi.
Ja es nebūtu atradis savu šī brīža darbu, es droši vien būtu aizgājis pieteikties šaut krievus Ukrainā, bija tas jau plānos. Man naudu dzīvošanai vajag pat tad, kad mani sabiedrībai nevajag. Kāpēc lai es savu tumsu neapmainītu pret labuma nešanu citiem, samazinot maskaļu skaitu, klusībā cerot lodi arī savā pierē, lai šis viss ir cauri?
( ... tālāk ... )

Tags:

13.3.26 21:43 - [info]acidkitteh

Rust deterministiskā atmiņas pārvaldība ir baigais ņom ņom

12.3.26 19:15 - [info]f

noklausos bērnu sarunas:

- kad es biju pie vecmammas un tev zvanīju, telefons teica - "šis numurs nav sazvanāms, lūdzu aizveriet muti vienreiz un uz visiem laikiem!" 

12.3.26 05:34 - [info]zilnezal

Kur lai apstājas

Esmu izšķīdusi

Esmu visur

Es jūtu sevi

Viss ir kārtībā, tikai tagad ir tik plaši

Es nezinu, no kura gala to visu pierakstīt

Tas ir tieši tāpat, kā ar sapņiem

Arī tie ir tik plaši un daudzos slāņos, tajos ietverts tik daudz laika un telpas, man nav ne jausmas, kā lai to pieraksta

Kā lai šo visu piefiksē, kā lai to

Jo vajag, ir dziņa un nepieciešamība to padarīt par kaut ko

11.3.26 21:34 - [info]ulvs

Kuba šobrīd dzīvo kā pirms-industriālā laikmeta. Ledusskapji nestrādā, jo valsts spēj pati saražot vien 40% no nepieciešamās enerğija. Šīs energoproblēmas dēļ tika degradēta arī pati energoapgādes sistēma (tās elementi) - tādā apjomā bojājumi, ka tos salīdzina ar krievu dronu izraisītajiem Ukrainas energoapgādes syst. bojājumiem. Trūkst ēdiena. Visur miskastes kaudzes, jo miskastes mašīnas bez benzĩna neiedarbināt. Visu degvielu/u.c. naftas produktus Kuba importēja 100% apmērā. Var teikt, ka kopš Krievija kara zaudējumu dēļ vairs nespēj “barot” un uzturēr pie dzīvības savas retās, mazās, draudzīgās post-komunistu valstiņas.

Irānas katš gan ievilksies uz 4-6 gadiem. Taċu pēc tā, ja cilvēce nebūs piedzīvojjusi zemes holokastu vai spēju izmiršanu, ASV Kubā izveidos nu ļoti sev draudzīgu varu.a

11.3.26 21:12 - [info]honeybee

vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"

11.3.26 17:08 - [info]ulvs

Floating Points, Pharoah Sanders & The London Symphony Orchestra - Promises












































Ir faking nice ambience












11.3.26 09:09 - [info]f

vārdus, ka "dzīve ir spēle" daudz vairāk droši vien sagaidītu no kaut kādiem volstrītas džekiem, vai vismaz citiem naudīgiem tipāžiem, bet reiz es kaut ko tādu redzēju uz vienas no miljons iedvesmojošajām kartiņām, un tie vārdi manī atrada neticami dzirdīgas ausis. nevis tā, ka es sāku pret dzīvi attiekties kā pret spēli, bet ka es pamanīju, ka es jau pret to tā jau attiecos. protams, ne tādas dramatiskas filmas cienīgā scenārijā un ne katrā brīdī, which is a shame, bet tad, kad piedomāju - jā.

piemēram, rituāli, kas noskaņo darbam - brokastis un kafija. tad iekārtošanās pie datora un fonā soft lounge pleilistes ieslēgšana. protams, ir stresainās dienas, kad tas viss baigi nenomieirna, bet tad, kad atkal atnāk mierīgākas dienas, tad tas strādā. es un spēlēju savu lomu.

10.3.26 06:27 - [info]disfigurator - Testēt piekļūstamību ar velo

Bija forši vakar bez visām ziemas ādām un segām izvizināties pa Rīgu ar velo 14km vērtībā. Beidzot tiku pie pilsētas pašā nomalē nobāztās suņu būdas Argus, kā arī iekš BFS nodot Velvia 50 attīstīšanai.

