Ieraksts

ceļabiedri

14.5.26 13:53 - [info]disfigurator - Microslop Winblows @!#$@!#%@$%

Windows šodien uzprasās uz kodolieroča pielietošanu:
- pazūd skaņa mūzikas kabineta kompī;
- pazūd skaņa Svētku zāles kompī;
- aizdirš sistēmas SSD tā, ka ielogoties īblis pat nevar, visi personāla dati tiek glabāti uz cita SSD...

Vispār ir kolosāli, ka Microslop pēkšņi "aizmirsuši" kā strādāt ar skaņu kompjos.
Paļubomu tas ir draiveru instalācijas dēļ caur Windows Update - tieši tas ir viens no tiem sūdcaurumiem, kuru, taisot ideālo Windows 11 image, bāžu ciet bez žēlastības. Draiveri ir mana teikšana. Punkts. Tāpat kā visa pārējā noliegšana, izņemot Security Updates. Tev nebūs manas skolas neta trafiku, diska vietu un nervus ēst.

ZA-JE-BA-LA

Linux ir daudz stabilāka, vieglāka OS, kas 1) šādas sāpes parastam lietotājam nekad nesagādā un 2) neko neprasa maksāt, kā arī 3) ciena cilvēkdatus, nevis stalko.

EDIT:
Palaidu dažu labu Powershell un CMD komandu, atbrīvojās 35GB. Windows ir superīga operētājsistēma, kas tik ļoti domā par lietotāja resursiem!

Tags: ,

14.5.26 10:02 - [info]disfigurator - Apskaidrības zinātkāre

Runājot par tiesībām apsisties, vismazāk esmu pieminējis baisi vienkāršu un diezgan reti apskatītu lietiņu: psihedēliķus mēdz dēvēt par "cognitive enhancers" jeb kognitīvo spēju uzlabotājiem, kur "uzlabojums" ir klasificējams kā:
- mikrodozēšanā cilvēki ziņo par uzlabotiem garīgajiem, spējām koncentrēties, mērāmiem dzīves kvalitātes uzlabojumiem;
- makrodozēšanā izteikti parādās neiroplastiskums jeb dažādu citu smadzeņu daļu iestāšanās signāla apstrādē, tām rodot jaunus savienojumus/informācijas apstrādes ceļus.

Intelekta kontekstā:
Izaugsmei ir nepieciešama auglīga zeme. Ja lietotāja galvā svilpo caurvējš, tad makrodevās tas svilpos vēl vairāk, nevis cilvēks maģiski kļūs viedu būtni vai kā tamlīdzīgi. Kļūsi vairāk par sevi pašu, mēģinot atrast sev vietu saskatītajā kopībā / sistēmu "holistikā".

Depresiju/PTSD kontekstā:
Makrodevas attiecīgajā settingā sniedz smadzenēm iespēju no komunikācijas izslēgt "iestrēgušo signālu" saturošās daļas, tādējādi apejot kaitīgu impulsu atkārtošanās un uzvedības paternus. Daudz, ko no tā var panākt ar masīvu introspekciju un godīgu pasmiešanos par saviem impulsiem, bet psihedēliķis lielās devās to vienkārši ņem un piegādā - prasīji vai nē.
Sevišķi traumētajiem, kuri traumas ir norakuši ļoti tumšos smadzeņu kaktos.


Starp citu:
Pēdējo reizi lielu psihedēliķa devu ņēmu pirms ~6 gadiem un saņemto informāciju apstrādāju kādus gadus 2. Es šo lietiņu dikti respektēju un tas noteikti nav kas tāds, kurā būtu vēlams ņurcīties ikdienā.
Par kaņepi runājot - esmu kļuvis zinātkārs pret absolūti skaidru prātu, pret enerģijas daudzumu, kāds organismam ir pieejams, kad regulāri netiek plaušās ievadīts neslikts daudzums dažādu sadegšanas produktu un/vai netiek imūnsistēma noslogota ar alkohola pārstrādi. Citos vārdos - labsajūtas vārdā esmu atteicies no lietošanas ikdienā un pārgājis tikai uz sociālu lietošanu. Un arī ne kuru katru - bārā, piemēram, introspekcija un noslēgšanās neder. Tur der alkohola sniegtās apziņas stāvokļa izmaiņu priekšrocības. Savukārt mājās ar draugu der kaņepe, lai saklausītu, teiksim, vairāk, redzētu vairāk. Katrai lietiņai savs laiks un vieta :)

Lai kā arī cilvēki mēģinātu izlikties - tās pašas kaņepes lietošana nav bez sekām - nekas uz šīs pasaules nav par velti. Hroniski pīpēt nav nekas diži veselīgs. Jā, soda mazāk par tabakas dūmiem, bet soda tāpat. Man, piemēram, hroniska lietošana mēdz izraisīt deguna dobuma un augšējo elpceļu iekaisumam līdzīgus simptomus, kas pāriet 2. nelietošanas nedēļā.

