Kur tādus uzskatus var sastapt?

(Reply to this) (Thread)

Netieši smej un indulgences komentāros: http://klab.lv/users/honeybee/942985.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ahā, paldies!

(Reply to this) (Parent)

Relax. Man stils vienk ir ar plašāku nozīmi. Lietas, kas atkārtojas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir drusk negodīgi mirklī, kad cilvēks acīmredzami lieto vārdu "stils" šaurā nozīmē (t.i., tas, ko ietekmē, piemēram, valodas zināšanas/dzimtā valoda) atbildēt, lietojot vārdu "stils" plašā nozīmē.

bet uz tevi es nesalecos, uz tevi vispār grūti salekties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pārfrāzēšu. :) man grūti iedomāties, kā var mācīt kursos kaut ko oriģinālu. To var attīstīt, trenēt kautkā, bet ne barot ar karoti. To radošo, improvizāciju, u.tml. Savukārt, ārpus oriģinālā, ja ir konsekvence, tad parādās stils.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Frāzē "Rakstīšana notiek latviski, bet es esmu diezgan liels pofigists attiecībā uz stilu, tā ka par to nav jāraud. (Vismaz tie meistardarbnieki, kam latviešu valoda nav dzimtā, nav pārāk sūdzējušies par diskrimināciju.)" jau nu diezgan tieši ir implicēts tas, ka stils = daļa no konkrētās valodas prasmēm (t.i., es saku, ka stils varētu būt problēma tiem, kas "domā", teiksim, krieviski, bet ka tā nav globāla problēma).

Bet vispār tu esi ļ. precīzi uztvēris to kursu būtību. Nu tb neko nebarot ar karoti, no vienas puses - trenēt radošu domāšanu (tikai tas izklausās pretīgi, tāpēc es tā nesaku), no otras - apskaidrot to, kas ir "konsekvence" konkrētā darba/žanra/stila/sižeta ietvaros.
Stils gan nav automātisks pasākums - bieži pie tā ir jāpiestrādā īpaši - bet nevar būvēt literatūras mācīšanu no "stila" puses. (Un man vienmēr pietrūkst laika kārtīgi pieķerties tam stilam.)

(Reply to this) (Parent)

Un man literatūras profiņu žargons nav acīmredzami :)

(Reply to this) (Parent)

Varbūt no tā, ka stāstu/sižetu patiesībā nav nemaz tik daudz (cik tur bija? septiņi?) un tad nu ir ļoti svarīgi, kādās cakās to stāstu ietērpj. Turklāt tev arī noteikti ir gadījies lasīt stāstus, kur doma laba, bet valoda tik drausmīga, ka visu prieku sabojā :D

(Reply to this) (Thread)

Nu ko nu tu stāsti, tas par ierobežoto sižetu skaitu vispār ir basņa (tas ir tāpat kā pateikt, ka ir tikai apmēram četri cilvēki - baltais, melnais, sarkanais un dzeltenais). Protams, ir nozīme tam, kā izstāsta stāstu, bet arī šajā keisā stils ir tikai viens no elementiem.

Un jā, es esmu lasījusi ļoti, ļoti, ļoti daudz sliktu stāstu, ietverot arī tādus, kuros "doma laba", un sliktus stāstus ar "labu domu" sabojāt var n-tajos citos veidos, no kuriem stils galīgi nav tas dramatiskākais. Plus vēl stils ir vienīgais, ko ir iespējams izlabot no malas (piesaistot normālu redaktoru... vai, teiksim, ir iespējams stāstu ar sliktu stilu iztulkot tā, ka tas izklausās normāli - un autors tur pat tuvumā nav stāvējis -, kamēr visus pārējos gļukus tulkotājs izlabot nekādi nevar).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, es arī kādreiz domāju, ka sliktu stilu iespējams izlabot. Pēc tam konstatēju, ka nē, tā tomēr ir tik netverama un neizskaidrojama padarīšana - tas, kā viens cilvēks saliek vārdus kopā un izveido kaut ko fantastisku, bet otram ņefiga nesanāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad tas nav stils :)

Tas "netveramais un neizskaidrojamais" ir t.s. "author's voice" (par kuru gan es arī kursā runāju ļoti maz, bet tā pilnīgi noteikti ir cita padarīšana). Vai arī citas parādības, kas ietekmē/kam būtu jāietekmē stila izvēli, piemēram, stāstītājs.