Argus veikalā biju vienīgais, lai gan elektronika ir šodienas maize.
Nav jābrīnās - diez vai prāta darbs bija nobēdzināt veikalu cilvēkam ne/mazpieejamajā Krasta ielā, turklāt vēl tumšā parkingā zem ēkas. Bez maz vai apzināti pacentušies sev ieriebt ar pieejamību un diez vai nākamreiz es tur meklēšu lietiņas. No sākuma normālās vietās izvietotus konkurentus čekošu - Argus lai paliek ekskluzīvi pirdējiem salonos un planētas piedirsējiem automašīnās - pašu izvēle :)

Iepriekšējā dzīvesvietā nobraukāju ~120km/mēn. Tagad skumji bik redzēt labi, ja daždesmit km/mēn., jo attālums līdz darbam pieaudzis 4x... Bet kādu reizi gan jau aizmīšos uz darbu tāpat - tik laicīgi jāieplāno.

Tags:

9.3.26 21:44 - [info]disfigurator - 2026. gadā

Citēju e-pastu:

"Šis ziņojums tika nosūtīts no Pro-Mix.lv Foto&Video tehnikas interneta veikals .
Jūs saņemat šo e-pastu, jo e-pasta adresi, ko izmantojāt reģistrācijas. Ja Jūs neesat reģistrējies, lūdzu, ignorējiet šo ziņojumu.
------------------------------------------------
Aktivizēšanas instrukcijas
------------------------------------------------
Paldies par reģistrāciju.
Lūdzu, pārbaudiet savu reģistrāciju, lai nodrošinātu, ka jūsu e-pasta adrese ir pareiza. Tas aizsargā pret surogātpastu un ļaunprātīgām ļaunprātīgu izmantošanu.
Lai aktivizētu savu kontu, vienkārši noklikšķiniet uz saites zemāk:
[dzēsta]
(Dažas e-pasta klients, šī saite var nebūt aktīvs šo eksemplāru atpakaļ barauzra rindiņa).
Paldies!"


Lepns krievs pat AI pakalpojumu smādēs, lai gan te būtu tā īstā vieta savu huiņu nogrūst tizlam botam - būs nesalīdzināmi labāks rezultāts, bet nē! Grūti uz šo neskatīties kā uz attieksmes demonstrāciju. Demonstrētā attieksme: "Esmu pimperiāls idiots, manas vardarbīgās un atpalikušās tieksmes liedz man iespēju mācīties un augt, un sekmīgāk strādāt valstī, kurā pelnu savu maizi un dzīvoju. Esmu lohs - nedomājošs kremļa bots caurcaurēm un man par to nav ne kauns, ne neērti. Man patīk šaut sev kājās un droši vien tāpēc netieku ārā no savas smirdīgās 6m2 būdas bij. Padomju industriālajā teritorijā - vislētākā varianta!"
Visādi citādi gan tīri vērtīgs kantoris - par pieņemamu cenu pārdod to, ko konkurenti uzdod par vairs neražotu vai arī sistēmiski un brutāli pārceno.

BFS plauktos Velvia 50 nav gadiem un nebūšot, dabūt nevarot un neražojot, kamēr pro-mix tā pieejama (pēdējoreiz pirkta pirms vairākiem mēnešiem) un ar derīguma termiņu nākotnē.
Savukārt ībļi no masterfoto.lv iedomājas, ka ir OK piedāvāt šo pašu produktu par 1/3 dārgāk, nekā citur pieejama - kāda sātana pēc lai es pirktu V50 no masterfoto pa 35EUR, ja varu no promix vai pat Vācijas (fotoimpex.com) paņemt par ~10E lētāk?

Masterfoto orientējas uz idiotu cenām, kā redzams. Idiotisms, kas robežojas ar neslēptu mēģinājumu skalpēt - asiņaino nazīti pat neslēpj! Cits piemērs - Kentmere 100 Latvijā var dabūt par ~7EUR, bet šamējie prasa 16EUR - māsteruzcenojums precīzi par neko. Pamatīgs stulbuma nodoklis, ja nezini, kur pirkt par ražotāja atzītām cenām. "Veiksmi" skalperiem, kamēr pasūtu 2x V50 no citiem krieviem - promix!

Un nē - verifikāciju promixā neveicu - tā nekādi nesargā pret spamu - tik melīgs, pidarasīgs apgalvojums!!!
Verifikācija vien uzņēmuma galā apstiprina, ka e-pasts tiešām eksistē un, ka "drīkst" uz to sākt spamot, pārdot šo info reklāmpidariem un citādi ļaunprātīgi rīkoties ar to... Uzticēties šādas attieksmes paudējam, kas vēl atļaujas pirmajā saskarsmē melot? Pffft. Še tev feikus manus datus, dod man filmiņu par skaidru naudu bez jelkādas datu astīties un aizveries!