Don't smoke weed every day. Use respectfully!

13.5.26 19:59 - [info]ulvs - emocija pret pierādījumiem

Mūsdienu un nākotnes cilvēku kognīcijas pamatproblēma.

FEELZ > REALZ jeb

"Tas, kā X man liek justies, ir būtiskāks elements par to, vai X ir ĪSTS (kā "safabricēts" antonīms)?

Objektīvā patiesība vairs nevienu jaunu cilvēku neinteresē - galvenais ir vibrācija, noskaņa. Šādi intuitīvi tvērumi nav objektīvi izmērāmi. Taču izpisties smadzeņu pišanas sociālie tīkli... kā es sākumā IENĪDU facebook ĪKŠĶI! Jūs nespētu iedomāties, ar kādu klusu naidu es atteicos to lietot. Jo lietot ĪKŠĶI, ir trivializēt savu reakciju līdz pirdiena vērtībai. Galu galā šis simbols sevī neiemeiso viennozīmīgumu, ko tam vajadzētu simbolizēt - labs darbs, es lepojos ar tevi, turpini tā tālāk! Taču īkšķi var arī lietot ironiskā, sarkastiskā un arī izņirdzošā ziņā, viss atkarīgs no konteksta. Īkšķis sevī ietver: izvairīšanos no sarunas, trulu "es Redzēju šo ierakstu - neizlasīju; tagad atpisies" reakciju.

Iztēlojies pamatskolu. Tīnis lejuplādē klasesbiedrenes attēlu no myspace, ielādē to tādā "AI", kas radīts, lai augšuplādētiem cilvēku attēliem novilktu apģērbu un eksponētu savu "kaunu". Nevienam tīnim, kas atradīsies viņas infosfērā, nebūs svarīgi, vai foto ir īsts, daļēji īsts vai pilnībā ģenerēts - viņi visi redzēs tikai savu pirmo reakciju uz šo kairinātāju.

13.5.26 18:46 - [info]ulvs

Mazi gaismas zaķīši
Un melni ēnu kaķīši
Rau satikušies netīši
Zem lapotnes, kur mīžu
Alu sūcot pamīšus
Pieri stutēdams pret koku
Zem acs ar zili melnu loku
Apšļācu sev roku
Kamēr ausīm atpūtnieku runas zogu
Man vate galvā acīs migla tomēr visu dzirdu
Un ļaudis mēļo ka es smirdu
KOPŠ TU MANI PAMETI


- Gatis Vanags

13.5.26 17:36 - [info]ulvs - Jungs

Dziedēt spēj tikai tāds ārsts, kurš pats ir (bijis/ir) ievainots.

13.5.26 13:20 - [info]ulvs

Injicē man argentīniešu bandas Los Espiritus mūziku pa taisno manās vēnās. Dziesmas nosaukums "Pazudis liesmās". 

12.5.26 22:21 - [info]disfigurator - Konspirācijbāleliņi

Stipri informatīvs ir apstāklis, ka arī latvju konspirācijbāleliņi zina tikai NASA braukt virsū par kosmosa izpēti. Tas norāda stipri uz šo konspirāciju izcelsmes vietu un ASV centriskumu, kura skatījumā uz pasaules eksistē tikai ASV. Un protams, ka tie murgi tiek norīti nesagremoti, nevērtējot to izcelsmi, atslēdzot kritisko domāšanu - tāpat kā ar paaudžu "teoriju", piemēram.

Neeksistē un absolūti to pašu nav secinājuši:
- European Space Agency
- Japan Aerospace Exploration Agency
- China National Space Administration
- Indian Space Research Organisation
- Roscosmos (šobrīd krievi neatļauj pieeju, err 403, lai gan tehniski viss OK: tracert izpildās. Gan jau neta bloķēšanas dēļ krievijas mērogā)
+ daudzas citas mazākas izpētes organizācijas

12.5.26 18:29 - [info]ulvs

Rīgas domē rukšu cīņas. 

- KAM LIELĀKS VĒDERS?! 
- MAN! 
- NĒ, MAN! 
- ES TEVI NOSITĪŠU, SUKA!

12.5.26 18:02 - [info]ulvs - mūzikas ģenēze

Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija.

12.5.26 17:59 - [info]ulvs

Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis

12.5.26 16:14 - [info]ulvs

Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite).


Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose.

In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians.

Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation.

It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of  "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques.

12.5.26 15:48 - [info]ulvs - Unkle

Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes?

12.5.26 13:54 - [info]ulvs - the futility of prediction in life

Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes. 

Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"? 

Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām. 

Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados. 

Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme. 

Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.