Un, pirms tu saki "potato-potato", stils ir leģitīma tēma, par kuru ir iespējams runāt (piemēram, tēmas "kas ir anahronisms", "kas ir sinonīmi un kā tos izmantot", "kas ir jaukta metafora un kāpēc tas ir slikti", "kas ir banalitāte un kāpēc tas ir slikti", whatever), un stāstītājs ir atsevišķa un leģitīma tēma, kurā apskata pilnīgi citus jautājumus ("kas stāsta šo stāstu? kad? kādas ir viņa zināšanas? pieredze? attieksme? KAM šo stāstu stāsta stāstītājs?")

(Reply to this) (Parent)

(nu tb tad mēs nonākam pie jautājuma "kāpēc viss, kas ir literatūra, tiek saukts par stilu, tb kāpēc visu šo plašo jautājumu loku, kuru cilvēki apjauš, viņi nosauc tieši šajā vārdā?")

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kaut kā jau to saukt vajag, kāpēc ne šādi? :D

Es nezinu, varbūt valoda vienkārši ir pats redzamākais un teju vienīgais instruments, ar kuru tas stāsts tiek taisīts. I mean, vari jau izdomāt afigenna krutu stāstītāju un sižetu, bet vārdus tev vajadzēs tik un tā, pat komiksos :D (tas tā, ļoti vienkāršoti un no pilnīga laja viedokļa)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tad tā arī var teikt, literatūra = vārdi, pret to man nebūtu nekas iebilstams. Nu, tur noprecizēt "vārdi, to izvēle un sakārtošana". Bet tas nav stils. Un "valoda" arī tas ir tikai visplašākajā šī vārda nozīmē ("valoda kā domu, ideju un pārdzīvojuma izteikšanas veids"), citādi literatūras tulkošana nebūtu iespējama.

(Reply to this) (Parent)

apskatīju komentārus; man liekas, ka uzskats ir nevis par literatūru, bet par konkrētajām nodarbībām :)

(Reply to this) (Thread)

Nu tas jau tā kā aizskar komentētāju intelektu. Ierakstā taču skaidri rakstīts, ka stils vai pat kaut kas tik elementārs kā rakstīšana dzimtajā valodā nav izšķiroši. Nu tb ja ir priekšstats, ka literatūra == stils, tad, protams, ir loģiski iekomentēt "a par ko tad tur ir, ja ne par stilu", bet, ja šāda priekšstata nav, tad šāds komentārs nav loģisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šajā gadījumā komentētāji ir pavisam citur nekā tu, jo tu zini, kas tajās nodarbībās ir, bet komentētāji nezina, turklāt neiedziļinās ārkārtīgi. es kā nezinātāja domāju, ka šajās nodarbībās ierodas nevis visādi ierindas cilvēki, bet tādi, kuriem jau ir kaut kādas rakstāmas idejas. ka stils bez idejām nav rakstniecība, to pilnīgi noteikti uzskata vairums komentētāju. viņi varbūt domā, ka tajās nodarbībās idejām pievieno stilu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu uzskats "literatūra ir rakstāma ideja, kurai pieliek klāt stilu, un grāmata gatava" jau nu daudz neatšķiras no uzskata, ka literatūra ir stils.

So: no kurienes tam kājas aug?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

laikam sensitīvs jautājums, jo tu nevis kliedē mūsu maldus, bet atšaudies ar lielgabaliem. nu, es domāju, ka literatūra ir, ja cilvēks uzraksta kaut ko, ko citiem ir interesanti lasīt. ko citi tur iekšā vēl saskata, to nezinu, un ceru, ka šāds uzskats nepadara mani lasīšanai necienīgu, un neuzliek par pienākumu atvemt visu līdz šim izlasīto :D