Kā jūs - normiji - spējat elpot tik pret sevi agresīvā ekonomikā?
Kā varat būt vienaldzīgi pret saviem datiem, dirnēt cilvēkdatus apzināti zogošos asociālajos tīklos, tolerēt reklāmas kā distopiski, bezpersoniski šmucspaiņi (nekas cits viņu acīs neesat)?!? Gaidīt pat reklāmas mobilajā, lai tik tiktu pie kārtējā bezjēdzīgā sūdiņa/"progresa" "spēlē"?

Tags: ,

9.3.26 20:04 - [info]ulvs - pelmeņu daudzveidības apokalipse

Ziniet, kas man liek justies, it kā manā vagīnā būtu iekļuvušas smiltis? Fakts, ka visi LV pelemņu ražotāji palēnām reducējas līdz vidējam-aritmētiskajam. 

Latvijā ir notikusi pelmeņu degradācija. Savulaik piedāvājumā bija dažādu izmēru un formu pelmeņi. Labi, labi, nebija jau tik daudz, taču vismaz bija variācijas. Šobrīd? 95% pelmeņu ir "mazulīši" tipa - mazāks izmērs, vienmērīgāka, garlaicīgāka forma. Ēdot tos skumjos, mazos pelmenīšus, man virsū mācas depresija. Tie ir kā kastrēts runcis - funkcionāli bezjēdzīgs, bet ērts. 

Mani mīļākie pelmeņi (klik šeit, lai apskatītu) arī tapuši no formas, kas liek (nepamatoti?) noprast, ka pelmeņi ir roku darbs - locījuma vietas, asāki maliņu leņķi 

9.3.26 17:00 - [info]ulvs

Cultivate your heart.

9.3.26 09:08 - [info]dienasgramata

No reklāmas: Simtiem cilvēku iecienīts krēms!

7.3.26 17:58 - [info]ulvs

Nocietini savu sirdi. Uzbūvē tai apkārt augstu žogu ar durkļiem, kas pavērsti pret debesīm un zemi.

7.3.26 08:36 - [info]zilnezal

laukā tiešām ir pavasaris, atveru logus un apsēžos uz palodzes, rīta oranžā saule, jumtu baloži ir izlīduši laukā. nez, vai tie mani atceras. kaut man būtu pagalms, pašai savs, kurā iziet, gribu redzēt, kā atnāk pavasaris. šie rīgas jumti ir skaisti, ziemā tos uzlūkot noteikti ir jaukāk, kā klajumus aiz loka laukos. bet tagad, kad tuvojas pavasaris... es atkal un atkal atceros kafkas muzeju prāgā, kur kaut kur bija izraksts no viņa dienasgrāmatas par to, kā viņš, lai cik censtos, nespēj tikt prom no prāgas. es tā jūtos par rīgu. jau kopš te sākām dzīvot apmēram 2003. gadā es uzreiz zināju, ka gribu tikt prom. un aizvien es te esmu. rīga mani padara nelaimīgu un slimu, rīgā ir mani draugi un mīļie, manas atmiņas, manas vietas, mans vārds. rīgas gaiss mani padara zaļu. mani nogurdina trokšņi, nomāc smakas, ir pārāk maz koku.
šīs ir toksiskas attiecības, tas ir pieradums. mans brīvais laiks paiet, tiekoties ar draugiem, tas man ir svarīgi. bet es varētu tikties ar draugiem arī nedzīvojot centrā. es domāju par pārdaugavu, es gribu dzīvot mājā, līdzigai tai, kurā dzīvo lote un roberts, tādā, kur nav pārāk daudz kaimiņu, un ir jauks pagalms, arī eliāna dzīvoja līdzīgā mājā. es tik ļoti gribu dzīvot otrajā vai trešajā stāvā un tāpat redzēt sauli un debesis un gribu pagalmu, tādu, kas ir tikai man un kaimiņiem, un kaimiņus, kuri ir forši un jauki.
jūs pat nevarat iedomāties, cik tas man ir grūti, nevarēt regulāri iziet no mājas, lai ieietu savā pagalmā un tur pasēdētu. jā, man pie mājām ir parks, bet tas ir tik plašs un atvērts, tur staigā visi, es nejūtos droši. tas mani nomāc, tas mani padara smagu.
un varbūt tā nav īsta problēma, tā noteikti neatrodas maslova piramīdas pamatos, es zinu. ziemā vēl ir ok, jo ziemā visur ir līdzīgi. bet tagad, kad sācies pavasaris... es nevaru iet uz autobusu vai vilcienu un braukt uz mežu, jūs taču saprotiet, līdz transportam ir jātiek, un pa ceļam ir tik daudz atvērtu telpu, tā ir pilna ar svešiniekiem, tā izsūc mani sausu. es gribu bez spēka iziet pa durvīm un bez spēka ieiet pagalmā un tur ilgi sēdēt un nerunāt un skatīties sūnās vai mākoņos, es gribu, lai man nav tam īpaši jāsagatavojas vai jāsataisās.
es mīlu savu istabu, tā ir mana un mīļa, bet jau desmitiem gadu es gribu tikt prom no centra, vismaz uz pārdaugavu.