12.5.26 13:26 - [info]ulvs

https://www.imdb.com/title/tt0064177/

Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.

12.5.26 12:55 - [info]dienasgramata

pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli:

kredīta līnijas plaukstā
neapturami aukstā

pieturas punkti uz mēles
izsalkuši kā dēles

nezinu, vai tu vēl dzirdi
cauraugusi uz sirdi

12.5.26 08:52 - [info]disfigurator - Apnika elpot un naudas par daudz?

Diez kādu iemeslu dēļ baisā apmērā tiek gāzti koki gar Rīga - Jelgava dzelzceļu posmā no Tīraines līdz Jaunolainei, - kādus 50 - 100m atstatus no dzelceļa? Simtiem koku mežā mētājas, tehnika ņemas. Vēl daudzi koki atzīmēti gāšanai ar sarkanām strīpām. Dzelzceļa infrastruktūru tie no šāda attāluma neapdraud, nav apdraudējuši līdz šim.

Vērtējot darbību uz šo brīdi no vilciena loga - izskatās pēc kārtīgas retināšanas: no brikšņiem uz skraju.
Kur kādreiz nevarēja redzēt jauno un veco Jelgavas šoseju, tur tās tagad cauri spīd - man nepatīk, pat grauž dvēseles kodolā.
Esmu tur staigājis, man cepī nepieradinātas, neaiztiktas vietas. Tagad tur izskatās kā retināti zobi, adatu spilventiņš. Stirnas jau tagad nāk tuvu pie cilvēka, infrastruktūras - tagad nāks tuvāk, jo tiek atņemts šiem resurss. Lapsas jau sen ir problēma šādas aktivitātes dēļ.

Katrs koks ir mazs rebreather beigu galā, gar šosejām diezgan būtiska un bezmaksas gaisa filtrēšanas sistēmas bagātība, manuprāt.
Katrs koks ir trokšņa filtrs - būtiski, ja šoseja ir blakus apdzīvotām vietām. Tagad jāceļ neglītas sienas un atkal izdevumi tur, kur to nebija!
Katrs no tiem kokiem ir saulessargs - vilcienam nav jātērē tik daudz elektroenerģijas, lai dzesētu salonu - atkal jau bezmaksas ieguvums!
Precīzi tas pats attiecas uz individuālajiem transportlīdzekļiem - kad kokus gar ceļmalām izcērt, tad nākas vairāk degvielu nosvilināt kondiķī.

Kad aizsega un recirkulējošās gāzmaskas vairs nav, visi maksās vairāk, elpos sliktāk un būs pakļauti lielākam troksnim.

Sadārdzinājuma aplēse )
Komunikācija ar Vivi un Serval - izziņai )
Problēmu apskatošais video )
Uzzinātais )

11.5.26 22:57 - [info]ulvs - Disclosure 2026

Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls.

11.5.26 21:47 - [info]ulvs

Tuvākajā nedēļā pieteikšu sev divu nedēļu atvaļinājumu. Sarunāju sev retrītu būdiņā, netālu no Liepājas, 20min gājienā no jūras. Sarunāju no biedra viņa Tascam Portastudio 4 track kasešu maği, paķeru līdz mikrofonu, savu lampu pastūzi Bugera V5 (ieliku Jensen C8 skaļruni, tuvinot skaņas profilu Fender lampiniekiem), ğitāru, mazo analogo bungmašīnu Korg Volca beats, dažādus delay pedăļus, u.c. efektus. Mērķis transmutēt gargo fiziskajā.

Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments.

11.5.26 19:36 - [info]disfigurator - Šrēdingera kaķis MI dzirnavās

Tagad, kad MI instrumenti aug kā sēnes pēc lietus, ir baigais izaicinājums nobloķēt nemācīšanās asistentus. Nepietiek ar domēnu bloķēšanu, nepietiek ar vienkāršiem CSS filtriem - jālieto ir mērķim radīti paplašinājumi un visādas tādas lietas, kas paslēpj MI asistentus, nerenderē tos.

Skolēni ir radoši: kad viņiem kaut ko aizliedz, viņi saka - Challenge Accepted un apzināti meklē caurumus, baksta vietas un izaicina mani. Es to ļaunā neņemu - paša psiholoģija ir uz mata tāda pati - cilvēciskais faktors!
Forši, ka tie grēcīgākie skolēni reiz uzsāka ar mani sarunu: respekt, ka tev izdevās to un to nobloķēt, bet mēs vēl tiekam tur un tur. Un tad skatos savus filtrus un jā, taisnība :D :D :D

Cīņa ar vējdzirnavām un urinēšana pretvējā. Ja vakar domēnā X nebija MI instruments, tad rīt jau būs, un atkal jāatjaunina filtri...
Te vai tik izglītības standartam nebūs jāpielāgojas jaunajai MI realitātei? Iet virzienā, kas pieņemtu MI eksistenci, strukturēti apmācītu skolēnus. Bet pārbaudes darbi? Tos tikai Kiosk režīmā (pieejama tikai viena lapa, no kuras nevar aiznavigēt prom) vai uz papīra - varbūt kas tāds strādātu. Jo nu - instrumentu der apgūt, nevis pa visām varītēm norakt, lai tik skolotājs varētu pieturēties pie veciem standartiem.

