Janvāris 9., 2015
| 08:39
|
Comments:
Zini, es arī kādreiz domāju, ka sliktu stilu iespējams izlabot. Pēc tam konstatēju, ka nē, tā tomēr ir tik netverama un neizskaidrojama padarīšana - tas, kā viens cilvēks saliek vārdus kopā un izveido kaut ko fantastisku, bet otram ņefiga nesanāk.
Nu tad tas nav stils :)
Tas "netveramais un neizskaidrojamais" ir t.s. "author's voice" (par kuru gan es arī kursā runāju ļoti maz, bet tā pilnīgi noteikti ir cita padarīšana). Vai arī citas parādības, kas ietekmē/kam būtu jāietekmē stila izvēli, piemēram, stāstītājs.
Un, pirms tu saki "potato-potato", stils ir leģitīma tēma, par kuru ir iespējams runāt (piemēram, tēmas "kas ir anahronisms", "kas ir sinonīmi un kā tos izmantot", "kas ir jaukta metafora un kāpēc tas ir slikti", "kas ir banalitāte un kāpēc tas ir slikti", whatever), un stāstītājs ir atsevišķa un leģitīma tēma, kurā apskata pilnīgi citus jautājumus ("kas stāsta šo stāstu? kad? kādas ir viņa zināšanas? pieredze? attieksme? KAM šo stāstu stāsta stāstītājs?")
(nu tb tad mēs nonākam pie jautājuma "kāpēc viss, kas ir literatūra, tiek saukts par stilu, tb kāpēc visu šo plašo jautājumu loku, kuru cilvēki apjauš, viņi nosauc tieši šajā vārdā?")
Kaut kā jau to saukt vajag, kāpēc ne šādi? :D
Es nezinu, varbūt valoda vienkārši ir pats redzamākais un teju vienīgais instruments, ar kuru tas stāsts tiek taisīts. I mean, vari jau izdomāt afigenna krutu stāstītāju un sižetu, bet vārdus tev vajadzēs tik un tā, pat komiksos :D (tas tā, ļoti vienkāršoti un no pilnīga laja viedokļa)
Nu tad tā arī var teikt, literatūra = vārdi, pret to man nebūtu nekas iebilstams. Nu, tur noprecizēt "vārdi, to izvēle un sakārtošana". Bet tas nav stils. Un "valoda" arī tas ir tikai visplašākajā šī vārda nozīmē ("valoda kā domu, ideju un pārdzīvojuma izteikšanas veids"), citādi literatūras tulkošana nebūtu iespējama. |
|
|
|
Sviesta Ciba |