7.3.26 08:24 - [info]zilnezal

viena no lielākajām kļūdām, ko pieļāvu, bija sākt strādāt darbus, kas saistīti ar tekstu. es sevi nevainoju. tas it kā ir loģiski -- ja kaut kas tev sanāk, tad jāpelna ar to nauda. tā runā. bet rakstīt man patika, ļoti. bet tad nāca filosofijas studijas, kur jāraksta bija tik daudz, tam sekoja prakse jānī roze, tad visādi transkribēšanas darbi, darbs zvaigznē, darbs lsm... kad gana daudz reižu tev jāpiespiež sevi kaut ko darīt, kad nav spēka un dukas, jo pienākums sauc... tas beidzās ar to, ka atverot google docs vai wordu whatever man vnk sākās panika un pretestība. rakstīšana man vairs nesaistījās ar neko patīkamu. bet tā bija vienīgā lieta, caur kuru spēju sevi izpaust, kurā varēju eksistēt ārpus sevis. nu jau vairākus mēnešus, varbūt gadu, nedaru šādus darbus. es vairs negribu tādus darbus. gribu atgūt prieku rakstīt. gribu rakstīt, jo man patīk to darīt, un strādāt citus darbus. man patīk mans jaunais darbs. tas ir īsts darbs, vajadzīgs, nogurdinošs un piepildošs. tas ir īsts darbs tādā pat ziņā, kā audzēt rudzus, miežus, govis, kā pārvadāt lietas ir īsts darbs -- bez tā nevar iztikt, kādam tas ir jādara. protams, visiem darbiem ir sava jēga, es runāju par savu iekšējo sajūtu to darot. es gribu rakstīt tikai tāpēc, ka es gribu rakstīt. jūtu, ka vēl būs japaiet labam laikam, līdz atgūšos un spēšu to darīt. līdzīgi bija ar instrumentu sestajā -- tas man riebās, jo saistījās tikai ar stresu, gatavojoties ieskaitēm, kuras pieņēma trīs skolotājas dusmīgām sejām; ar klavieru gabaliem, kuri lielākoties man nepatika. tas patiesībā ir tik nožēlojami un perversi, tā sagandēt kaut ko, kam vajadzētu sniegt mierinājumu un iespēju izpausties. ir pagājuši 13 gadi un nu beidzot man atkal patīk klavieres, man nav sajūtas, ka nepieciešamas notis vai pareizais veids, kā to darīt. man pietrūkst rakstīšana, bet jūtu aizvien sevī pretestību, grūtības, kas cēlušās no tā, ka ir bijis dažāda veida spiediens darīt to, ko negribu. citi tā var, es nevaru. ja dzīvotu vēlreiz, jau laicīgi darbu meklētu citā jomā, rakstīšanu atstājot tikai sev.
 

6.3.26 21:29 - [info]fedrs

Kamēr citi veikala stāvvietā cenšas piebraukt tuvāk veikala ieejai, es meklēju vietu pie ratiņu novietnes. Šķiet, ka veikto soļu skaits mums beigās ir līdzīgs, toties no attālā stūra, prom no burzmas, ir vieglāk un ātrāk aizbraukt.

6.3.26 19:53 - [info]ulvs

Es gribu redzēt, kā ASV pati sev iešaus pautos, lai teiktu, ka to izdarīja irāņi, un tāpēc jaunie gen Alpha patrioti visi uzreiz skries pieteikties karot. Protams.
Powered by Sviesta Ciba