Ir šodien kaut kāda joma, kas nav ievērojamu pārmaiņu fronte?

Tags: ,

11.5.26 09:45 - [info]disfigurator - Grāmata un videospēle > Holivudas filma

Kopš bērnības man ļoti tuva Mezo/Dienvidamerikas civilizāciju tēma. Intereses sākumi meklējami BKUS palātiņas bibliotēkā - piegāju pie grāmatu plaukta un meklēju ilustrācijas - ja ir ilustrācijas, tad būs interesanti arī lasīt sausas lietas.
Viena tāda atradās: Maiju priesteru noslēpums un tur pilns ar savādi attēlotiem dzīvniekiem, dabu - savs oriģinālais stils, kāds agrāk nebija sastapts! Ar aizrautību lasīju šo grāmatu, kurā maiju kultūras, arhitektūras, sasniegumu, mākslas, zinātnes un vēstures izpēte mijiedarbojas ar fikciju, kas tieši balstīta uz tikko apskatīto vēsturisko, līdz ar ko bērnam tika divas lietas reizē: gan ieskats civilizācijā, kas attīstījās ārpus vecās pasaules, gan piedzīvojumu stāsti. Pirms gadiņiem daudz jau tiku šeit rakstījis par šo grāmatu - rakstiņš, starp citu, ir sasniedzis pilngadību! ;)

Laika gaitā manā personā iezīmējas vairākas pazīmes, kas sliecas cienīt seno, aizvēsturisko, šamanisko - cilvēks pat rīkles dziedājumus savam priekam sāk apgūt! Tas senums, tā noslēpumainība laikā pirms kristietības - cepī!

Dekādēm vēlāk iznāk videospēle Shadow Of The Tomb Raider, kurā diezgan smalki un interesanti attēlota maiju kultūra, piejaucot arī pārējās kultūras vienā savādā kokteilī (best off no maijiem + inkiem + actekiem...) un pat vesela pilsēta (Paititi) iedzīvināta gluži tāpat kā citas lietas minētajā grāmatā - ļoti ticami, pat autentiski (lai gan nav maiju pilsēta). Pirmo reizi to ieraugot, emociju parāva diezgan spēcīgu: malači un super, lai gan vēsturiski neprecīzi/dramatizēts!
Palasot sīkāk par spēles veidošanu - iesaistīti vēsturnieki, bijusi vides izpēte dabā, iesaistīti arī joprojām maiju un iknu valodās runājošie pamatiedzīvotāji, kuri arī spēlē runā savās valodās - bauda klausīties.
Spēlēt šādu videospēli pirmo reizi bija tīrs kaifs - sevišķi vēl tas, ka gameplay departaments arī pielāgots stāstam: neskraida tur supervaronis un neslaktē visus pa labi un pa kreisi, bet gan notiek izdzīvošana ar relatīvi ierobežotu resursu klāstu pēckontakta laikā ar spāņiem. Jā, arī šeit ir pamatīgs kokteilītis, nevis dzirda skaidrība, taču šis kokteilītis ir baisi labs!

Vakar noskatījos Apocalypto. Principā varēju neskatīties, jo visa smalkā kultūra un tās vēsture ir reducēta līdz barbariskai vardarbībai acteku gaumē, prastai upuru vajāšanai džungļos un izdzīvotāja atriebības stāstam, aļa Rambo. Kārtējo reizi pārliecinos, cik gan kropla ir prizma, caur kuru amīši apskata pasauli. Pats jēlais nosaukums jau vien šīs attieksmes parāda!
Šis, tātad, ir kārtējais apliecinājums stingrai hierarhijai: grāmata un videospēle > Holivudas murgi. Spēle var pastāstīt grāmatas saturu (pat kā tieši teksts uz ekrāna + interaktivitāte ar vidi), kamēr Holivudas filma rāda stipri aprobežotu, selektīvu skatījumu. Jā, bonuss par to, ka te arī vietējie runā savā maiju valodā, bet tas nav nekas uzsakāms - ja filmē Latvijā, tad arī būtu sagaidāma latviešu valoda.


Runājot par Mezo/Dienvidameriku, nedrīkst nepieminēt arī kristietību (spāņus) - kā tad nu bez šī izvarotāju bariņa?! ... tālāk ... )

Powered by Sviesta Ciba