kas, man tagad jānokaunas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kamōn, tas bija vienkāršs jautājums, "no kurienes aug kājas šim uzskatam", nevis "fuj, kādi jūs visi esat idioti, ejiet nokaunieties". Un vēl jo mazāk kaut kādā veidā apvaino komentētāju kā grāmatu lasītāju. Protams, ja es esmu kaut kādā brīdī kādu apvainojusi, parādi ļauno frāzi (pieņemu, ka es varētu būt tādu izspļāvusi nemanot).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, ka manī ir kājas kaut kam, ko es nemaz nezinu. ka neveikli kustoties es izrādās paužu apkaunojošus uzskatus par jomu, kurā pati nestrādāju, bet kuru patērēju. es savās izpausmēs kaut kā esmu parādījusi, ka no manis aug kājas kaut kam, ko pati nesaskatu. kur manī ir kājas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nukamōn, tad jau es varētu apvainoties par katru kulināro ierakstu cibā, jo manā izpratnē "zupa" = "saldētie dārzeņi vārošā ūdenī, ja sanāk laiks, pieliek buljonu, un, tā kā esmu smalks cilvēks, lieku želejveida buljonu, nevis kubiņu". un tās jūsu fakinās karpas želejā implicē to, ka es vairs ēst nedrīkstu!!!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, bet tu norādi uz vietām manā tekstā un prasi, kur tam aug kājas. da nezinu. nezināju arī, ka mani uzskati ir nepareizi. tai zupai varētu konkrētas kājas atrast, bet ar maniem uzskatiem par literatūru ir citādāk. paprasi manam vīratēvam kas ir zupa, un viņš izstāstīs, kā tas izskatās un kā garšo, un kā pasniedzama, bet viņam nebūs ne mazākās nojēgas par to, kā gatavo zupu, jo viņa kulinārās iemaņas nesniedzas tālāk par iesmelšanu no terīnes. varbūt viņš vēl zinās, ka zupa terīnē nokļūst no katla. mierīgi vari viņam iestāstīt, ka to izslauc no govs. tādas mums, lūk, attiecības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bāc. Tad jautājums "kāpēc tu domā tā, kā tu domā?" ir apvainojošs? Nopietni? Kāpēc? Vēl jo vairāk tāpēc, ja literatūras baudīšanai nekādā veidā nav nepieciešama tās tehnikas pārzināšana (tehnikas pārzināšana drīzāk var traucēt, jo ieraugi visādus gļukus, kurus normāls lasītājs neredzētu)

(Reply to this) (Parent)

(vai arī tu gribēji teikt, ka frāze "no kurienes kājas aug" ir apvainojoša? Džīz, un es te vēl uzmetos par kaut kādu rakstīšanas guru :D)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu to nelieto gadījumos, ja kāds ir izveicis kaut ko slavējamu! man vienmēr likās, ka to lieto komplicētai vietas ierādīšanai. jeb tu gribēji teikt, ka tas ir ārkārtīgi brīnišķīgi, ka esam pilnīgi nepareizos ieskatos par literatūru? ak prieks un laime, mēs varam vēl nepareizākus uzskatus paust!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ēēē, nu vispār es šo izteicienu lietoju gadījumos, kad esmu par kaut ko pārsteigta un/vai nesapratnē, pilnīgi neitrāla frāze bez nekādas slavēšanas/nosodīšanas vai pat pareizā/nepareizā (protams, man ir mans atšķirīgs viedoklis, bet es neuzskatu, ka tas ir a priori pareizs).

Ja komentētāji man ierādītu, ka tā vieta, no kurienes šiem uzskatiem aug kājas, ir ļoti cienījama un labi pamatota, es visnotaļ pieņemtu viņu nostāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tu varētu ielikt aptauju, vai lasītājs tekstu "no kurienes tev aug kājas šim uzskatam, ka tik ne no stulbās izglītības sistēmas" uzskata par cildinošu, izsmejošu vai neitrālu. man liekas, cilvēki to uztvertu kā nenopelošu gadījumā, ja tu kādu teikuma daļu veltītu cieņas izteikšanai šiem uzskatiem. a tā, man tā arī nepieleca, kas manos uzskatos nepareizs. ā, izrādās, ka nav nepareizs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Done.

"stulbā izglītības sistēma" bija pilnīgi citā teikumā kā viena no manām versijām un apvainoja tikai stulbo izglītības sistēmu. kas ir stulba. :)

(Reply to this) (Parent)

Skola, jā. Izglītības sistēmas nostādnes, kā Pareizi Jāanalizē Teksts - tur nav 'tikai divi jautājumi', tur tas otrais jautājums ir ļoti garš un izvērsts - jo kaut kā tā izglītība ir jānormalizē CE vērtēšanai. 'Kad mēs augām' vidusskolu beidza ar sacerējumu, nevis CE literatūrā, un sacerējumā tās analizēšanas prasības nebija tik rigīdas, kā tagad.

Humoram varu pačukstēt, ka arī mūzikas literatūrā (it's a thing) mūziku lika analizēt pēc ļoti konkrētām 10 īpašībām. Visas vairs neatceros, bet tur bija tādi brīnumi, kā 'tembrs' (nē, runa nav par dziedāšanu) un 'faktūra' (kas ir tieši tas pēc kā izklausās. 'baigi raibi sarakstītas notis' principā būtu valīds spriedums).

(Reply to this)

No visa šitā, kas pa lielākai daļai man nebija līdz galam saprotams, man aizķērās tikai viena lieta, kas man parasti liek ieslīgt pārdomās. Tas ir jautājums "Ko autors ar to gribēja teikt?", sevišķi, ja šis autors jau sen ganās labākos medību laukos. Jo varbūt viņš neko nav gribējis teikt, vienkārši uzrakstījis, tāpēc, ka tā gribējās, vai tāpēc, ka vārdi tādā secībā izklausījās jauki.

(Reply to this) (Thread)

Yeah, par šito es lamājos ne mazums :) IMO pilnīgi neadekvāts jautājums.

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt, literatūra nav kaut kas viens, bet ir ļoti daudz kas. Kaut kur valoda, kaut kur stils, kaut kur ideja, kaut kur vēl kaut kas; un ne jau visos tekstos jābūt tam visam reizē, lai tie būtu atzīstami par literatūru. Ķipa, mūzika - tā ir notis, ģitāra vai smadzenes? Tikmēr vilciens aizbrauc, ritmiski dunēdams.

(Reply to this) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent)

Man to ir norādijuši, likuši saprast tavi kolēģi, tagad mēģinu atcerēties precīzu gadijumu, nezkapēc atmiņa kliedz: Tēja. Domāju, ka pie vainas ir pārprasts mesidžs.

(Reply to this) (Thread)

Nu, tā viņi (mani kolēģi) visnotaļ varētu teikt, jā. Var būt, protams, arī pārpratums.

(Reply to this) (Parent)

Nezinu gan, vai tiešām skola vainīga. Neatceros, ka tā vispār būtu devusi man kādu priekšrakstu vai saprašanu par to, kas ir literatūra. Cik atceros, tad skolas obligātajā literatūrā slikts stils bija tikai Rainim - pārējiem parasti bija stulbi galvenie varoņi. Par to arī sacerējumos rakstīju, un godīgi saņēmu parasto piecinieku vai sešinieku (desmitballu sistēmā). Man nav pilnīgi nekādas poņas, kas būtu bijis jāraksta, lai dabūtu labāku atzīmi, t.i., es nezinu, ko no manis gribēja sagaidīt izglītības sistēma.

(Reply to this) (Thread)

Nuvot, un tagad vari aizrakstīt savai literatūras skolotājai "Tu man toreiz liki piecniekus, bet tagad es kritizēju pazīstamas rakstnieces darbus un viņa uzskata manu viedokli par izšķirošo, eat that!"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eat that bitch būtu slikts stils, ne? .

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau nezinu, varbūt viņš savas skolotājas ciena. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār, tas bija skolotājs. (Bija tāpēc, ka tagad ir direktors.)

Un es neesmu apvainojies vai kā, lai teiktu "eat that" - drīzāk padomājis, ka, nu, es vienkārši *nespēju* saprast, kas tas ir (kā viņi grib, lai es uztveru literatūru). Tāpat, kā nevar saprast reliģiju. Vai šlāgermūziku. Vai kāpēc jafotografē selfiji ar duckface.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu ļ. labi saproti literatūru un ļ. labi māki par to runāt, un acīmredzami pretojies, kad bija jāraksta kaut kādas glupības. Nē, es tagad nemācīšu tev tādas rakstīt/teikt. Jeb, kā teiktu Stella, MANS!

(Reply to this) (Parent)

"Domā, neesmu lasījis Tavas sievas sacerējumus...!?" :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)

Vispār ar 'es tā arī nesapratu, kā jāraksta, lai būtu pareizi skolai, un saņēmu viduvējas atzīmes, bet toties tagad kritizēju patiešām pareizi' netieši iznāk atbalstīt viedokli, ka tā, kā māca skola (un kā tā iemāca tiem, kas saprot, ko tad tā skola cenšas iemācīt) arī rodas šie nepareizie viedokļi, kam jāmeklē kājaugšanas vieta.

(Reply to this) (Parent)